Foto

Pētniecība kā mīlas akts

Vents Vīnbergs

04.08.2020

Par britu antropologa Tima Ingolda metodi

Nupat Arterritory publicēja plašu Unas Meisteres interviju ar britu sociālo antropologu Timu Ingoldu (1948), un 6. augustā viņš viesosies RIBOCA2 tiešsaistes lekciju un sarunu ciklā, lai dalītos savās pārdomās par iztēles un atmiņas attiecībām, un šo fenomenu nozīmi jaunības un vecuma kolektīvo aizspriedumu pārvērtēšanā. Tāpēc šobrīd, nepateicīgajā brīdī starp šiem abiem notikumiem, kas ir piesātināti un izsmeļoši paši par sevi, varētu būt interesanti palūkoties uz to, kāda ir Ingolda pētniecības metode, un kādā veidā tā var būt saistoša ikvienam.

Pirmkārt, viņš, tāpat kā cits šajā sarunu ciklā un manā piezīmju sērijā satikts varonis, Tobiass Rīzs, iestājas pret iedibinātajiem “stingrās zinātnes” pētniecības protokoliem, pret disciplīnu šauru specializēšanos, obligāto distancēšanos no pētāmajiem objektiem, to kategorizēšanu un pret etnogrāfiskā apraksta pieeju antropoloģijā. Šī nostāja un tās iespaidā radušās idejas un prakses no akadēmiskās vides normu žņauga ir atbrīvojušas ne vien viņus pašus, bet krietni paplašinājušas arī viņu auditoriju. Tims Ingolds, būdams augsta statusa akadēmiķis, jau labu laiku ir drīzāk nevis zinātnisku konferenču, bet mākslas forumu zvaigzne, turklāt šādu pavērsienu noteicis nevis pasaulē arvien pieaugošais pieprasījums pēc zinātnes popularizētājiem, bet atziņa, ka laikmetīgie mākslinieki faktiski nodarbojas ar to pašu, ko viņš – ar antropoloģiju. Taču, viņaprāt,  mākslā tas notiek daudz “iesaistītākā”, no dzīves īstenības daudz mazāk atrautā veidā, nekā tas pieņemts zinātnē.

“Mūsdienās mēs sliecamies vērtēt kādu darbu kā mākslu nevis pēc tā attēlojuma precizitātes, bet pēc tā konceptuālās novitātes. Tomēr neviena mākslas prakse sevī nenes to, kas jau nebūtu balstīts rūpīgā un uzmanīgā piedzīvotās pasaules vērojumā. Nedz arī – no otras puses – antropoloģiskajiem pētījumiem par visdažādākajiem veidiem, kā notiek dzīve, būtu kāda jēga, ja tos nevadītu spekulatīvi meklējumi pēc tā, kādas dzīves vēl varētu būt iespējamas. Tādējādi, un nemaz ne tāpēc, ka vieni lūkotos tikai uz priekšu, bet otri tikai atpakaļ, laikmetīgajai mākslai un antropoloģijai kopīgs ir tas, ka tās abas vēro un izdara pieņēmumus. Tās ir vienlīdz lielā mērā orientētas gan uz cilvēces nākotni, gan uz cilvēces pagātni;  taču šī nākotne tiek nevis uzburta no zila gaisa, bet gan izlieta kolektīvās pieredzes veidnē. Es uzstāju, ka gan mākslas, gan antropoloģijas mērķis ir būt – vai vismaz tam tādam jābūt – vienotām ar šīm dzīvēm, lai veidotu tādu pasauli, kas būtu piemērota nākamajām paaudzēm.”[1]

Runājot par zinātnieka, mākslinieka un būtībā ikvienas dzīvas būtnes vajadzību atrasties dialogā ar savu apkārtni un pārējo pasauli, nevaru nepieminēt Ingolda polemisko žestu viņa populārajā grāmatā “Making: Anthropology, Archaeology, Art and Architecture” (2013). Viens no nodaļu nosaukumiem tajā ir “Redzošais pulksteņmeistars” – kā atsauce uz pasaulē, iespējams, slavenāko eksakto zinātņu popularizētāju, biologu Ričardu Dokinsu un iesaistīšanās diskusijā ar viņu par evolūcijas un dabiskās izlases “aklo” mehānismu, kura pasīvā pakļautībā, kā tiek uzskatīts, atrodas visas dzīvās būtnes uz zemes. Nē, nešķiet vis, ka Ingolds tāpēc būtu kreacionists, taču viņam noteikti ir iebildumi pret objekta pasivitāti dabas spēku vai pētnieka priekšā un pret vērotāja vai mākslinieka-radītāja spēju turēties pretim “materiāla” īpašību ietekmei.

Lai parādītu, ka zinātne, gan eksaktās, gan humanitārās disciplīnas, šobrīd tiek praktizētas tikpat postošā veidā kā neoliberālais kapitālisms, Ingolds aicina padomāt par datu jēdzienu, kas ir, iespējams, pats svarīgākais vārds mūsdienu zinātnē. Latīņu “datum” nozīmē “dotais”, savukārt došana nozīmē dāvāšanu. Dāvāšana nekad nav vienvirziena process. Tā ietver sevī arī pateicības pilnu pieņemšanas aktu, un abpusējo bagātināšanos, ko šī mijiedarbība rada. Tūlīt pat kļūst acīmredzams, ka mūsdienu zinātnē tā nenotiek. Dati tai ir tas, ko iegūst; vērtīgs izraktenis, ko ievākt un izmantot. Lai šī viela būtu derīga zinātnei, tā ir bezkaislīgi jānošķir no kopējās dzīves plūsmas, jāsijā un jāfiltrē, lai atdalītu to no citām vielām, ar ko šis materiāls pasaulē ir nesaraujami saistīts. Jāizgriež lietderīgās informācijas biti no cieši savītā pasaules auduma. Datiem, lai tie būtu lietojami, jābūt izolētiem un saskaitāmiem. Zinātniskā objektivitāte neparedz palikšanu parādā par šādu iejaukšanos un piesavināšanos. Ingoldam tas šķiet augstākā mērā neētiski. Viņš to salīdzina ar sarunu, kurā viena puse iesaistās atvērti un dāsni, bet otra to izmanto tikai sev vajadzīgās informācijas ievākšanai. Tas labi redzams veidā, kā darbojas digitālā vide, un kas tagad ir galvenais globālās ekonomikas dzinējspēks. Dzīve, ar kuru mēs šajā vidē dalāmies – gan labticīgi, gan būdami spiesti to darīt sistēmas noteikumu dēļ –, kļūst par lielo datu raktuvi. Dzīve tajā ir izlietojams resurss. No tās tiek ņemts, neko nedodot pretim. Šādu ekspluatācijas modu Ingolds redz arī humanitārajās zinātnēs, kas savus pētāmos objektus izolē no pasaules, novietodamas tos “kontekstā” – sociālā, vēsturiskā, politiskā un tā tālāk. Objekts pārstāj būt “pats par sevi”, tas tiek sagūstīts interpretācijās un kļūst nepieejams tiem, kas “nezina kontekstu”.

Pretspēku šai zinātniskajai datu ekspluatācijai Ingolds redz tādā izziņas un izpētes veidā, kāda tiek praktizēta laikmetīgajā mākslā. Tā raksturošanai Ingolds lieto vārdu “korespondence”. Tā ir apmaiņa ar jautājumiem un atbildēm starp mākslinieku un tēmu vai fizisku materiālu viņa rokās. Šajā dialogā abas puses reaģē un pārveido viena uz otru. Minētajā grāmatā par četriem “A” viņš min virkni piemēru, kā šī korespondence notiek vai varētu notikt antropoloģijā, arheoloģijā, mākslā un arhitektūrā. Šajās disciplīnās pētāmais vai apgūstamais “izejmateriāls” mēdz pretoties pētnieka vai mākslinieka intencei vai ļauties tai neparedzētos veidos. Šajā procesā pārvērtības piedzīvo abas puses. Var teikt, ka tas pārvērš abu dzīves, vai arī rada citas dzīves iespējamību abām. Tas ir nevis iekarošanas, bet mīlestības akts.

“Es uzskatu, ka mēs kļūdāmies pieņemdami, ka novērojumam pietiek ar objektivitāti. Jo vērošana nenozīmē tikai skatīšanos uz lietām. Mums tām ir jāpievienojas, jāseko tām. Un tieši tāpat, kā vērošana ir kas vairāk par objektivitāti, patiesība ir kas vairāk par faktiem. Šis ir brīdis mūsu vērojumā, kad lietas, ar kurām mēs pētām kopā, sāk mums teikt priekšā, kā jāskatās. Ļaudamies to klātbūtnei, nevis turēdamies no tām pa gabalu, pievērsdamies tām, mēs atklājam, ka tās vada arī mūsu uzmanību. Šādā veidā gan mēs atbildam lietām, gan tās atbild mums. Tad pētījums kļūst par korespondences praksi, un arī gādības. Tas ir mīlestības darbs, parāda atdošana pasaulei par mūsu pašu eksistenci tajā.”[2]

Šāda vērošanas spējas un korespondences prakses apgūšana ir kritiski nepieciešama ikvienam, jo tā ietekmē lēmumus, kurus mēs pieņemam gan attiecībā uz savu privāto nākotni, gan uz visiem citiem, ar kuriem esam saistīti. Šo pastāvīgas mijiedarbības principu viņš liks lietā, savā tiešsaistes lekcijā skaidrojot iztēles un atmiņas fenomenus, kas arī nekad nav vērsti tikai uz priekšu un tikai atpakaļ.

Tima Ingolda lekcija “Jaunā, vecā un šībrīža paaudze” notiks RIBOCA2 rīkotā tiešsaistes lekciju un sarunu cikla ietvaros ceturtdien, 6. augustā plkst. 19.00 pēc Rīgas laika RIBOCA2 tīmekļa vietnē.

 

[1] No raksta “Art and anthropology for sustainable world” Karaliskā Antropoloģijas institūta žurnālā, 2019
[2] Turpat

Saistītie raksti

Atrodi sevī hakeri

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.09.2020.

Par kultūras un mediju teorētiķi Makenziju Vorku

Laikmetīgās mākslas pieredzējumi RIBOCA2 izstādē gūstami vien līdz 13. septembrim

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.09.2020.

Andrejsalā viss reizē zied

Akmeņu sieviete

spiriterritory by arterritory — 03.09.2020.

Saruna ar mākslinieci, akmeņu balansētāju Bridžitu Polku

Piespiedu svētība

vizuĀlĀ mĀksla — Recenzijas — 28.08.2020.

Rīdzinieka iespaidi par otro Rīgas Starptautisko laikmetīgās mākslas biennāli jeb RIBOCA2

Realitātes seismogrāfs

on site — Reportāžas — 21.08.2020.

Fotoreportāža: Atklāta otrā Starptautiskā Rīgas laikmetīgās mākslas biennāle

RIBOCA2 - jau pēc nedēļas

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.08.2020.

20/08 – 13/09

Atgriezties pie savas augapziņas

spiriterritory by arterritory — 31.07.2020.

Intervija ar filozofu Maiklu Mārderu

Laiks ir nozagts, bet to var atgūt

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.07.2020.

Par dzejnieci un afroamerikāņu kultūras pētnieci Džekiju Vangu

Garīgais disidentisms jeb piga kabatā

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.07.2020.

Par marginālo garīgumu padomju un postpadomju telpā

RIBOCA2 izstāde norisināsies no 20. augusta līdz 13. septembrim

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.06.2020.

Izstādes darbības laikā taps pilnmetrāžas filma

Ir grūti nemīlēt streikojošu sievieti

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.06.2020.

Par kvīru feminisma teorētiķi un kultūras kritiķi Sofiju Luisu

Labākie rituāli ir tad, kad sevi piesaka neparedzētais

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.05.2020.

Vents Vīnbergs par amerikāņu kvīru dzejnieku CA Konrads (CAConrad)

Plānotā RIBOCA2 izstāde tiks transformēta par pilnmetrāžas filmu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.04.2020.

21. maijā RIBOCA aizsāks transformētajai izstādei veltītu tiešsaistes lekciju un sarunu ciklu

Prieka un brīnumu dziesmas

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 30.08.2019.

Intervija ar RIBOCA2 galveno kuratori Rebeku Lamaršu-Vadelu

RIBOCA2 viss reizē zied apmeklējuši 21 000 interesenti

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.09.2020.

Līdz 1. oktobrim RIBOCA2 tiešsaistes cikla lekcijas

Raupjums pretstatā rūpīgi pārdomātām idejām

arhitektŪra, dizains & mode — Intervijas — 09.09.2020.

Intervija ar Rolandu Rīmā, vienu no RIBOCA2 vadošajiem arhitektiem

RIBOCA2 Baltajā naktī aicina meditatīvā pastaigā

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.09.2020.

5. augustā

RIBOCA2 Publiskās programmas notikumi šonedēļ

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.08.2020.

Ideju apmaiņa atvērtā un eksperimentālā vidē

Esmu absolūti laimīga par šo godīgumu

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 19.08.2020.

Intervija ar otrās Rīgas starptautiskās mākslas biennāles kuratori Rebeku Lamaršu-Vadelu

Balsis no citām pasaulēm

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.08.2020.

Par peruāņu antropoloģiKalifornijas Universitātes (Deivisa) profesori Marisolu de la Kadenu

Jau augustā RIBOCA2 vedīs nesteidzīgā, iztēles bagātā pastaigā

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.07.2020.

No 20. augusta līdz 13. septembrim

Ūdens ir neizsmeļama tēma

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.07.2020.

Par feministi un pētnieci Astrīdu Neimani

Kosmisms ir mācība, tikai vēl nav zināms, kāda

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.06.2020.

Par kosmisma kustību un tās idejām

Augi par mums jau zina, mēs par viņiem vēl ne

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.06.2020.

Par filozofu Maiklu Marderu

Cilvēks visa centrā (ir izgāzies)

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.05.2020.

Vents Vīnbergs par vācu-amerikāņu antropologu Tobiasu Rīzu

RIBOCA2 aizsāk tiešsaistes lekciju un sarunu cikla programmu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.05.2020.

Pirmā lekcija 21. maijā

RIBOCA2 norise tiek atlikta

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.03.2020.

Drīzumā tiks izziņotas alternatīva izstādes formāta detaļas

No jauna izgudrot Zemes nākotni: RIBOCA2 izziņo kuratora konceptu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.05.2019.

RIBOCA2 izziņo kuratora konceptu

Redzēt un radīt skaistumu nav tikai cilvēku privilēģija

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.09.2020.

Par beļģu filozofi un etoloģi Vensjānu Desprē

Akmeņu sieviete

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 03.09.2020.

Saruna ar mākslinieci, akmeņu balansētāju Bridžitu Polku

Savādā universālā orģija

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.09.2020.

Par itāļu filozofu Emanueli Koču

Pie vilkābeles, kur vajātajiem pulcēties

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.08.2020.

Par amerikāņu socioloģijas profesori Eiveriju Gordoni

Nevis labāku pasauli, bet citādu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.08.2020.

Par vienu no mūsdienu spilgtākajiem dzimtes un kvīru teorētiķiem Džeku Halberstamu

Atgriezties pie savas augapziņas

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 31.07.2020.

Intervija ar filozofu Maiklu Mārderu

Dejosim tumsā un bez horeogrāfijas

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.07.2020.

Par performatīvo mākslu teorētiķi un kuratoru, Ņujorkas Universitātes profesoru Andrē Lepecki

Priecīga matemātika

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 10.07.2020.

Intervija ar matemātiķi un mākslinieci Dainu Taimiņu

Ko metafiziķis, šamanis un mags var pateikt pusaudzim

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.06.2020.

Par itāļu filozofu Federiko Kampanju

Dienvidu asni uz ziemeļu drupām

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.06.2020.

Par portugāļu sociologu un tiesību pētnieku Boaventuru de Souzu Santušu

RIBOCA2 un Arterritory.com sadarbības projekts

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.05.2020.

Personības: RIBOCA2 Publiskā programma

Spuras atvērtas transcendencei

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 13.05.2020.

Intervija ar mākslinieci Margaritu Imo

RIBOCA2 izziņo dalībnieku sarakstu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.12.2019.

RIBOCA2 izziņo dalībnieku sarakstu