Foto

Ūdens ir neizsmeļama tēma

Vents Vīnbergs

14.07.2020

Par feministi un pētnieci Astrīdu Neimani

Kultūra ir kopta un mērķtiecīga domāšana, un arī vide, kas tādas domāšanas rezultātā rodas, pastāv un ilgtspējīgi attīstās. Šādā ziņā kultūra nav nošķirama no ekoloģijas, jo abas raksturo vides un organismu jeb ķermeņu mijiedarbība. Līdz ar to jebkura domāšana par šo elementu savstarpējo saistību un atkarību citai no citas ir kulturāla un ekoloģiska, bet diskrētu objektu nošķiršana un to hierarhiju būvēšana nav nedz viena, nedz otra. Apzinoties, ka katrs organisms ir atvērta sistēma un mūžam mainīgs process, kļūst arvien grūtāk pieņemt, ka vieni ķermeņi var būt priviliģētāki par citiem, un ka citi ķermeņi un vide, kuros tie pastāv, ir tikai resurss pirmo patēriņam. Ierastās prakses pašas par sevi nekonstituē kultūru; tā notiek tur, kur tiek meklēti citi domāšanas veidi par būšanu pasaulē. Konvencionāla domāšana rada nedzīvi sastingušas dogmas; patiesi ekoloģiska domāšana vienmēr ir nekonvencionāla un plūstoša.

RIBOCA2 Publiskajā programmā šādas domāšanas piemēri jau tika apskatīti gan sarunā ar Tobiasu Rīzu, kurš cilvēka izņēmuma stāvoklim pretim liek mikrobiomu un visu dzīvo būtņu eksistenciālo atkarību no tā, gan ar Maiklu Marderu un viņa centieniem iekļaut empātijas laukā augu dzīvi. Par vides ietekmi un paplašinātajām dzimtām, kas “iznēsā” un veido katru organismu, un kas ir brīvas no represīvā kodolģimenes koncepta, runāja arī Sofija Luisa, bet Boaventura de Souza Santušs vēlreiz atgādināja par nepieciešamību atgriezties pie pamattautām pazīstamās kolektīvās “mātes-zemes” idejas, ko tik ilgi nīdējuši Rietumu kolonizatori.

Nu šīm balsīm pievienosies arī Astrīda Neimanis, latviešu izcelsmes kanādiete, kura šobrīd ir Sidnejas Universitātes lektore Dzimtes un kultūras zinātņu nodaļā un Sidnejas Vides institūta pētniece. Viņas darba un interešu centrā ir ūdens jeb fakts, ka tas ir visas mums zināmās dzīvības pamatā, tas ir dzīvības klēpis un visu dzīvo būtņu mijiedarbības medijs. Ūdens veido 60-90% no dzīvo organismu ķīmiskā sastāva (cilvēkam tie ir ap 80 procentiem), tas nosaka gan barības vielu un piesārņojuma apriti starp vidi un ķermeņiem, gan klimatiskos un ģeoloģiskos procesus. Visplašāko rezonansi ekoloģiski domājošās publikas lokā līdz šim radījusi Astrīdas Neimanis grāmata “Bodies of Water. Posthuman Feminist Phenomenology” (2017), kuras tapšanu viņa pamato šādi: “Es cerēju izpētīt veidus, kādos mūsu zināšanas par pasauli ir tieši saistītas uz to, kā mēs pasaulē uzvedamies. Tātad tas, ko mēs zinām par ūdeni, un kas, mūsuprāt, ūdens ir, tieši ietekmē to, kā mēs pret to izturamies. Ja mēs domājam, ka ūdens ir par preci pārvēršams resurss, ja mēs domājam par ūdeni kā par kaut ko ārpus, ja mēs domājam par ūdens trūkumu vai ūdens piesārņošanu, kas gadās noteiktās kopienās, tad tas ietekmēs veidu, kā mēs rīkojamies ar ūdeni mūsu ierastajā ikdienas dzīvesveidā. Ūdens nav kaut kas ārpus mums, tas esam mēs paši. Kā mēs izturamies pret to, tā mēs izturamies paši pret sevi, pret mūsu tuviniekiem, pret mūsu ne-tikai-cilvēku tuviniekiem.”[1]

Atšķirībā no savas māsas, kura ir šauri specializējusies tieši jūras bioloģijā, Astrīdas filozofijas, feminisma un kvīru teorijas studijas ļauj viņai skatīt ūdens tēmu starpdisciplināri. “Mans sākotnējais plāns bija paskatīties, kā cilvēka ķermeni veido gaiss, ēdiens, augsne, ūdens. Bet laimīgā kārtā es sāku ar ūdeni un pie tā arī paliku. Tieši tur visa bija vairāk nekā vajadzīgs. Tas bija nejaušs ekoloģisms. Personiskajā dzīvē man bieži ir bijušas ekoloģiskas intereses. Bet kā pētnieci domāt tieši šajā virzienā un domāt ekoloģiski mani vadīja feminisma teorija. Un tad tā atklāja man pilnīgi citu veidu, kā domāt par vides un pasaules problēmām, sākot ar mūsu pašu miesiskumu.”

Ūdens savij mūsu ķermeņus veltes, parāda, zādzības, līdzatbildības, nošķīruma un saiknes attiecībās, Astrīda saka, un lai parādītu tā visaptverošo nozīmīgumu, viņa ņem talkā visa veida žanrus un prakses – gan dabazinātņu atziņas un sociālekonomiskos apsvērumus, gan privāta ķermeņa juteklisko pieredzi, ar ūdeni saistīto mitoloģiju un dažādas mākslas formas, kurās ūdens ir gan tēma, gan medijs. Mūsdienu tehnoloģiskā attapība, ūdens apsaimniekošanas politika, uzskaite, attīrīšana un kvalitātes kontrole pati par sevi vēl nenozīmē videi draudzīgu domāšanu, ja vērā netiek ņemts ekoloģiskais taisnīgums un ūdens pieejamība visu dzīvo radību labā, un fakts, ka mūsu pašu un citu sugu ķermeņi ir nevis globālās ūdens cirkulācijas galapunkts, bet tikai īslaicīga pietura. Tā par ētisku jautājumu kļūst ne tikai ūdens privatizācija un sadale, patēriņš un kanalizācija, bet arī “izlietotais” ūdens, kas ik brīdi pamet katru organismu, un ķermeņa ūdeņainie šķidrumi kā jaunas dzīvības vai nāves draudu avots. (Kvīru feminismam jau labu laiku ir iebildumi pret sievišķā bioloģisko esenciālismu un normatīvo reproduktīvo morfoloģiju, kas iesloga ķermeņus dzimumu lomās. Ne mazāk auglīgi sulojoši vai toksiski piloši ir arī vīrišķie ķermeņi.)

Zināšanu trūkums par ūdens globālo apriti rada neapzinātas koloniālisma formas. Piemēram, klimata pārmaiņas un ūdens piesārņojums daudz vairāk ietekmē tos ķermeņus, kuri par globālās ekonomikas radītajām blaknēm paši nemaz nav atbildīgi. (Blakus straujajai Arktikas ledāju kušanai Neimanis min arī pētījumus, kas uzrāda paaugstinātu toksīnu koncentrāciju inuitu mātes pienā. Tas tur nonāk no industriālā piesārņojuma upēs, jūrā un nokrišņos, un arī no saindēta jūras velšu uztura.) Pastāvīgs atgādinājums par koloniālismu un negausīgo dabas ekspluatāciju ir arī burtiskā un metaforiskā slīkšana, slāpšana, plūdi un sausums. Turklāt fallogocentrisma (Deridā ieviests jēdziens, ko no Helēnas Siksū tekstiem uz saviem pārnesusi arī Neimanis) akmenscieto kategoriju konkrētību ik katru brīdi apšaubāmu dara pat tādas klišejiskas ūdens metaforas kā politiskā viļņošanās, bēgļu ieplūšana, kapitāla aizplūšana un tamlīdzīgi. Šajā brīdī nāk prātā, ka maskulīni imperiālistiska ir arī mana sajūsma par astrofiziķu entuziasmu, ar kādu šobrīd tiek meklētas un atklātas dzīvībai piemērotas eksoplanētas. To galvenā pazīme ir ūdens klātbūtne, un pat citos Saules sistēmas debess ķermeņos tā kopā ir daudzkārt vairāk nekā Zemes okeānos un atmosfērā. Kurpretim feministiskā domāšana daudz vairāk koncentrēta uz gādību par to, kas notiek šeit pat, mājās un uz Zemes. (Lūk, iebraucu “vīrietis – izlūks un mednieks, sieviete – pavarda sargātāja” kontroversijā, taču tikpat neērtas teritorijas gadās arī domāšanā par ūdens postošo dabu, piemēram, cilvēka nespēju izdzīvot ūdenī, un Neimanis nevairās pētīt arī to.)

Ūdens plūstamība, nerimstoša cirkulācija un elastīgā spēja pielāgoties jebkura trauka formai šķiet raksturīga arī pašas Astrīdas Neimanis darbībai jeb veidam, kā viņa ienirst citu tekstos, sapludina dažādas disciplīnas un ļaujas starpdisciplināriem projektiem, veikli kuģo starp dogmu zemūdens akmeņiem un aizrautīgi tiecas ieraudzīt, kas atrodas aiz apvāršņa. Ķermeņu un dažādu pieredžu nepārtraukta mijiedarība un sajaukšanās viņai ir būtiska arī kā akadēmiskai pētniecei, jo viens nekad nevar zināt visu, tāpēc viņa nodarbojas ar visām iespējamajām kopā būšanas praksēm. Iestāties par kāda tiesībām vai runāt kāda cita vārdā bez zināšanām par to, kā vēl varētu just vai domāt, arī ir patronizējoša un koloniāla prakse. Astrīda Neimanis rāda, ka ūdens tai nepakļaujas, un ka tā ir neizsmeļama tēma.

Astrīdas Neimanis lasījums “Meklējot ceļu jūrā” notiks RIBOCA2 rīkotā tiešsaistes lekciju un sarunu cikla ietvaros ceturtdien, 16. jūlijā plkst. 19.00 pēc Rīgas laika RIBOCA2 tīmekļa vietnē.

[1] edgeeffects.net/astrida-neimanis/

Saistītie raksti

Atrodi sevī hakeri

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.09.2020.

Par kultūras un mediju teorētiķi Makenziju Vorku

Laikmetīgās mākslas pieredzējumi RIBOCA2 izstādē gūstami vien līdz 13. septembrim

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.09.2020.

Andrejsalā viss reizē zied

Akmeņu sieviete

spiriterritory by arterritory — 03.09.2020.

Saruna ar mākslinieci, akmeņu balansētāju Bridžitu Polku

Piespiedu svētība

vizuĀlĀ mĀksla — Recenzijas — 28.08.2020.

Rīdzinieka iespaidi par otro Rīgas Starptautisko laikmetīgās mākslas biennāli jeb RIBOCA2

Realitātes seismogrāfs

on site — Reportāžas — 21.08.2020.

Fotoreportāža: Atklāta otrā Starptautiskā Rīgas laikmetīgās mākslas biennāle

RIBOCA2 - jau pēc nedēļas

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.08.2020.

20/08 – 13/09

Atgriezties pie savas augapziņas

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 31.07.2020.

Intervija ar filozofu Maiklu Mārderu

Dejosim tumsā un bez horeogrāfijas

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.07.2020.

Par performatīvo mākslu teorētiķi un kuratoru, Ņujorkas Universitātes profesoru Andrē Lepecki

Garīgais disidentisms jeb piga kabatā

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.07.2020.

Par marginālo garīgumu padomju un postpadomju telpā

RIBOCA2 izstāde norisināsies no 20. augusta līdz 13. septembrim

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.06.2020.

Izstādes darbības laikā taps pilnmetrāžas filma

Ir grūti nemīlēt streikojošu sievieti

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.06.2020.

Par kvīru feminisma teorētiķi un kultūras kritiķi Sofiju Luisu

Labākie rituāli ir tad, kad sevi piesaka neparedzētais

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.05.2020.

Vents Vīnbergs par amerikāņu kvīru dzejnieku CA Konrads (CAConrad)

Plānotā RIBOCA2 izstāde tiks transformēta par pilnmetrāžas filmu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.04.2020.

21. maijā RIBOCA aizsāks transformētajai izstādei veltītu tiešsaistes lekciju un sarunu ciklu

Prieka un brīnumu dziesmas

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 30.08.2019.

Intervija ar RIBOCA2 galveno kuratori Rebeku Lamaršu-Vadelu

RIBOCA2 viss reizē zied apmeklējuši 21 000 interesenti

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.09.2020.

Līdz 1. oktobrim RIBOCA2 tiešsaistes cikla lekcijas

Raupjums pretstatā rūpīgi pārdomātām idejām

arhitektŪra, dizains & mode — Intervijas — 09.09.2020.

Intervija ar Rolandu Rīmā, vienu no RIBOCA2 vadošajiem arhitektiem

RIBOCA2 Baltajā naktī aicina meditatīvā pastaigā

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.09.2020.

5. augustā

RIBOCA2 Publiskās programmas notikumi šonedēļ

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.08.2020.

Ideju apmaiņa atvērtā un eksperimentālā vidē

Esmu absolūti laimīga par šo godīgumu

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 19.08.2020.

Intervija ar otrās Rīgas starptautiskās mākslas biennāles kuratori Rebeku Lamaršu-Vadelu

Balsis no citām pasaulēm

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.08.2020.

Par peruāņu antropoloģiKalifornijas Universitātes (Deivisa) profesori Marisolu de la Kadenu

Atgriezties pie savas augapziņas

spiriterritory by arterritory — 31.07.2020.

Intervija ar filozofu Maiklu Mārderu

Laiks ir nozagts, bet to var atgūt

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.07.2020.

Par dzejnieci un afroamerikāņu kultūras pētnieci Džekiju Vangu

Kosmisms ir mācība, tikai vēl nav zināms, kāda

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.06.2020.

Par kosmisma kustību un tās idejām

Augi par mums jau zina, mēs par viņiem vēl ne

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.06.2020.

Par filozofu Maiklu Marderu

Cilvēks visa centrā (ir izgāzies)

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.05.2020.

Vents Vīnbergs par vācu-amerikāņu antropologu Tobiasu Rīzu

RIBOCA2 aizsāk tiešsaistes lekciju un sarunu cikla programmu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.05.2020.

Pirmā lekcija 21. maijā

RIBOCA2 norise tiek atlikta

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.03.2020.

Drīzumā tiks izziņotas alternatīva izstādes formāta detaļas

No jauna izgudrot Zemes nākotni: RIBOCA2 izziņo kuratora konceptu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.05.2019.

RIBOCA2 izziņo kuratora konceptu

Redzēt un radīt skaistumu nav tikai cilvēku privilēģija

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.09.2020.

Par beļģu filozofi un etoloģi Vensjānu Deprē

Akmeņu sieviete

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 03.09.2020.

Saruna ar mākslinieci, akmeņu balansētāju Bridžitu Polku

Savādā universālā orģija

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.09.2020.

Par itāļu filozofu Emanueli Koču

Pie vilkābeles, kur vajātajiem pulcēties

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.08.2020.

Par amerikāņu socioloģijas profesori Eiveriju Gordoni

Nevis labāku pasauli, bet citādu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.08.2020.

Par vienu no mūsdienu spilgtākajiem dzimtes un kvīru teorētiķiem Džeku Halberstamu

Pētniecība kā mīlas akts

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 04.08.2020.

Par britu antropologa Tima Ingolda metodi

Jau augustā RIBOCA2 vedīs nesteidzīgā, iztēles bagātā pastaigā

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.07.2020.

No 20. augusta līdz 13. septembrim

Priecīga matemātika

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 10.07.2020.

Intervija ar matemātiķi un mākslinieci Dainu Taimiņu

Ko metafiziķis, šamanis un mags var pateikt pusaudzim

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.06.2020.

Par itāļu filozofu Federiko Kampanju

Dienvidu asni uz ziemeļu drupām

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.06.2020.

Par portugāļu sociologu un tiesību pētnieku Boaventuru de Souzu Santušu

RIBOCA2 un Arterritory.com sadarbības projekts

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.05.2020.

Personības: RIBOCA2 Publiskā programma

Spuras atvērtas transcendencei

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 13.05.2020.

Intervija ar mākslinieci Margaritu Imo

RIBOCA2 izziņo dalībnieku sarakstu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.12.2019.

RIBOCA2 izziņo dalībnieku sarakstu