Foto

Pie vilkābeles, kur vajātajiem pulcēties

Vents Vīnbergs

25.08.2020

Par amerikāņu socioloģijas profesori Eiveriju Gordoni 

Ir vērts kaut ko zināt vismaz par divām Eiverijas Gordones grāmatām: “Ghostly Matters. Haunting and the Sociological Imagination” (1997) un “The Hawthorn Archive. Letters from the Utopian Margins” (2017). Pirmajā viņa, kā daudzi radikāli domātāji, pirmām kārtām apšaubīdama savas disciplīnas metodoloģisko ierobežotību, ievieš haunting jēdzienu, kurā vienlīdz labi var nolasīt gan apsēstības, gan vajāšanas, gan rēgošanās nozīmes, un kas ir cieši saistīts ar “utopisko robežzonu” jēdzienu, ko viņa plaši lieto visā savā turpmākajā darbā. (Ap abiem jēdzieniem centrēsies arī viņas tiešsaistes prezentācija RIBOCA2 Publiskajā programmā.)

Būt spoku vajātam ir dzīves īstenība. Atmiņas un pagātnes rēgu klātbūtne bieži vien ir ne tikai viena no komponentēm realitātes konstruēšanā, bet bieži vien galvenā, kas to nosaka gan privātajās, gan kolektīvajās dzīves praksēs. Tādi paši rēgi ir arī utopiskie priekšstati par nākotnes vai citādas dzīves iespējamību. Tādi rēgi ir arī mūs vienmēr vajājošās ilgas un iekāre, kas tiešā veidā ietekmē to, kā dzīve notiek šobrīd. “Mūs vajā vēsturiskās alternatīvas, kas varētu būt bijušas, un savdabīgais laicīgums, ēnojot zudušas vai labākas nākotnes, kas sevi piesaka kā kaut kas, kas jāizdara – reizēm kā nostalģija, reizēm kā nožēla, reizēm kā sava veida kritiska steidzamība. Kad tas, kas jāizdara, kļūst steidzams, ir sajūta, ka tas ir bijis nepieciešams vai gribēts jau iepriekš, iespējams, – vienmēr, ilgu laiku noteikti. Kad tas, kas jāizdara, kļūst steidzams, mēs jūtam, ka nevaram vairs ilgāk gaidīt, lai lietas mainītos, “niknais tagad”, bet, protams, ka gaidīts tiek, reizēm pacietīgi, reizēm – nē.”[1]

Tai pat laikā metodes, ar kurām mūsdienās tiek pētītas zināšanu, pieredzes un varas attiecības, šo teritoriju pārsvarā ignorē. Tāpēc Gordone piedāvā alternatīvu paņēmienu, kā izgaismot šo pagātnes un nākotnes rēgu apsēsto, un tāpēc kliedzoši neatliekamo tagadni, kas vispārpieņemtajos diskursos paliek nepamanīta. “Ikvienam nākas dzīvot spraugā starp teoriju un praksi, starp mūsu idejām un to, kā mēs tās varam likt lietā, iemiesotas dzīves veidā. Ikviens dzīvo un strādā šajā spraugā. Jautājums ir, – ko tu tajā dari.”[2] Apmēram šādi varētu ilustrēt grūti aprakstāmo “utopiskās robežzonas” jēdzienu, ko Gordone patapinājusi no vācu filozofa Ernsta Bloha tekstiem – kā izvairīgu un bēguļojošu dzīvošanas modu, kurā “iespējamais” tiek pieņemts par īstenību. Tā ir atrašanās pastāvīgas pārejas teritorijā starp dzīvi, kāda “tā bija izsapņota” un dzīvi “kādai tai vajadzētu būt”.

Ghostly Matters” izraisīja plašu rezonansi humanitāro zinātņu aprindās, piedzīvoja atkārtotus un papildinātus izdevumus, bet tajā aizsākto tēmu pētīšanu Gordone turpināja nu jau vairāk nekā 20 gadus ilgušā projektā jeb tā saucamajā “Vilkābeles arhīvā”, kura neliela daļa ir otra augstākminētā un ne mazāk ietekmīgā grāmata. (Ērkšķainā vilkābele ir mītiem apvīts koks; to saista ar “raganiskajām praksēm” jeb tautas medicīnu, un daudzās eiropiešu kultūrās tas sargā robežu starp dzīvo un mirušo pasaulēm.) “Arhīvs – lai gan tā nav gluži bibliotēka – ir mājvieta mazliet, bet ne pilnīgi nejaušas radikāļu, bēgļu, aizbēgušo, dezertieru, abolicionistu, ķeceru, sapņotāju un ne-iesaistīto[3] izlases nepilnīgajai un neorganizētajai vēsturei, kuri kādā brīdī pārtrauca darīt to, ko viņiem bija pieteikts darīt, pārtrauca domāt tā, kā viņiem bija noteikts domāt, un pārtrauca piedalīties lietās, kuru izveidē un kontrolē viņiem nebija teikšanas.”

Šādai patvaļības un nekonvencionālu dzīves prakšu kolekcijai, ko veido privātas vēstules, piezīmes, atstāsti, sarunas, ziņojumi, liecības, dažādi attēli un citi atrefakti, saprotamā kārtā atbilda nevis strikta zinātniskā pētījuma metode, bet drīzāk tādas eksperimentālas materiāla apstrādes formas, kādas izmanto uz izpēti balstītās mākslas praksēs. Tās Gordonei nav svešas, jo agri apjautusi universitāšu smagnējo birokrātisko formālismu un to straujo komercializēšanos, viņa no tā arī pati sāka “bēguļot”. Gan kā daudzu mākslas forumu un biennāļu projektu līdzdalībniece, gan kā dažādu citu starpdisciplinaritātes formu praktizētāja. Jaunas valodas meklējumi, kas ņemtu vērā, gan to, kā par savu pieredzi stāsta paši “ne-iesaistītie”, gan intelektuālās un akadēmiskās vides komunikācijas standartus, ir tā īstenības “sprauga”, kurā mājo Gordones teksti. Arhīva grāmatas ievadā viņa saka, ka akadēmiskas pētniecības ziņā šis projekts ir caurkritis, (lai gan lielā atsaucība, ko tas izpelnījies kolēģu aprindās, rāda, ka izgāšanās būtu notikusi tieši pretējā gadījumā – kā sekošana stingrām zinātniskās literatūras normām). Ir daži komentētāji, kas Gordones darbā saskata līdzību ar Italo Kalvīno un Valtera Benjamina darbiem to daļēji fikcionālā, daļēji filozofiski lietišķā un dokumentālā stila dēļ. Citi pievērš uzmanību viņas poētiskajai valodai un personiskas apsēstības ilustrācijai, kas parādās tādos mākslinieciskās izteiksmes līdzekļos kā biežie refrēni un atkārtojumi, un dzejas kvalitātei, kāda mēdz piemist gariem sarakstiem. (Tas, cerams, ir pamanāms arī šim rakstam izvēlētajos citātos, un mani iepriecināja, ka ir vēl citi, kas, runādami par “Vilkābeles arhīvu”, dzejas un literāra eksperimenta pazīmes ir saskatījuši arī tādās tradicionālās grāmatniecības formalitātēs kā satura radītājā, zemsvītras piezīmēs un bibliogrāfijas sarakstā. Tas viss šajā gadījumā nav noticis nejauši. Arhīva sakārtošanas aktā, ko pieprasa grāmatas formāts, Gordone apzināti pieļāvusi neprecizitātes, divdomības un pretrunas, kurām zinātne vienmēr pretojas, bet kas piemīt patvaļīgai dzīvei. Un mākslai. “Viss tajā ir patiess, viņa saka ar smaidu, ko jūs nevarat redzēt.”)

Gordones pašas vārdiem sakot, “Vilkābeles arhīvs ir viesmīlīga vide domai, sarunai, rakstīšanai, izdomai, draudzībai un politiskai sazvērestībai.” Visus vairāk nekā divdesmit gadus, ko viņa veltījusi arhīva radīšanai, krāšanai un glabāšanai, Gordone savas universitātes radiostacijā vadīja arī iknedēļas raidījumu “No Alibis”, tā radīdama vēl vienu iespēju sadzirdēt visus tos dumpiniekus, vajātos, ieslodzītos un izstumtos, kas ir bijuši spiesti izstāties vai arī paši patvaļīgi izstājušies no šībrīža normatīvās sistēmas, ko viņa, pretodamās oficiālajai socioloģijas terminoloģijai, dēvē nevis par ceturto industriālo revolūciju, bet gan par ceturto pasaules karu pret cilvēcību.

Eiverijas Gordones prezentācija “Rēgu apsēstas nākotnes - utopiskās robežzonas” notiks RIBOCA2 rīkotā tiešsaistes lekciju un sarunu cikla ietvaros ceturtdien, 27. augustā plkst. 18.00 pēc Rīgas laika RIBOCA2 tīmekļa vietnē.

 

[1] No esejas “Exile of Our Longing” grāmatā “The Hawthorn Archive”

[2] Turpat

[3] Mans patvaļīgs vārda “in-differents” latviskojums, kas Gordonei nozīmē dzīvošanu “pēc saviem noteikumiem” jeb tādu politisku apziņu, kas par spīti visu varas sistēmu visaptverošajam raksturam neļauj tām kļūt par dzīvi noteicošiem apstākļiem.

Saistītie raksti

Vārdi pasaulēm

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 27.10.2020.

Sofijas Lemosas un Venta Vīnberga saruna

Redzēt un radīt skaistumu nav tikai cilvēku privilēģija

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.09.2020.

Par beļģu filozofi un etoloģi Vensjānu Deprē

Akmeņu sieviete

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 03.09.2020.

Saruna ar mākslinieci, akmeņu balansētāju Bridžitu Polku

Savādā universālā orģija

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.09.2020.

Par itāļu filozofu Emanueli Koču

Realitātes seismogrāfs

on site — Reportāžas — 21.08.2020.

Fotoreportāža: Atklāta otrā Starptautiskā Rīgas laikmetīgās mākslas biennāle

RIBOCA2 - jau pēc nedēļas

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.08.2020.

20/08 – 13/09

Atgriezties pie savas augapziņas

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 31.07.2020.

Intervija ar filozofu Maiklu Mārderu

Dejosim tumsā un bez horeogrāfijas

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.07.2020.

Par performatīvo mākslu teorētiķi un kuratoru, Ņujorkas Universitātes profesoru Andrē Lepecki

Priecīga matemātika

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 10.07.2020.

Intervija ar matemātiķi un mākslinieci Dainu Taimiņu

Ko metafiziķis, šamanis un mags var pateikt pusaudzim

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.06.2020.

Par itāļu filozofu Federiko Kampanju

Dienvidu asni uz ziemeļu drupām

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.06.2020.

Par portugāļu sociologu un tiesību pētnieku Boaventuru de Souzu Santušu

RIBOCA2 un Arterritory.com sadarbības projekts

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.05.2020.

Personības: RIBOCA2 Publiskā programma

Spuras atvērtas transcendencei

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 13.05.2020.

Intervija ar mākslinieci Margaritu Imo

RIBOCA2 izziņo dalībnieku sarakstu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.12.2019.

RIBOCA2 izziņo dalībnieku sarakstu

Atrodi sevī hakeri

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.09.2020.

Par kultūras un mediju teorētiķi Makenziju Vorku

Laikmetīgās mākslas pieredzējumi RIBOCA2 izstādē gūstami vien līdz 13. septembrim

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.09.2020.

Andrejsalā viss reizē zied

Akmeņu sieviete

spiriterritory by arterritory — 03.09.2020.

Saruna ar mākslinieci, akmeņu balansētāju Bridžitu Polku

Piespiedu svētība

vizuĀlĀ mĀksla — Recenzijas — 28.08.2020.

Rīdzinieka iespaidi par otro Rīgas Starptautisko laikmetīgās mākslas biennāli jeb RIBOCA2

Esmu absolūti laimīga par šo godīgumu

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 19.08.2020.

Intervija ar otrās Rīgas starptautiskās mākslas biennāles kuratori Rebeku Lamaršu-Vadelu

Balsis no citām pasaulēm

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.08.2020.

Par peruāņu antropoloģiKalifornijas Universitātes (Deivisa) profesori Marisolu de la Kadenu

Atgriezties pie savas augapziņas

spiriterritory by arterritory — 31.07.2020.

Intervija ar filozofu Maiklu Mārderu

Laiks ir nozagts, bet to var atgūt

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.07.2020.

Par dzejnieci un afroamerikāņu kultūras pētnieci Džekiju Vangu

Garīgais disidentisms jeb piga kabatā

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.07.2020.

Par marginālo garīgumu padomju un postpadomju telpā

RIBOCA2 izstāde norisināsies no 20. augusta līdz 13. septembrim

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.06.2020.

Izstādes darbības laikā taps pilnmetrāžas filma

Ir grūti nemīlēt streikojošu sievieti

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.06.2020.

Par kvīru feminisma teorētiķi un kultūras kritiķi Sofiju Luisu

Labākie rituāli ir tad, kad sevi piesaka neparedzētais

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.05.2020.

Vents Vīnbergs par amerikāņu kvīru dzejnieku CA Konrads (CAConrad)

Plānotā RIBOCA2 izstāde tiks transformēta par pilnmetrāžas filmu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.04.2020.

21. maijā RIBOCA aizsāks transformētajai izstādei veltītu tiešsaistes lekciju un sarunu ciklu

Prieka un brīnumu dziesmas

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 30.08.2019.

Intervija ar RIBOCA2 galveno kuratori Rebeku Lamaršu-Vadelu

RIBOCA2 viss reizē zied apmeklējuši 21 000 interesenti

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.09.2020.

Līdz 1. oktobrim RIBOCA2 tiešsaistes cikla lekcijas

Raupjums pretstatā rūpīgi pārdomātām idejām

arhitektŪra, dizains & mode — Intervijas — 09.09.2020.

Intervija ar Rolandu Rīmā, vienu no RIBOCA2 vadošajiem arhitektiem

RIBOCA2 Baltajā naktī aicina meditatīvā pastaigā

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.09.2020.

5. augustā

RIBOCA2 Publiskās programmas notikumi šonedēļ

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.08.2020.

Ideju apmaiņa atvērtā un eksperimentālā vidē

Nevis labāku pasauli, bet citādu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.08.2020.

Par vienu no mūsdienu spilgtākajiem dzimtes un kvīru teorētiķiem Džeku Halberstamu

Pētniecība kā mīlas akts

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 04.08.2020.

Par britu antropologa Tima Ingolda metodi

Jau augustā RIBOCA2 vedīs nesteidzīgā, iztēles bagātā pastaigā

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.07.2020.

No 20. augusta līdz 13. septembrim

Ūdens ir neizsmeļama tēma

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.07.2020.

Par feministi un pētnieci Astrīdu Neimani

Kosmisms ir mācība, tikai vēl nav zināms, kāda

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.06.2020.

Par kosmisma kustību un tās idejām

Augi par mums jau zina, mēs par viņiem vēl ne

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.06.2020.

Par filozofu Maiklu Marderu

Cilvēks visa centrā (ir izgāzies)

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.05.2020.

Vents Vīnbergs par vācu-amerikāņu antropologu Tobiasu Rīzu

RIBOCA2 aizsāk tiešsaistes lekciju un sarunu cikla programmu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.05.2020.

Pirmā lekcija 21. maijā

RIBOCA2 norise tiek atlikta

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.03.2020.

Drīzumā tiks izziņotas alternatīva izstādes formāta detaļas

No jauna izgudrot Zemes nākotni: RIBOCA2 izziņo kuratora konceptu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.05.2019.

RIBOCA2 izziņo kuratora konceptu