Foto

Savādā universālā orģija

Vents Vīnbergs

01.09.2020

Par itāļu filozofu Emanueli Koču

Par ekoloģiju ir pierasts domāt teleoloģiski – tā, it kā pastāvētu kāda a priori sakārtota, strukturēta un tāpēc “lietderīga” dzīvo radību kopdzīves forma tai speciāli piemērotos apstākļos. Tāpēc tradicionālajai ekoloģiskai domāšanai ir raksturīga iestāšanās par šīs “dabiskās kārtības” saglabāšanu un trauksmes celšana, ja tā šķiet izjaukta. Itāļu filozofs, Parīzes Sociālo zinātņu augstskolas (École des Hautes Études en Sciences Sociales) asociētais profesors Emanuele Koča (1976) neuzskata, ka uztraukumam nebūtu pamata, taču viņš apšauba stabila status quo iespējamību un iepriekš noteikto jeb dabisko apstākļu ideju, un aicina pasauli ieraudzīt kā nebeidzamu metamorfožu ritu, bet dzīvi – kā pārlaicīgu un visiem kopīgu vienumu, kas ik brīdi pasauli rada no jauna.

Šī doma caurvij Kočas slavenāko grāmatu “La vie des plantes. Une métaphysique du mélange” (2016), kas nu jau tulkota 10 valodās, un to viņš izvērš vēl plašāk šogad izdotajā darbā “Métamorpohoses”. Eiropas metropoļu stilīgajās mākslinieku un intelektuāļu aprindās Koča jau bija kļuvis populārs ar saviem spriedumiem par laikmetīgo kultūru, modi un reklāmu[1], un nozīmīga vieta viņa bibliogrāfijā ir antoloģijai par eņģeļiem ābramiskajās reliģijās, ko viņš sastādīja kopā ar savu skolotāju Džordžo Agambenu. Taču viņa domāšanai par augiem ir daudz senāks un biogrāfisks cēlonis. Praktiskā māte Emanueli kopā ar dvīņubrāli (“Augu dzīve” ir veltīta viņa piemiņai) ielika lauksaimniecības arodskolā, redzēdama viņos ģimenes zemkopju tradīcijas turpinātājus, un tieši tur dzima Kočas interese par botāniku un citām bioloģijas disciplīnām.

Cilvēkiem kā faunas pārstāvjiem gluži instinktīvi ir raksturīga lielāka empātija pret dzīvniekiem un tāpēc arī specifiska zoocentriska aprobežotība, domājot par pasauli un savu vietu tajā. Katrreiz, kad jādomā par to, kas ir cilvēks, tas parasti tiek pretstatīts vai salīdzināts ar dzīvniekiem, un tas pats notiek, mēģinot definēt intelektu. Kurpretim augiem šajās pārdomās tikpat kā nekad nav bijis vietas. “Zoošovinisms”, kā Koča saka, tos automātiski izslēdz no diskusijas par to, ko nozīmē būt dzīvai un saprātīgai būtnei, un nicīgi atvēl augiem vien pilnīgi utilitāru ekonomiska resursa vai dekoratīva fona funkciju. Kurpretim viņš atgādina, ka tikai pateicoties augu specifiskajām īpašībām, dzīve uz Zemes ir varējusi attīstīties arī dažādu dzīvnieku formā un ka augu metabolisms un fotosintēze ir Zemes dzīvības tiešā saikne ar kosmiskajiem procesiem. Vide Kočam nav dabiskā savvaļa, kurai atliek vien pielāgoties, vai kuras iepriekšnoteiktie apstākļi būtu veidne tās iemītnieku evolūcijai. Pasauli viņš drīzāk redz kā vienmēr mainīgu dārzu, kurā augi ir nevis iekārtojuma elementi, bet vieni no pirmajiem tā dārzniekiem. Tiem vēlāk pievienojās citas būtnes, un tikai pavisam nesen – arī cilvēki. “Dzīvot būtībā ir dzīvot citu dzīves, – tā ir dzīvošana iekš vai caur tām dzīvēm, ko spējuši radīt vai izgudrot citi. Dzīvošanai piemīt sava veida parazītisms, universāls kanibālisms, – tā barojas pati no sevis, neapzinādamās, ka tai nepieciešamas citas eksistences formas vai modi. Tā, it kā dzīve tās vissarežģītākajās un izteiktākajās formās nekad nebūtu nekas cits kā vien milzīga kosmiska tautoloģija – tā iepriekšparedz sevi un nerada neko citu kā vien tikai sevi,” Koča raksta “Augu dzīves” ievadā. Nesenākās, kompleksās dzīvības formas ir pilnībā atkarīgas no vides, kuru radījuši augi. Mēs pasauli uztveram caur viņu radīto organisko filtru (ar skābekli, barības un ārstniecības vielām, un izejmateriāliem, ko augi rada, pārstrādādami nedzīvo vidi – saules gaismu, augsni un ūdeni). Tādā ziņā tā ir vienīgā, bet arī visizplatītākā dzīvības forma, kurai attiecības ar īstenību ir pilnīgi tiešas un nepastarpinātas. Dzīvnieku (un cilvēku) ķermeņi ir attīstījušies tā, ka dzīve viņiem nozīmē pastāvīgu (un selektīvu) citu organismu “internalizēšanu” – vai nu ar smadzeņu vai gremošanas orgānu sistēmu. Augu dzīve noris totālā atvērtībā un mijiedarbībā ar vidi; auga ķermeņa visraksturīgākais lielums ir virsma. Augi neiekaro telpu, un nenoslēdz to priviliģētā “sevī”; viņi tai atveras.

Tieši no augu valsts mēs varam mācīties dažādas radikāli citas, bet simbiotiskas kopdzīves formas, kuras parasti izslēdz zoocentriskais, darviniskās konkurences idejā balstītais pasaules redzējums. Apburošs piemērs gan viņa grāmatā, gan citos priekšlasījumos, kas pēc tās sekojuši, ir augu sekss. Vairumam augu tas nenotiek tiešā veidā. Augi komunicē savā starpā, tas ir pierādīts fakts, bet kad runa ir seksu, viņi “klusē”. Augi nepavedina savas sugas partneri ar izskatu vai intelektu. Viņi to pat neizvēlas. Šīs procedūras augi nesavtīgi ir atstājuši “citu” ziņā. (Dažbrīd tās ir tādas entitātes kā vējš vai lietus, bet visbiežāk – citas dzīvas radības un tagad arī cilvēki.) Ziedi ir augu dzimumorgāni. Augu ķermeņi regulāri pārvēršas ziedos, kad pienācis laiks seksuālam aktam, un atmet tos nost pēc akta beigām. Auga būtības pamatā ir nevis kādas formas pieņemšana un “savas identitātes” manifestēšana tajā, bet pastāvīga transformācija. Caur ziediem viņi sarunājas, pavedina un iesaista savā dzimumaktā trešās puses. “Iztēlojieties,” Koča saka, “ka lai tiktu pie partnera, jums par to būtu jāpārliecina kāds suns vai sēne.” Lūk, tāda ir viena no mācībām, ko cilvēki varētu likt lietā savās attiecībās ar pasauli – mazāk pļāpāt savā starpā, bet spēt komunicēt ar citām dzīvām būtnēm kopīgu mērķu sasniegšanā. (Augu starpniecību sava seksa veicināšanā paši pagaidām izmantojam tikai tik primitīvās formās kā rotāšanās ar ziediem vai ziedu dāvāšanā, vai vīna patēriņā.) Augu seksa piemērs atklāj, ka dzīvošana, vairošanās un informācijas apmaiņa pasaulē nozīmē daudzpusīgu un maksimāli publisku komunikāciju starp visām dzīvības formām un entitātēm: gan starp augsni, gaisu un ūdeni, gan starp dažādām sugām un augu un dzīvnieku valstīm. Turklāt, kā Koča nebeidz atgādināt, mēs no šīs saskarsmes sekmīga iznākuma esam daudz vairāk atkarīgi nekā augi, kuri šo praksi ir izkopuši jau ilgi pirms mums. Vai precīzāk – daudzu kolektīvās dzīvības transformāciju rezultātā šajā savādajā universālajā orģijā tagad esam aicināti piedalīties arī mēs.

“Metamorfozēs”, kas pagaidām pieejama tikai franču valodā, Emanuele Koča paplašina šo pastāvīgās transformācijas un savstarpējās atkarības ideju, sākdams ar šķietami triviālo kukaiņu metamorfozes piemēru, kas atklāj, kā viena radījuma dzīves cikls var nozīmēt radikāli atšķirīgas identitātes, kas savukārt pieprasa ne mazāk atšķirīgus vides apstākļus. Un viņš turpina arī pastāvīgajām ģeoloģiskajām un kosmiskajām pārvērtībām, par kurām zināšanas gan ir salīdzinoši nesenas, bet kuru politiskās implikācijas Koča ir gatavs prognozēt, piemēram, domājot par to, ko kāda varētu transformēties telpas apzināšanās un attiecīgi arī cilvēces teritoriālās pretenzijas. Dzīvība kā nebeidzamu pārvērtību process būs Kočas tēma RIBOCA2 Publiskās programmas ietvaros.

Emanueles Kočas lekcija “Viena pasaule, viena dzīve” notiks RIBOCA2 rīkotā tiešsaistes lekciju un sarunu cikla ietvaros ceturtdien, 3. septembrī plkst. 18.30 pēc Rīgas laika RIBOCA2 tīmekļa vietnē.

[1] Par to liecina, piemēram, viņa nesenā intervija žurnalā Domus par māju vardarbību izolācijas laikā.

Saistītie raksti

Vārdi pasaulēm

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 27.10.2020.

Sofijas Lemosas un Venta Vīnberga saruna

Redzēt un radīt skaistumu nav tikai cilvēku privilēģija

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.09.2020.

Par beļģu filozofi un etoloģi Vensjānu Deprē

Akmeņu sieviete

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 03.09.2020.

Saruna ar mākslinieci, akmeņu balansētāju Bridžitu Polku

Piespiedu svētība

vizuĀlĀ mĀksla — Recenzijas — 28.08.2020.

Rīdzinieka iespaidi par otro Rīgas Starptautisko laikmetīgās mākslas biennāli jeb RIBOCA2

Realitātes seismogrāfs

on site — Reportāžas — 21.08.2020.

Fotoreportāža: Atklāta otrā Starptautiskā Rīgas laikmetīgās mākslas biennāle

RIBOCA2 - jau pēc nedēļas

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.08.2020.

20/08 – 13/09

Atgriezties pie savas augapziņas

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 31.07.2020.

Intervija ar filozofu Maiklu Mārderu

Dejosim tumsā un bez horeogrāfijas

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.07.2020.

Par performatīvo mākslu teorētiķi un kuratoru, Ņujorkas Universitātes profesoru Andrē Lepecki

Priecīga matemātika

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 10.07.2020.

Intervija ar matemātiķi un mākslinieci Dainu Taimiņu

Ko metafiziķis, šamanis un mags var pateikt pusaudzim

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.06.2020.

Par itāļu filozofu Federiko Kampanju

Dienvidu asni uz ziemeļu drupām

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.06.2020.

Par portugāļu sociologu un tiesību pētnieku Boaventuru de Souzu Santušu

RIBOCA2 un Arterritory.com sadarbības projekts

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.05.2020.

Personības: RIBOCA2 Publiskā programma

Spuras atvērtas transcendencei

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 13.05.2020.

Intervija ar mākslinieci Margaritu Imo

RIBOCA2 izziņo dalībnieku sarakstu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.12.2019.

RIBOCA2 izziņo dalībnieku sarakstu

Atrodi sevī hakeri

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.09.2020.

Par kultūras un mediju teorētiķi Makenziju Vorku

Laikmetīgās mākslas pieredzējumi RIBOCA2 izstādē gūstami vien līdz 13. septembrim

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.09.2020.

Andrejsalā viss reizē zied

Akmeņu sieviete

spiriterritory by arterritory — 03.09.2020.

Saruna ar mākslinieci, akmeņu balansētāju Bridžitu Polku

RIBOCA2 Publiskās programmas notikumi šonedēļ

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.08.2020.

Ideju apmaiņa atvērtā un eksperimentālā vidē

Esmu absolūti laimīga par šo godīgumu

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 19.08.2020.

Intervija ar otrās Rīgas starptautiskās mākslas biennāles kuratori Rebeku Lamaršu-Vadelu

Balsis no citām pasaulēm

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.08.2020.

Par peruāņu antropoloģiKalifornijas Universitātes (Deivisa) profesori Marisolu de la Kadenu

Atgriezties pie savas augapziņas

spiriterritory by arterritory — 31.07.2020.

Intervija ar filozofu Maiklu Mārderu

Laiks ir nozagts, bet to var atgūt

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.07.2020.

Par dzejnieci un afroamerikāņu kultūras pētnieci Džekiju Vangu

Garīgais disidentisms jeb piga kabatā

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.07.2020.

Par marginālo garīgumu padomju un postpadomju telpā

RIBOCA2 izstāde norisināsies no 20. augusta līdz 13. septembrim

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.06.2020.

Izstādes darbības laikā taps pilnmetrāžas filma

Ir grūti nemīlēt streikojošu sievieti

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.06.2020.

Par kvīru feminisma teorētiķi un kultūras kritiķi Sofiju Luisu

Labākie rituāli ir tad, kad sevi piesaka neparedzētais

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.05.2020.

Vents Vīnbergs par amerikāņu kvīru dzejnieku CA Konrads (CAConrad)

Plānotā RIBOCA2 izstāde tiks transformēta par pilnmetrāžas filmu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.04.2020.

21. maijā RIBOCA aizsāks transformētajai izstādei veltītu tiešsaistes lekciju un sarunu ciklu

Prieka un brīnumu dziesmas

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 30.08.2019.

Intervija ar RIBOCA2 galveno kuratori Rebeku Lamaršu-Vadelu

RIBOCA2 viss reizē zied apmeklējuši 21 000 interesenti

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.09.2020.

Līdz 1. oktobrim RIBOCA2 tiešsaistes cikla lekcijas

Raupjums pretstatā rūpīgi pārdomātām idejām

arhitektŪra, dizains & mode — Intervijas — 09.09.2020.

Intervija ar Rolandu Rīmā, vienu no RIBOCA2 vadošajiem arhitektiem

RIBOCA2 Baltajā naktī aicina meditatīvā pastaigā

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.09.2020.

5. augustā

Pie vilkābeles, kur vajātajiem pulcēties

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.08.2020.

Par amerikāņu socioloģijas profesori Eiveriju Gordoni

Nevis labāku pasauli, bet citādu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.08.2020.

Par vienu no mūsdienu spilgtākajiem dzimtes un kvīru teorētiķiem Džeku Halberstamu

Pētniecība kā mīlas akts

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 04.08.2020.

Par britu antropologa Tima Ingolda metodi

Jau augustā RIBOCA2 vedīs nesteidzīgā, iztēles bagātā pastaigā

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.07.2020.

No 20. augusta līdz 13. septembrim

Ūdens ir neizsmeļama tēma

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.07.2020.

Par feministi un pētnieci Astrīdu Neimani

Kosmisms ir mācība, tikai vēl nav zināms, kāda

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.06.2020.

Par kosmisma kustību un tās idejām

Augi par mums jau zina, mēs par viņiem vēl ne

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.06.2020.

Par filozofu Maiklu Marderu

Cilvēks visa centrā (ir izgāzies)

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.05.2020.

Vents Vīnbergs par vācu-amerikāņu antropologu Tobiasu Rīzu

RIBOCA2 aizsāk tiešsaistes lekciju un sarunu cikla programmu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.05.2020.

Pirmā lekcija 21. maijā

RIBOCA2 norise tiek atlikta

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.03.2020.

Drīzumā tiks izziņotas alternatīva izstādes formāta detaļas

No jauna izgudrot Zemes nākotni: RIBOCA2 izziņo kuratora konceptu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.05.2019.

RIBOCA2 izziņo kuratora konceptu