Foto

Laiks ir nozagts, bet to var atgūt

Vents Vīnbergs

21.07.2020

Par dzejnieci un afroamerikāņu kultūras pētnieci Džekiju Vangu

“Reizēm es nezinu, ko jums teikt vai kā beigt. Jau kādu laiku es esmu domājusi par to, kā jums nodot policijas un cietumu atcelšanas vēsti. Taču es zinu, ka man kā dzejniecei nav pienākuma dabūt jūs savā pusē ar pārliecinošu argumentu, bet sniegt jums vibrāciju pieredzi, kas spētu modināt vēlmi pēc citas pasaules. Mūsu ķermeņi nav slēgtas cilpas. Mēs turam cits citu un esam cits citam vienlaicīgi – soļojot, dziedot, apskaujot, elpojot. Mēs sinhronizējam savu tempu, lai atrastu ritmu, caur kuru dzīvotgribu var izteikt kolektīvi. Un tādā veidā mēs iekustinām pasauli. Tādā veidā dzejnieki kļūst par revolūcijas skaitītājiem.” Tā savu misiju raksturo amerikāņu dzejniece un performanču māksliniece Džekija Vanga, arī Hārvarda Universitātes Āfrikāņu un Afroamerikāņu studiju doktorante. Tas ir citāts no 2018. gadā izdotās grāmatas “Carceral Capitalism”, ar ko Vanga izpelnījās starptautisku ievērību, un tas labi ilustrē viņas modus operandi. Akadēmisko eseju vispārpieņemto toni viņa lieliski papildina ar pārdomātiem un prasmīgi izkārtotiem iespraudumiem, kas šķiet kā fragmenti no sava veida personiskās dienasgrāmatas un lasījumā atgādina gluži vai dzeju[1]. Par to var pārliecināties, klausoties Vangas dažādu konferenču priekšlasījumus – savus tekstus viņa lasa kā ritmisku, pat maigi melodisku deklamāciju, reizēm papildinot to arī ar samplētu muzikālo pavadījumu. To var salīdzināt ar seno dziedoņu mnemoniskajām tehnikām, kas ļāvušas svarīgas idejas iededzināt klausītāju atmiņā un cauri gadsimtiem nodot mutvārdu formā.

Un Džekijas Vangas pētījumi, vērojumi un atziņas ir tā vērtas, lai tās paturētu prātā. Viņai ir nācies daudz domāt par cietumu. Tas ir personīgi ietekmējis viņas dzīvi, jo jau 16 gadus ieslodzījumā uz mūžu atrodas viņas brālis, kurš tur nonāca vēl kā pusaudzis. Ieslodzījumu sistēmai un arī policejiskās pārvaldības metodēm ir arvien lielāka loma vēlajā kapitālismā, un kalpojot “parāda ekonomikai”, cietumnieki savā ziņā esam mēs visi. Viņa apskata cietumsodam raksturīgo “spīdzināšanu ar laiku” gan caur ieslodzījuma termiņu ilgumu, gan stingri reglamentēto dienaskārtību, kas radīta, lai salauztu personas subjektivitāti un psihi, un nebūt nav humānāka un mazāk nežēlīga par sen atceltajiem miesas sodiem. Šī sistēma tiek uzskatīta par leģitīmu, jo sabiedrībā valda konsenss, ka nodarīt citam sāpes var tikai fiziski, bet emocionālas sāpes neatstāj miesiskus bojājumus, tāpēc nevar tikt uzskatītas par noziegumu pret personību. Vanga redz, ka parādsaistību termiņu un citu noteiktā laika verdzībai un arvien plašākiem brīvības ierobežojumiem “drošības apsvērumu dēļ” ir pakļauts ikviens. Laiks ir padarīts par varas ieroci, lai nodrošinātu kontroli un pakļautību abpus cietuma sienām. Ja pieaug sodāmu likumpārkāpumu saraksts, tad pieaug arī vajadzība pēc totālas kontroles un masu ieslodzījuma sistēmas, un tas, kā vienmēr, pirmām kārtām skar neaizsargātās sabiedrības grupas. Vanga raksta, ka neoliberālajā sistēmā valsts no nodokļu iekasētājas pārvēršas par parādu iekasētāju, tā kļūstot par plēsējvalsti. Ja kādreiz pārvaldes struktūru ilgstspējību nodrošināja nodokļu ienākumi, tad – un tas jo īpaši novērojams ASV – liela daļa ienākumu tiek gūta no sodiem par laikus nenomaksātiem parādiem, kas drīz vien draud arī ar ieslodzījumu. Parāds ir tieši saistīts ar laiku, jo tik ilgi, kamēr tas pastāv, parādnieka nākotne pieder viņa kreditoram. Šādā valdības nevis pārstāv savus iedzīvotājus, bet cīnās pret tiem. ASV gadījumā šī jaunās formas represīvā sistēma ir cieši saistīta arī ar strukturālo rasismu, kur vairums maznodrošināto, tātad parāda radītai vajāšanai pakļauto ir melnie un latīņamerikāņi, un viņi veido arī lielāko daļu no cietumu populācijas, kas Amerikā nu ir lielāka par verdzībai pakļauto cilvēku skaitu tās “ziedu laikos”.

Tāds pats laika zaglis, iespējamās nākotnes gūstā turētājs un kontroles ierocis ir viedās tehnoloģijas. No vienas puses interneta sociālajos tīklos iebūvētā tūlītējā gandarījuma iespēja iesloga lietotāju pastāvīgas tagadnes cilpā, no otras – šī dabiskā vēlme pēc citu atzinības liek brīvprātīgi nodot savas privātās dzīves datus to rīcībā, kam ir pakalpojuma īpašnieku vai likumsargu vara. Pasaulē arvien lielāku ietekmi iegūst preventīvās likumsargāšanas ideja un tādu algoritmu izstrāde, kas varētu izskaitļot iespējamos likumpārkāpējus, un aizturēt viņus, pirms nodarījums ir noticis. Sabiedrībās, kurās pastāv rasisms un visu veidu ksenofobija, par aizdomās turamo automātiski kļūst katrs citādais un viss nenormatīvais. Birokrātijas kā kārtības un likumības uzturētājas būtība ir sekot priekšrakstītiem algoritmiem, un tagad tie arvien biežāk nosaka, kur un ko novērot, pēc kādām pazīmēm atpazīt iespējamos draudus vai kā prognozēt subjektu iespējamo rīcību. “Prognozes lielā mērā attiecas uz nākotnes konstruēšanu, liekot lietā tādu subjektu šībrīža vadību, kas tiek klasificēti kā draudi vai risks. Tādā veidā prognozes dara daudz vairāk, nekā parāda mums iespējamu iznākumu. Tās ievieš nākotni. Uzraudzības kārtības maiņa jeb prognozējošas uzraudzības parādīšanās padara nākotnes neizzināmību par problēmu, kas attaisno tehnisku nenoteiktības pārvarēšanu tagadējā valsts pārvaldībā. Lielo datu laikmetā nenoteiktība tiek pieteikta kā informācijas problēma, ko var pārvarēt ar visaptverošu datu vākšanu, statistisko analīzi, kas var identificēt pazīmes un sakarības, un ar algoritmiem, kas spēj paredzēt nākotnes rezultātus, analizējot tos pagātnē. Prognozējošā uzraudzība sola novērst eksistenciālās šausmas no nezināšanas, kas notiks. Dati piesaka sevi kā neskaidrības problēmas risinājumu, apgalvodami, ka pilnīga izpratne ir sasniegta un cilvēka analītiskie ierobežojumi – pārvarēti.”

Vanga atsaucas uz zviedru filozofa, slavenā mākslīgā intelekta kritiķa Nika Bostroma distopiskajām tehnofašisma prognozēm, un dod smagu triecienu arī pa manu personisko entuziasmu lielo datu un statistiskās analīzes sakarā, uz ko šobrīd balstās visas eksaktās zinātnes. Dzejniece Vanga pretošanos šim datu totalitārismam un pat dumpja iespēju redz nepasakāmajā un neaptveramajā. Visā, kas nevar tikt pakļauts saskaitīšanai un kategorizēšanai. Viens no tādiem fenomeniem ir sapņu pasaule, kas piedāvā citādu nākotnes paredzēšanas iespēju, cits – “okeāniskā” izjūta jeb garīgā ekstāze, par ko savulaik runājuši gan Freids un Romēns Rolāns, gan Lakāns un Jūlija Kristeva. Vangu interesē veidi, kā šo izjūtu no dziļi privātas padarīt par kolektīvu, un kā to padarīt par instrumentu cīņā pret kapitalistisko laika privatizēšanu. Par to viņa runā savā nesenajā esejā “Oceanic Feeling and Communist Affect” un ar to saistīta būs arī viņas tiešsaistes uzstāšanās RIBOCA2 Publiskās programmas ietvaros. Sava personiskā ritma apzināšanās palīdz pretoties uzspiestajam, bet viens nav cīnītājs, un cilvēks nekad nav viens, pat ja izolēts un iedzīts varas radītā strupceļā viņš tāds jūtas. Solidaritāti vairo spēja sajust otra sirdspukstus un ar tiem sinhronizēties, un Vanga izzina jutekliskās tehnikas, kas to darītu iespējamu.

Džekijas Vangas lasījums “Okeāniskā izjūta un komunistisks afekts”” notiks RIBOCA2 rīkotā tiešsaistes lekciju un sarunu cikla ietvaros ceturtdien, 23. jūlijā plkst. 19.00 pēc Rīgas laika RIBOCA2 tīmekļa vietnē. 

[1] No grāmatas recenzijas journals.openedition.org/

Saistītie raksti

Vārdi pasaulēm

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 27.10.2020.

Sofijas Lemosas un Venta Vīnberga saruna

Redzēt un radīt skaistumu nav tikai cilvēku privilēģija

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.09.2020.

Par beļģu filozofi un etoloģi Vensjānu Deprē

Akmeņu sieviete

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 03.09.2020.

Saruna ar mākslinieci, akmeņu balansētāju Bridžitu Polku

Savādā universālā orģija

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.09.2020.

Par itāļu filozofu Emanueli Koču

Pie vilkābeles, kur vajātajiem pulcēties

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.08.2020.

Par amerikāņu socioloģijas profesori Eiveriju Gordoni

Nevis labāku pasauli, bet citādu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.08.2020.

Par vienu no mūsdienu spilgtākajiem dzimtes un kvīru teorētiķiem Džeku Halberstamu

Pētniecība kā mīlas akts

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 04.08.2020.

Par britu antropologa Tima Ingolda metodi

Jau augustā RIBOCA2 vedīs nesteidzīgā, iztēles bagātā pastaigā

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.07.2020.

No 20. augusta līdz 13. septembrim

Priecīga matemātika

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 10.07.2020.

Intervija ar matemātiķi un mākslinieci Dainu Taimiņu

Ko metafiziķis, šamanis un mags var pateikt pusaudzim

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.06.2020.

Par itāļu filozofu Federiko Kampanju

Dienvidu asni uz ziemeļu drupām

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.06.2020.

Par portugāļu sociologu un tiesību pētnieku Boaventuru de Souzu Santušu

RIBOCA2 un Arterritory.com sadarbības projekts

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.05.2020.

Personības: RIBOCA2 Publiskā programma

Spuras atvērtas transcendencei

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 13.05.2020.

Intervija ar mākslinieci Margaritu Imo

RIBOCA2 izziņo dalībnieku sarakstu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.12.2019.

RIBOCA2 izziņo dalībnieku sarakstu

Atrodi sevī hakeri

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.09.2020.

Par kultūras un mediju teorētiķi Makenziju Vorku

Laikmetīgās mākslas pieredzējumi RIBOCA2 izstādē gūstami vien līdz 13. septembrim

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.09.2020.

Andrejsalā viss reizē zied

Akmeņu sieviete

spiriterritory by arterritory — 03.09.2020.

Saruna ar mākslinieci, akmeņu balansētāju Bridžitu Polku

Piespiedu svētība

vizuĀlĀ mĀksla — Recenzijas — 28.08.2020.

Rīdzinieka iespaidi par otro Rīgas Starptautisko laikmetīgās mākslas biennāli jeb RIBOCA2

Realitātes seismogrāfs

on site — Reportāžas — 21.08.2020.

Fotoreportāža: Atklāta otrā Starptautiskā Rīgas laikmetīgās mākslas biennāle

RIBOCA2 - jau pēc nedēļas

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.08.2020.

20/08 – 13/09

Atgriezties pie savas augapziņas

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 31.07.2020.

Intervija ar filozofu Maiklu Mārderu

Dejosim tumsā un bez horeogrāfijas

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.07.2020.

Par performatīvo mākslu teorētiķi un kuratoru, Ņujorkas Universitātes profesoru Andrē Lepecki

Garīgais disidentisms jeb piga kabatā

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.07.2020.

Par marginālo garīgumu padomju un postpadomju telpā

RIBOCA2 izstāde norisināsies no 20. augusta līdz 13. septembrim

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.06.2020.

Izstādes darbības laikā taps pilnmetrāžas filma

Ir grūti nemīlēt streikojošu sievieti

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.06.2020.

Par kvīru feminisma teorētiķi un kultūras kritiķi Sofiju Luisu

Labākie rituāli ir tad, kad sevi piesaka neparedzētais

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.05.2020.

Vents Vīnbergs par amerikāņu kvīru dzejnieku CA Konrads (CAConrad)

Plānotā RIBOCA2 izstāde tiks transformēta par pilnmetrāžas filmu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.04.2020.

21. maijā RIBOCA aizsāks transformētajai izstādei veltītu tiešsaistes lekciju un sarunu ciklu

Prieka un brīnumu dziesmas

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 30.08.2019.

Intervija ar RIBOCA2 galveno kuratori Rebeku Lamaršu-Vadelu

RIBOCA2 viss reizē zied apmeklējuši 21 000 interesenti

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.09.2020.

Līdz 1. oktobrim RIBOCA2 tiešsaistes cikla lekcijas

Raupjums pretstatā rūpīgi pārdomātām idejām

arhitektŪra, dizains & mode — Intervijas — 09.09.2020.

Intervija ar Rolandu Rīmā, vienu no RIBOCA2 vadošajiem arhitektiem

RIBOCA2 Baltajā naktī aicina meditatīvā pastaigā

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.09.2020.

5. augustā

RIBOCA2 Publiskās programmas notikumi šonedēļ

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.08.2020.

Ideju apmaiņa atvērtā un eksperimentālā vidē

Esmu absolūti laimīga par šo godīgumu

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 19.08.2020.

Intervija ar otrās Rīgas starptautiskās mākslas biennāles kuratori Rebeku Lamaršu-Vadelu

Balsis no citām pasaulēm

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.08.2020.

Par peruāņu antropoloģiKalifornijas Universitātes (Deivisa) profesori Marisolu de la Kadenu

Atgriezties pie savas augapziņas

spiriterritory by arterritory — 31.07.2020.

Intervija ar filozofu Maiklu Mārderu

Ūdens ir neizsmeļama tēma

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.07.2020.

Par feministi un pētnieci Astrīdu Neimani

Kosmisms ir mācība, tikai vēl nav zināms, kāda

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.06.2020.

Par kosmisma kustību un tās idejām

Augi par mums jau zina, mēs par viņiem vēl ne

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.06.2020.

Par filozofu Maiklu Marderu

Cilvēks visa centrā (ir izgāzies)

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.05.2020.

Vents Vīnbergs par vācu-amerikāņu antropologu Tobiasu Rīzu

RIBOCA2 aizsāk tiešsaistes lekciju un sarunu cikla programmu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.05.2020.

Pirmā lekcija 21. maijā

RIBOCA2 norise tiek atlikta

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.03.2020.

Drīzumā tiks izziņotas alternatīva izstādes formāta detaļas

No jauna izgudrot Zemes nākotni: RIBOCA2 izziņo kuratora konceptu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.05.2019.

RIBOCA2 izziņo kuratora konceptu