Foto

Redzēt un radīt skaistumu nav tikai cilvēku privilēģija

Vents Vīnbergs

15.09.2020

Par beļģu filozofi un etoloģi Vensjānu Deprē

Kādā no pēdējām pārpildītajām pirmspandēmijas tikšanās reizēm ar laikmetīgās dejas studentiem Briselē Vensjāna Deprē (Vinciane Despret, 1959), Lježas Universitātes filozofijas profesore un nozīmīga balss aktuālajā dzīvnieku studiju novirzienā, atgādināja slaveno amerikāņu bioloģes Linnas Margulisas formulu “dzīvība ir matērija, kas paņēmusi brīvsoli” (“Life is a matter gone wild”). Šajā aforismā un tajā, kā esmu mēģinājis to tulkot, ietverts daudz kas no tā, par ko ir interesanti domāt Deprē sakarā.

Pirmām kārtām, tā zinātnes apsēstība ar kategorizēšanu un hierarhiju būvēšanu, ko Deprē kritizē. Viņas populārās grāmatas “What Would Animals Say If We Asked the Right Questions?” (2012. gadā publicēta franču valodā ar angļu tulkojumu 2016. gadā) iespaidā Deprē nereti tiek pieskaitīta etologiem, dzīvnieku uzvedības pētniekiem, (lai gan būtībā tajā risināts viņas pastāvīgais jautājums par attiecībām starp vērotāju un novēroto,) tāpēc uz minēto zinātnes problēmu var palūkoties bioloģijas kontekstā. Kopš Darvina un 19. gadsimta sociālekonomisko teoriju ietekmē tajā dominē konkurences naratīvs. Dzīvnieku un augu pasaule tiek aplūkota kā nebeidzamas sacensības lauks, savukārt hierarhiskās sistēmas, kas tādā veidā tika saskatītas dzīvnieku grupās, tūlīt pat tiek projicētas atpakaļ uz cilvēku sabiedrību, tā “pierādot”, ka konkurence, kas pastāv starp cilvēkiem, ir dabiska, tātad mūžīga. Visām formām, kādās evolucionējušas sugas un kopienas, saskaņā ar dabiskās izlases principu piemīt vai nu jau atklāts vai vēl atklājams lietderīgums, un tās vada plika izdzīvošanas loģika. Un, lai gan šis skatījums kopš 1960. gadiem ir piedzīvojis radikālu kritiku, pieņēmums par “dabisko” konkurenci turpina ietekmēt gan zinātniskās izpētes procesu, kurā par izdzīvošanu un “absolūtās patiesības” statusu cīnās dažādas hipotēzes, gan valodas lietojumu. Autoritatīva reducēšana līdz vienam pareizajam skaidrojumam var būt pieļaujama eksaktajās zinātnēs, kas operē ar matemātiskām abstrakcijām, bet tā ir ļoti problemātiska tajās sociālajās zinātnēs (un pēc Deprē – arī bioloģijā), kurās pētījumu rezultāti ietekmē pašus pētāmos.

Es, piemēram, šādu nelielu cīņu nupat piedzīvoju, no vairākiem tulkojuma variantiem izvēlēdamies vienu, kas, manuprāt, visprecīzāk atbilstu Margulisas citāta oriģinālam, bet Deprē teiktu, ka vienlīdz lielas tiesības pastāvēt un tāda pati taisnība piemīt arī tām versijām, kas šajā gadījumā tika atmestas, un ka dzīvi daudz lielākā mērā nosaka šādu patvaļīgu un estētisku izvēļu secība, nevis implicīts lietderīgums izdzīvošanas vai vienīgās taisnības vārdā. Šādu iespējamo versiju daudzveidību un vienlaicīgu līdztiesību Deprē redz gan zinātnē, gan dzīvajā dabā. Pētnieki labi zina, ka tas, ko viņi atklāj, ir cieši saistīts ar to, kā tiek formulēti jautājumi. Redzams kļūst tas, kam tiek pievērsta uzmanība.

Atgriežoties pie “dzīvības brīvsoļa” tropa, ir ļoti daudz novērojumu, kurus nevar izskaidrot ar dabiskās vai seksuālās izlases un “savtīgā gēna” aklā mehānisma ideju. Ja strikti pieturas lietderīguma loģikai, tad ir acīmredzams, ka ziedi reibina un apbur ar savu skaistumu daudz “izšķērdīgāk” nekā tas būtu nepieciešams. Arī putnu dziedāšana un izrādīšanās ir tik ekscesīva, ka ir nepietiekami to saistīt tikai ar pārošanās instinktu vien, un tas pats sakāms arī par citu dzīvnieku uzvedībā novērotajām baudpilnajām un estētiskajām izvēlēm. Deprē uz to aicina palūkoties šādi: cilvēki ir pieraduši uzskatīt, ka spēja pamanīt un radīt skaistumu ir viņu intelekta privilēģija. Taču, ja skaistumu saista ar mākslas praksēm, tad tās pirmsākumi meklējami tieši dzīvās dabas pārmērīgajā krāšņumā. Mākslai vajag telpu, vai drīzāk – telpa rada iespēju mākslai (Delēza un Gvatari ideja, un atsaukdamās uz viņiem, Deprē lieto vārdu “teritorija”). Domāšana utilitārās un ekonomiskās kategorijās liek teikt, ka augi un dzīvnieki izmanto telpas iespējas sava skaistuma izrādīšanai, kurpretim Deprē to drīzāk redz kā pretēju procesu – skaistumam ir radusies iespēja uzplaukt, tāpēc, ka ir telpa, kurā tam notikt. Līdz ar to viņa piesardzīgi, atsaukdamās uz daudziem etologu, bet jo īpaši ornitologu novērojumiem, izsaka pieņēmumu, ka dzīvas dabas “liekvārdīgais” skaistums varētu būt radies kā “māksla mākslas pēc”, no kuras visas dzīvās būtnes gūst ne tik daudz praktisku labumu, cik estētisku baudu. Telpa šādā skatījumā ir nevis tās iemītnieku privātīpašums, kas būtu aizsargājams, konkurences cīņā iekarojams vai pazaudējams, bet gan universāla skatuve, uz kuras tās dažādie aktieri mijiedarbojas, valdzinādami un pavedinādami cits citu.

Ekonomiski orientētais prāts atkal uzgavilētu un uzreiz ieraudzītu piemērus tam, kā šī savstarpējā pavedināšana tik tiešām notiek uz katra soļa arī cilvēku ikdienā. Ir daudz literatūras par to, ka nevis cilvēki ir pieradinājuši dzīvniekus un atlasījuši kultūraugus savām praktiskajām izdzīvošanas vajadzībām, baudai un arī draudzībai, bet tieši otrādi – dzīvnieki un augi ar savu skaistumu, smaržu, garšu un citiem kairinātājiem ir pavedinājuši mūs kļūt par viņu aizbildņiem, kalpiem un dzīvesbiedriem. (Sarunā ar Briseles studentiem Deprē lietoja šādu joku: “mājdzīvnieki ir kā dzeguzes, kas vienkārši vēl nezina, kā izmest no ligzdas mūsu mazuļus.”) Bet arī šis skatījums, lai gan tas mazina šovinismu, kāds piemīt antropocentrismam, tik un tā turpina apelēt pie konkurences cīņas un evolūcijas ekonomiskā izdevīguma modeļa. Deprē aicina pretoties šai loģikai, un ieraudzīt, cik daudz dažādos veidos dzīvība sevi manifestē nevis kādas predisponētas funkcionalitātes dēļ, bet daudz biežāk – tai pretodamās un eksperimentēdama ar savu skaistumu skaistuma pēc.

Vensjānas Deprē lekcija “Fonocēns - putnu dziesmas daudzsugu pasaulē” notiks RIBOCA2 rīkotā tiešsaistes lekciju un sarunu cikla ietvaros ceturtdien, 17. septembrī plkst. 19.00 pēc Rīgas laika RIBOCA2 tīmekļa vietnē.

Saistītie raksti

Atrodi sevī hakeri

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.09.2020.

Par kultūras un mediju teorētiķi Makenziju Vorku

Raupjums pretstatā rūpīgi pārdomātām idejām

arhitektŪra, dizains & mode — Intervijas — 09.09.2020.

Intervija ar Rolandu Rīmā, vienu no RIBOCA2 vadošajiem arhitektiem

RIBOCA2 Baltajā naktī aicina meditatīvā pastaigā

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.09.2020.

5. augustā

RIBOCA2 Publiskās programmas notikumi šonedēļ

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.08.2020.

Ideju apmaiņa atvērtā un eksperimentālā vidē

Esmu absolūti laimīga par šo godīgumu

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 19.08.2020.

Intervija ar otrās Rīgas starptautiskās mākslas biennāles kuratori Rebeku Lamaršu-Vadelu

Balsis no citām pasaulēm

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.08.2020.

Par peruāņu antropoloģiKalifornijas Universitātes (Deivisa) profesori Marisolu de la Kadenu

Atgriezties pie savas augapziņas

spiriterritory by arterritory — 31.07.2020.

Intervija ar filozofu Maiklu Mārderu

Laiks ir nozagts, bet to var atgūt

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.07.2020.

Par dzejnieci un afroamerikāņu kultūras pētnieci Džekiju Vangu

Garīgais disidentisms jeb piga kabatā

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.07.2020.

Par marginālo garīgumu padomju un postpadomju telpā

RIBOCA2 izstāde norisināsies no 20. augusta līdz 13. septembrim

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.06.2020.

Izstādes darbības laikā taps pilnmetrāžas filma

Ir grūti nemīlēt streikojošu sievieti

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.06.2020.

Par kvīru feminisma teorētiķi un kultūras kritiķi Sofiju Luisu

Labākie rituāli ir tad, kad sevi piesaka neparedzētais

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.05.2020.

Vents Vīnbergs par amerikāņu kvīru dzejnieku CA Konrads (CAConrad)

Plānotā RIBOCA2 izstāde tiks transformēta par pilnmetrāžas filmu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.04.2020.

21. maijā RIBOCA aizsāks transformētajai izstādei veltītu tiešsaistes lekciju un sarunu ciklu

Prieka un brīnumu dziesmas

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 30.08.2019.

Intervija ar RIBOCA2 galveno kuratori Rebeku Lamaršu-Vadelu

RIBOCA2 viss reizē zied apmeklējuši 21 000 interesenti

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.09.2020.

Līdz 1. oktobrim RIBOCA2 tiešsaistes cikla lekcijas

Akmeņu sieviete

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 03.09.2020.

Saruna ar mākslinieci, akmeņu balansētāju Bridžitu Polku

Savādā universālā orģija

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.09.2020.

Par itāļu filozofu Emanueli Koču

Pie vilkābeles, kur vajātajiem pulcēties

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.08.2020.

Par amerikāņu socioloģijas profesori Eiveriju Gordoni

Nevis labāku pasauli, bet citādu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.08.2020.

Par vienu no mūsdienu spilgtākajiem dzimtes un kvīru teorētiķiem Džeku Halberstamu

Pētniecība kā mīlas akts

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 04.08.2020.

Par britu antropologa Tima Ingolda metodi

Jau augustā RIBOCA2 vedīs nesteidzīgā, iztēles bagātā pastaigā

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.07.2020.

No 20. augusta līdz 13. septembrim

Ūdens ir neizsmeļama tēma

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.07.2020.

Par feministi un pētnieci Astrīdu Neimani

Kosmisms ir mācība, tikai vēl nav zināms, kāda

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.06.2020.

Par kosmisma kustību un tās idejām

Augi par mums jau zina, mēs par viņiem vēl ne

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.06.2020.

Par filozofu Maiklu Marderu

Cilvēks visa centrā (ir izgāzies)

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.05.2020.

Vents Vīnbergs par vācu-amerikāņu antropologu Tobiasu Rīzu

RIBOCA2 aizsāk tiešsaistes lekciju un sarunu cikla programmu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.05.2020.

Pirmā lekcija 21. maijā

RIBOCA2 norise tiek atlikta

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.03.2020.

Drīzumā tiks izziņotas alternatīva izstādes formāta detaļas

No jauna izgudrot Zemes nākotni: RIBOCA2 izziņo kuratora konceptu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.05.2019.

RIBOCA2 izziņo kuratora konceptu

Laikmetīgās mākslas pieredzējumi RIBOCA2 izstādē gūstami vien līdz 13. septembrim

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.09.2020.

Andrejsalā viss reizē zied

Akmeņu sieviete

spiriterritory by arterritory — 03.09.2020.

Saruna ar mākslinieci, akmeņu balansētāju Bridžitu Polku

Piespiedu svētība

vizuĀlĀ mĀksla — Recenzijas — 28.08.2020.

Rīdzinieka iespaidi par otro Rīgas Starptautisko laikmetīgās mākslas biennāli jeb RIBOCA2

Realitātes seismogrāfs

on site — Reportāžas — 21.08.2020.

Fotoreportāža: Atklāta otrā Starptautiskā Rīgas laikmetīgās mākslas biennāle

RIBOCA2 - jau pēc nedēļas

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.08.2020.

20/08 – 13/09

Atgriezties pie savas augapziņas

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 31.07.2020.

Intervija ar filozofu Maiklu Mārderu

Dejosim tumsā un bez horeogrāfijas

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.07.2020.

Par performatīvo mākslu teorētiķi un kuratoru, Ņujorkas Universitātes profesoru Andrē Lepecki

Priecīga matemātika

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 10.07.2020.

Intervija ar matemātiķi un mākslinieci Dainu Taimiņu

Ko metafiziķis, šamanis un mags var pateikt pusaudzim

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.06.2020.

Par itāļu filozofu Federiko Kampanju

Dienvidu asni uz ziemeļu drupām

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.06.2020.

Par portugāļu sociologu un tiesību pētnieku Boaventuru de Souzu Santušu

RIBOCA2 un Arterritory.com sadarbības projekts

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.05.2020.

Personības: RIBOCA2 Publiskā programma

Spuras atvērtas transcendencei

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 13.05.2020.

Intervija ar mākslinieci Margaritu Imo

RIBOCA2 izziņo dalībnieku sarakstu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.12.2019.

RIBOCA2 izziņo dalībnieku sarakstu