Komēta nolaidusies!
Īssaruna ar antropoloģi Lieni Jurgelāni par festivālu “Komēta”
No 31. jūlija līdz 2. augustam jau piekto gadu Daugavgrīvas cietoksnī norisināsies kosmiskais kultūras festivāls “Komēta”. Kā min festivāla organizatori: “Tā ir sabiedriska, kaislīga un maģiska pieredze, kur mūzika, māksla un mēs esam līdzsvarā ar dabu.” Trīs dienas festivāla apmeklētāji ir aicināti dejot un baudīt mūziku, praktizēt prāta brīvību, klausīties lekcijas un piedalīties darbnīcās.
Lai arī globālā pandēmija visai kardināli izmainīja šī gada festivāla programmu, “Komētas” organizatori, pielāgojoties situācijai, meklēja risinājumus, lai festivāls varētu notikt laikā, kad noteikti pasākumu rīkošanas ierobežojumi.
Šogad “Komētai” ir vairākas sadaļas: 25. jūlijā jau norisinājās “Komētas akadēmija”, kas, pēc organizatoru teiktā, ir vieta, kurā kolektīvi domāt par to, ko nozīmē dzīvot sabiedrībā, uzņemties atbildību, atjaunot saiknes pašiem ar sevi, savām sajūtām, citām dzīvām būtnēm, kā arī veidot attiecības vienam ar otru; festivāls “Komēta” ar mūzikas programmu norisināsies šajā nedēļas nogalē no 31. jūlija līdz 2. augustam; 8. augustā Daugavgrīvas cietokšņa teritorijā būs “Komētas kopienas diena”, uz kuru aicināti apmeklētāji, lai kopīgi svinētu un atdzīvinātu cietoksni kā kultūras, domāšanas un kopienas vietu. “Kopienas dienā” notiks gan koncerti, gan performances un DJ pasākumi; savukārt 15. augustā būs “Komētas dejas” - diena, kas atvēlēta kustībām, dejām un vietējo dīdžeju radītās mūzikas baudīšanai. “Komētas deju” skanējumā saplūdīs etniskās mūzikas motīvi un organiski-elektroniskās mūzikas elementi - no izjusti melodiska skanējuma līdz aizraujošiem deju ritmiem. Papildus mūzikas programmai plānota laikmetīgās dejas izrāde, izstādes, kā arī meistarklases.
Arterritory.com tikās ar Lieni Jurgelāni - vienu no festivāla “Komēta” organizatorēm, antropoloģi un new visions (Berlīnē dibināts kolektīvs, kas sadarbojas ar kultūras un mākslas līderiem, lai pārveidotu esošos naratīvus un tādējādi izveidotu daudzveidīgāku, taisnīgāku un iekļaujošāku pasauli - red.) līdzdibinātāju -, lai uzzinātu mazliet vairāk par šī gada festivālu. 25. jūlijā viņa “Komētas akadēmijas” ietvaros vadīja darbnīcu “Esot daba”, kas bija kā simboliska telpa, kur pulcējās un godināja vietu, kur notiek festivāls.
Liene Jurgelāne. Foto: Annemarija Gulbe
Ņemot vērā globālās pandēmijas rezultātā noteiktos ierobežojumus, pieļauju, ka festivāla programma tika mainīta. Kā pielāgojāties esošajai situācijai?
Šī gada plānotā “Komētas” programma bija gatava jau februārī, bet notikumi pasaulē ietekmēja visu. Vienu brīdi nebija skaidrs, vai festivāls vispār norisināsies, bet maijā pieņēmām lēmumu festivālu tomēr turpināt organizēt, izmainot programmu. Tā kā līdz pat pēdējam brīdim īsti nebija skaidrs, cik apmeklētāji vienlaikus varēs atrasties festivālā, pieļāvām domu rīkot vairākas mikro “Komētas”. Protams, šogad festivāla formāts būs daudz mazāks nekā parasti, mazāk skatuvju, ierobežotāks laiks (pasākumi atļauti līdz pusnaktij). Ceļošanas ierobežojumu dēļ lielo starptautisko programmu pārcēlām uz nākamo gadu, šogad fokusējoties vairāk uz Latvijas un Baltijas mūzikas scēnas māksliniekiem. “Komētas” būtība ir savest kopā cilvēkus ar dažādām pieredzēm no visdažādākajām pasaules vietām, bet objektīvu iemeslu dēļ arī šis aspekts bija nedaudz jāsašaurina.
Foto: Artūrs Aizakovičs
Lasīju, ka šī gada festivāla virstēma ir “ķermenis”. No kādiem skatpunktiem tas tiks atspoguļots?
Kā jau katru gadu, “Komētas” tēmu un virzienu mēģinām risināt caur “Komētas akadēmiju.” Proti, tā ne tik ļoti izpaužas koncertos un DJ setos, bet gan lekcijās, semināros, performancēs un darbnīcās. Tēma “ķermenis” festivālam bija jau sākotnējā versijā, bet pandēmija un Black Lives Matter kustība to aktualizēja vēl vairāk. Par ķermeni runāsim gan no fiziskās, gan politiski un sociāli atbildīgās puses, kā esam pozicionēti, ko nozīmē dzīvot tādā vai citādā ķermenī. Zīmīgi, ka “Komēta” vienmēr meklējusi saikni ar visu dzīvo dabu, izejot no antropocentriskā skatījuma.
Festivālā būs iespēja piedalīties Sanitas Dukas un Ilzes Mazpanes darbnīcā “Runājošie ķermeņi”, kur tiks meklētas atbildes uz jautājumiem, kā esība saistīta ar paša ķermeni, apkārtējo ķermeņiem un kopējo grupas ķermeni, kas vienmēr dzimst uz vietas. Tas būs seminārs un kolektīva izrāde vienlaikus, kur dalībnieki koncentrēsies uz esošo prāta stāvokli ar mērķi vērot tā izpausmes savā un arī kopīgajā grupas ķermenī.
“Komētas akadēmijas” tēmas tiks apskatītas arī "Kopienas dienā" 8. augustā. Piemēram, Ilzes Jēčes un Ievas Skenderes darbnīcā “Kustība, skaņa, meditācija”, kur, klausoties relaksējošās čella skaņās un ļaujoties kustībai, dalībnieki nodosies iekšēja miera meklējumiem un baudpilnam dvēseles lidojumam.
Foto: Annemarija Gulbe
Vai cilvēkiem, kuri ikdienā nesaskaras ar šādām tēmām, nerodas neliela bijība un nesapratne, piemēram, pret meditāciju un “ieklausīšanos sevī”?
“Komētas akadēmijā” aplūkotās tēmas vienmēr bijušas riskantas un vienmēr pastāvējusi iespēja, ka cilvēki tās var nesaprast. Tomēr novērojumi liecina, ka nejaušie apmeklētāji, kas nokļūst kādā no “Komētas” darbnīcām, kur tiek runāts par šīm citādajām, aktuālajām vai tabu tēmām, ar lielu interesi piedalās un klausās. “Komēta” pievelk pat nedrošos, un spēj veidot dialogu un jaunu sapratni.
Foto: Annemarija Gulbe
Pastāsti mazliet vairāk par “Komētas” muzikālo programmu.
Vienmēr šķitis interesanti, ka “Komētas” Open call parasti piesakās mūzikas pārstāvji no Zviedrijas, Vācijas, Somijas, Krievijas, Čehijas, bet ne no Lietuvas un Igaunijas. Šogad nācās pameklēt, kas tad ir pie mums tepat - kaimiņos, un rezultātā ir daudz atklājumi. Šogad mums ir iespēja sašūpot stereotipus par Baltijas valstu mūziku.
Foto: Lučana Logina
Muzikālā programma festivālā norisināsies uz trīs skatuvēm - “Saules siena”, “Rīta zvaigzne” un Higgs Boson. “Saules siena” ir vieta "dzīvajiem" koncertiem, kur uzstāsies dažādi Latvijas un Baltijas izpildītāji. Piemēram - bernurits, Vladislavs Nastaševs, Amorālā Psihoze u.c., kas pārstāv dažādus "dzīvās" mūzikas žanrus. Skatuve “Rīta zvaigzne” veltīta organiski-elektroniskās mūzikas pasaulei, kur notiks gan DJ, gan Live seti - Oopus, Lena Ura, Monvol -, kā arī, protams, daudzi mūzikas pārstāvji no Latvijas. Uz Higgs Boson skatuves būs dzirdama tehno un deju mūzika.
Foto: Annemarija Gulbe
Kā noteiktie ierobežojumi ietekmējuši festivāla norisi?
Labā ziņa ir tā, ka cilvēki varēs uzturēties Daugavgrīvas cietokšņa teritorijā arī pēc pusnakts, kad programma būs beigusies. Varēs kopā apsēsties pie ugunskura un turpināt sarunas. Un tad pulksten 6:30 no rīta atkal viss sāksies.
Foto: Lučana Logina
Cilvēki bieži vien tomēr apmeklē festivālus, lai pavadītu laiku kopā ar draugiem. Varbūt šis formāts pat var izrādīties veiksmīgs.
Jā, tam varētu būt savveida maģijas garša, piemēram, iespējai doties nakts ekspedīcijās pa cietokšņa teritoriju pēc koncerta. “Komētas” lielais mērķis nekad nav bijis festivāls pats par sevi. To vienmēr vadījusi vēlme atdzīvināt (vai drīzāk - iedzīvināt) Daugavgrīvas cietoksni kā vietu kultūrai, sarunām un kopā būšanai, iezīmēt to Rīgas kartē. Par “Komētu” ir ļoti grūti izstāstīt, tur vienkārši vienreiz ir jābūt. Tad saproti, kas tas ir. Nedz programma, nedz filozofiskais uzstādījums neko īsti nespēs izteikt līdz mirklim, kamēr neesi pats to piedzīvojis. Ļoti silda sirdi tas, ka uz festivālu katru gadu ierodas arī vietējie Bolderājas iedzīvotāji.
Protams, mēs neesam vienīgie, kas kaut ko dara Daugavgrīvas cietoksnī. Īpaši vēlos pieminēt “Bolderājas grupu”, jo tieši viņi ir tie, kas ikdienā rūpējas par šo cietoksni un iegulda milzum daudz darba - vācot vēsturiskus faktus, veidojot muzeju, sakopjot teritoriju. Bet, kopš norisinās “Komēta”, cietoksnim ir daudz vairāk apmeklētāju. Katru gadu mēģinām kādu stūri sakopt, nostiprināt cietokšņa sienas, uzlikt jumtu.
Vai “Komēta” kādā veidā ieguvusi no situācijas, ka šogad pandēmijas dēļ atcelti vairāki festivāli Latvijā?
Ne gluži, jo mēs varam uzņemt ierobežotu skaitu apmeklētāju. Nekad nav bijis mērķis konkurēt ar citiem festivāliem. Un tieši “Komētas” formāta dēļ mums ir iespēja pielāgoties situācijai. Mums nav “lielo” vārdu, lielo grupu, mēs varam uztaisīt festivālu arī 500 cilvēkiem, jo ideja un mērķis ir cits. Uz “Komētu” aicinām cilvēkus, kas patiešām vēlas būt tieši te, nevis vienkārši patusēt.
Foto: Lučana Logina
Festivāla organizatori vēlas, lai “Komētā” ikviens var justies ērti un droši, lai tas ir festivāls, kur visu savstarpējās attiecības ir brīvas, cilvēcīgas un patīkamas. Festivāls ir nekomerciāls, tā mērķis nav gūt peļņu un visi iegūtie līdzekļi tiek izmantoti festivāla norises nodrošināšanai un Daugavgrīvas cietokšņa attīstībai.
