Nepalaid garām: mākslas festivāls Cēsis 2020
Notikumu izlase
Šīs nedēļas nogalē tiek atklāts ikgadējais Cēsu mākslas festivāls, kas ir viens no vasaras festivāliem Latvijā. Tā atskaites punkts un balsts vienmēr bijusi dažādu mākslas žanru savstarpējā sinerģija - piedāvājot skatītājiem programmu, kur iekļautas gan vizuālās mākslas izstādes, gan koncerti un performances, plaša kino un teātra programma. Festivāla organiska un būtiska sastāvdaļa līdzās vēlmei eksperimentēt un paplašināt žanriskās robežas vienmēr bijusi arī Cēsu pilsēta un apkārtnes dabas ainava, kas ir festivāla fons, sniedzot iespēju skatītājiem/klausītājiem ne tikai sastapties ar mākslas darbiem, procesiem un notikumiem, bet atklāt arī pilsētu un tās apkārtni, kas ne vienmēr ieraugāma ikdienišķa tūrisma maršruta ietvaros. Cēsu mākslas festivāla viens no mērķiem visus šos gadus ir īpašas oriģinālprogrammas veidošana, kas skatītājiem piedāvā speciāli konkrētajam notikumam radītus jaundarbus un veidotas autorprogrammas mūzikas, vizuālās mākslas, teātra un kino žanros. Šogad festivāls ilgst no 25. jūlija līdz 28. augustam. Arterritory.com piedāvā savu izvēlēto festivāla notikumu izlasi.
KAMĒR... UPĒ
Muzikāli performatīvs notikums
Gaujas kreisais krasts no Cēsu tilta līdz Žagarkalna kempingam
25. jūlijs 21:30
Upes līkloči kļūs par festivāla atklāšanas vakara notikuma “Kamēr... upē” norises vietu. Iecerēts kā muzikāli performatīvs notikums, kur jauniešu koris “Kamēr...” tā mākslinieciskā vadītāja un diriģenta Aivja Gretera vadībā pulcēs skatītājus Gaujas kreisajā krastā. “Esam gandarīti, ka ir iespēja sniegt “tīru” a capella koncertu, peldot maģiskās Gaujas straumē un stāvot tās krastos, un saplūstot kopā ar dabu, kas ir koncerta atslēgas vārds - gan fiziski, gan tematiski. Dabā katram ir sava īpaša balss un skanējums, tādēļ arī koncertā man šķita svarīgi piedāvāt klausītājam ne tikai a capella dziedājumu, bet izcelt dažādos solistu tembrus, balsu krāsas un talantus,” saka diriģents.
Programmas atskaites punkts ir Latvijas dabas tēls, kuru portretējuši latviešu komponisti Pēteris Vasks, Ēriks Ešenvalds, Rihards Dubra, Andris Dzenītis, Selga Mence, Valts Pūce u.c.
SKAŅA, KO REDZAM
TELPA, KO DZIRDAM
Vizuālās mākslas izstāde
Cēsu Laikmetīgās mākslas centrs
25. jūlijs - 28. augusts
Izstādes centrālā ass ir -skaņa - vibrācija, kas izplatās akustiska viļņa veidā, un cilvēka attiecības ar to. Šīs izstādes mērķis ir atklāt skaņas daudzietilpīgo dabu un teju bezgalīgi daudzveidīgo ietekmi cilvēka iztēles laukā. Vienlaikus pievēršot uzmanību tam, cik maģisks ir telpas skaniskums, kas spēj atstāt asociatīvus nospiedumus atmiņā.
Īpaši šai izstādei radīti vairāki lielformāta jaundarbi - Kristapa Groševa “Cita istaba” (multimediāls objekts), Artūra Puntes un Jēkaba Voļatovska “Izmisuma apoloģija” (skaņas instalāciju cikls), Kriša Salmaņa “Sānskats” (animācija/video) un Pētera Līdakas “Vēja grābslis” (kinētisks objekts). Savukārt Cēsu Laikmetīgās mākslas centra pagalmā eksponēts Kristapa Ģelža & Ģirta Biša darbs “Kancele” - interaktīvs audiovizuāls objekts, kas tika izvirzīts “Purvīša balvai 2015”.
Zīmīga ir arī šī projekta “dokumentālā sadaļa”, kas tapusi sadarbībā ar mākslas un kultūras portālu Arterritory.com un kuras tapšanu inspirējusi pēdējo mēnešu realitāte, kas vēl jo vairāk saasināja lielos, globālos jautājumus. To var raksturot kā žurnāla transformāciju multimediālā instalācijā, kuras balsts ir audio ierakstu fragmenti no intervijām ar māksliniekiem, filozofiem, antropologiem, režisoriem, zinātniekiem un domātājiem no dažādām pasaules malām par tēmu “Planētas detokss un dziedināšana”.
MĒMAIS MENLBALTAIS UN ŠOSTAKOVIČS
Reinis Zariņš un LNSO saspēlē ar mēmo komēdiju
Cēsu pils parka estrāde
8. augusts 21:00
Diriģenta Andra Pogas vadībā vakara pirmajā daļā skanēs Dmitrija Šostakoviča 1933. gadā komponētais Pirmais klavierkoncerts, ko raksturo bagātīgs un atjautīgs muzikālu citātu un parodiju izmantojums, sākot ar Ludviga van Bēthovena “Apasionātu” un beidzot ar dziesmiņu “Ak, mans mīļais Augustiņ”. Koncerta pirmatskaņojumā klavieru solo spēlēja pats autors, bet 8. augusta vakarā dzirdēsim virtuoza Reiņa Zariņa interpretāciju.
Vakarā otrajā daļā Artura Maskata un Andra Pogas mūzikas kompilācijas LNSO orķestrim saspēlēsies ar Bastera Kītona mēmo komēdiju “Šerloks jaunākais”.
Dmitrijs Šostakovičs jaunībā – 20. gadsimta 20. gados – piepelnījās kā tapers – uz klavierēm pavadīja mēmo filmu seansus. Arī pašā filmā “Šerloks jaunākais” darbojas tapers, kurš muzikāli pavada uz ekrāna notiekošo. Filmas muzikālo veidolu Arturs Maskats un Andris Poga radījuši īpaši šim vakaram, izmantojot Dmitrija Šostakoviča jaunības gadu darbus, kas gan stilistiski, gan noskaņu un asociāciju ziņā sasaucas ar Kītona filmu. Paralēli Šostakoviča mūzikai kā atgādinājums par filmas darbības vidi ieskanas arī amerikāņu komponista Skota Džoplina regtaims Original Rags.
Jāpiebilst, ka Bastera Kītona mēmā komēdija “Šerloks jaunākais” ir kino klasikas šedevrs, kas licis smieties jau daudzām paaudzēm.
ILO KUNGA BRĪVDIENAS (1953)
Cēsu Laikmetīgās mākslas centrs
15. augusts 22:00
Filma no kino programmas, kuru īpaši Cēsu mākslas festivālam šogad veidojis filozofs Uldis Tīrons. “Klusuma radītā spriedze pirms dinamiskas darbības, leitmotīvs kā slepkavas parādīšanās zīme, komiskais efekts, ko izraisa skaņas izsauktais tēls vēl pirms tā ieraudzīšanas – tie ir tikai daži no bagātīgā skaņas un attēla saspēles arsenāla filmās, kas izraudzītas šīgada Cēsu mākslas festivāla kino programmā,” - tā savas izvēles kopumu raksturo pats Tīrons.
“Ilo kunga brīvdienas” (1953) ir vēl no Čaplina laikiem nākusī mēmās klaunādes tradīcijā veidota Žaka Tatī komēdija, kur skaņu celiņš būtu pelnījis, lai to klausītos atsevišķi. Mūzikas un atmosfēras skaņu apvienojums rada neatkārtojamu filmas noskaņu, bet atsevišķi skaņu efekti izmantoti kā komisku situāciju sastāvdaļa.
FINLANDIZĀCIJA
Koncertzāle Cēsis
21. augusts 20:00
Nacionāla teātra izrāde “Finlandizācija” (lugas autors ir somu dramaturgs Juha Jokela) Viestura Sīļa režijā ir viens no Jura Žagara un Zanes Radzobes veidotās teātra programmas must see notikumiem. “Finlandizācija” raksturota kā “gudra komēdija”. Izrādes vēstījuma pamatā ir stāsts par to, ka neliels somu medicīnas iekārtu uzņēmums ir radījis ierīci, kas spēj ļoti precīzi analizēt smadzeņu darbību un tās traucējumus. Tā ir izcila iekārta, tomēr ļoti dārga, un ne visas slimnīcas to var atļauties. Patiesībā - pat neviena slimnīca Somijā. Taču, pateicoties Ārvalstu tirdzniecības ministrijas atbalstam, izdodas atrast partnerus Krievijā. Lugas darbība notiek laikā no 2013. līdz 2015. gadam - ietverot arī Krimas okupācijas brīdi.
Lugas nosaukums - “Finlandizācija” - ir apzīmējums Somijas piekoptajai politikai attiecībās ar PSRS. Pagājušajā gada septembrī, kad Nacionālajā teātrī notika "Finlandizācijas" pirmizrāde, režisors Valters Sīlis teica, ka interesantais šajā darbā ir stāsts “par to, kurā brīdī bezkompromisa situācija ir bīstama, un kad pārlieki kompromisi arī kļūst bīstami. Un kaut kur pa vidu ir mūsu katra sirdsapziņa. (..)”
