Foto

Atrodi sevī hakeri

Vents Vīnbergs

22.09.2020

Par kultūras un mediju teorētiķi Makenziju Vorku

Visu vasaru lasīdams RIBOCA2 Publiskās programmas dalībnieku tekstus, aizrautīgi un ar gandarījumu lasīdams, tomēr jutu, ka pēc šī projekta uz ilgu laiku gribēsies atturēties no vārdu savienojuma “neoliberālais kapitālisms” lietošanas, kas nomācoši bieži un šķietami pašpaskaidrojošā veidā minēts kā galvenais iemesls visām mūsdienu apspiestības formām un citām globālajām problēmām. Taču pavisam negaidīti līdzīgu nepatiku pret šīs mantras nekritisku atkārtošanu izteica nākamais sarunu cikla dalībnieks, Austrālijā dzimusī, bet jau krietnu laiku Ņujorkā mītošā Jaunās sociālo pētījumu skolas (The New School for Social Research) kultūras un mediju studiju profesore Makenzija Vorka (1961).

Pirmām kārtām šis vārdu salikums viņai šķiet “slikta dzeja” – kārtējais apzīmētājs uz apzīmētāja, kamēr pats kapitālisms gan tā pretinieku, gan atbalstītāju prātos paliek “mūžīgs” un neatceļams. Nekritisks un klišejisks valodas lietojums drīzāk maskē problēmu, nevis atklāj tās apmērus, un drīzāk samierina ar situāciju, nevis mobilizē tās risināšanai: “viss ir slikti, neko vairs nevar darīt”.

Vorka uzskata, ka viss, iespējams, ir vēl sliktāk, taču precīzas diagnozes un nepieciešamās pretdarbības formulēšanai nepieciešama cita valoda, un ar tās meklēšanu saistīta vai visa viņas profesionālā karjera.

2004. gadā Vorka (toreiz vēl ārpus Austrālijas nevienam tikpat kā nezināms teorētiķis un publicists) ieradās Amerikā ar jau piecus gadus vecu manuskriptu kabatā, ko tā “nesaprotamās” formas dēļ iepriekš neviens nebija piekritis publicēt. Savukārt Hārvarda Universitātes izdevniecība to ņēma pretī uzreiz un bez iebildumiem, pēkšņi padarīdama Vorku par starptautiski atzītu domātāju un nodrošinādama viņai vietu ASV akadēmiskajās aprindās. Runa ir par “Hakeru manifestu” (A Hacker Manifesto), joprojām vispopulārāko ļoti ražīgās Vorkas darbu, kas oficiāli publicēts jau 11 valodās, neskaitot pirātiskos tulkojumus. Vorka pati to dēvē par dzejprozu, kas sarakstīta mitoloģizētā “eiropiešu” valodā. Vārdu krājumu tajā lielākoties veido latīņu izcelsmes jēdzieni un biznesa valodas un marksisma žargons, un kas to tiešām padarīja viegli pārceļamu citās Eiropas valodās. Apspēlēdama gan Marksa un Engelsa manifestu, gan Gija Debora “Izrādes sabiedrības” stilu (arī situacionisma mantojuma izpēte ir viņas pastāvīgais priekšmets), Vorka grāmatā konstatē tādas tirgus attiecību pārvērtības, kas ir stindzinoši acīmredzamas tagad, bet par kurām tikpat kā neviens nerunāja 90. gadu beigās, kad šis darbs faktiski tapa.

Lai raksturotu šodienas situāciju, viņa ievieš jaunus šķiru cīņas dalībniekus – “hakeru” un “vektoriālistu” šķiras, kas nevis aizvieto vienu bināro pretstatījumu ar citu, bet atklāj daudz sarežģītāku varas uzurpēšanas, īpašuma akumulēšanas un ekspluatācijas mehānismu par marksisma tradīcijā ierasto. (Abu jēdzienu tapšanu iedvesmoja agrīnā interneta vide un blogosfēra, kurā toreiz aktīvi darbojās jaunais mediju pētnieks, un lai gan Vorka tagad bieži vien saka, ka tie šodienas virtuālajā īstenībā skan mazliet neveikli, tomēr ir stabili iegājušies, un viņa tos lieto arī pērn izdotajā grāmatā Capital is Dead: Is This Something Worse?, kurā “Manifesta” idejas tiek pārskatītas un koriģētas.) “Hakeri izmanto savas zināšanas un apķērību, lai saglabātu savu autonomiju. Daži paņem naudu un mūk. (Mums jāsadzīvo ar mūsu kompromisiem.) Daži atsakās piekāpties. (Mēs dzīvojam, kā vien protam.) Tie mēs, kas izvēlas vienu ceļu, pārāk bieži nicina tos, kas izvēlas otru.”[1] Feodālajās un kapitāla sabiedrībās šāda autonomija jeb neoficiālā dzīve ārpus ražošanas attiecībām bija iespējama tradicionālās kultūras un brīva laika pavadīšanas praksēs. Saskaņā ar “Manifestu” hakeri ir tie, kas rada citas dzīves iespējamību ārpus dominējošās sistēmas robežām. Par labu šī apzīmējuma izvēlei runā tas, ka vārdam “hakeris” elites valodā ir tikpat nicinoša konotācija, cik aizbēgušam zemniekam un dumpīgam strādniekam agrākajās ekspluatācijas formās. Tomēr laika gaitā gan Vorkas, gan viņas komentētāju tekstos tas ir paplašinājis savu nozīmi, un tagad to bieži vien attiecina uz arvien pieaugošo intelektuālā darba veicēju šķiru, kas bieži vien ir pašnodarbināti, bez garantēta nākamā darba uzdevuma un ar tikpat nestabiliem ienākumiem, bet kuri ir galvenie jaunu abstrakciju (tātad jaunu izdzīvošanas formu un citu iespējamo pasauļu) radītāji.

Šodienas pasaulē par īpašumu kļuvusi ne vien zeme un kapitāls, bet arī informācija, un tas ir radījis vektoriālistu šķiru, kas kontrolē informācijas plūsmu. Tā ir šķira, kas pati neko neražo, bet kurai pieder zīmoli, patenti, autortiesības un informācijas ievākšanas, kontroles un loģistikas algoritmi. Tradicionālie kapitālisti-rūpnieki un pat baņķieri vektoriālistu šķirai ir tikai apakšuzņēmēji: Apple neražo telefonus, Google nav nedz zināšanu radītāja, nedz krātuve, bet ievāc ļoti daudz metadatu par lietotāju interesēm un tādā veidā regulē informācijas pieejamību, savukārt Facebook faktiski ir tukša lapa, kurai mēs brīvprātīgi un bez maksas nododam informāciju par sevi, un kur tā tiek apstrādāta un pārdota vai nu tālāk, vai atpakaļ mums pašiem. Tā ir vēl nežēlīgāka ekspluatācijas forma par tradicionāli kapitālistisko, jo, ja iepriekš mēs kaut kādu autonomiju varējām praktizēt no darba brīvajā laikā – tā darba, kura augļi joprojām turpina nepiederēt mums pašiem –, vai kādu neafišētu vēlmju vai neformālu apkārtceļu veidā, tad arī šīs dzīves sfēras mēs tagad esam nodevuši interneta rīcībā, kuru pilnībā kontrolē vektoriālisti.

Apzinoties šo situāciju, pirmā intuitīvā doma ir izstāties no interneta un paļauties tikai uz oflaina komunikāciju un sadarbību ar sev līdzīgiem dīvaiņiem savā ciešajā lokā, bet otrā, – ka tas tomēr nav jēdzīgākais risinājums. Pirmkārt, nevis tuvākā apkārtne, bet tieši virtuāla informācijas un zināšanu apmaiņa ir ļāvusi uzzināt, ka kaut kur pastāv līdzīgi domājošie. Otrkārt, zināšana par to, kas notiek pasaulē, ir izdzīvošanas jautājums, un to nodrošina arī visi tie, kas dalās ar savām dzīvēm sociālajos tīklos – gan tie, kas to dara nedomājot un nekritiski, gan tie, kas apzinās, ka viss, ko viņi dara, visa viņu meklējumu vēsture var tikt padarīta par preci, nonākt vektoriālistu īpašumā, vai tikt izmatota pašiem pret sevi. Izstāšanās nešķiet risinājums arī Vorkai. Iespējamo pretošanos viņa redz veidos, kā sabotēt sistēmu ar nebūšanu iepriekšparedzamiem, eksperimentēt ar fikciju un sevis reprezentāciju, kas neatbilstu citu gatavajiem priekšstatiem, un kas tādā veidā nebūtu pakļauta ērtai kategorizēšanai algoritmu ērtības labad.

Makenzijas Vorkas lekcija “Fikcijas un fakti” notiks RIBOCA2 rīkotā tiešsaistes lekciju un sarunu cikla ietvaros ceturtdien, 24. septembrī plkst. 19.00 pēc Rīgas laika RIBOCA2 tīmekļa vietnē.

[1] Hakeru manifests [005]. Vorka ar nodomu sadalījusi tekstu šādi numurētās “epigrammās”, jo tādā veidā tas ir brīvs no konkrētā izdevuma dizaina un lappušu numerācijas.

Saistītie raksti

RIBOCA2 viss reizē zied apmeklējuši 21 000 interesenti

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.09.2020.

Līdz 1. oktobrim RIBOCA2 tiešsaistes cikla lekcijas

Raupjums pretstatā rūpīgi pārdomātām idejām

arhitektŪra, dizains & mode — Intervijas — 09.09.2020.

Intervija ar Rolandu Rīmā, vienu no RIBOCA2 vadošajiem arhitektiem

RIBOCA2 Baltajā naktī aicina meditatīvā pastaigā

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.09.2020.

5. augustā

RIBOCA2 Publiskās programmas notikumi šonedēļ

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.08.2020.

Ideju apmaiņa atvērtā un eksperimentālā vidē

Esmu absolūti laimīga par šo godīgumu

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 19.08.2020.

Intervija ar otrās Rīgas starptautiskās mākslas biennāles kuratori Rebeku Lamaršu-Vadelu

Balsis no citām pasaulēm

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.08.2020.

Par peruāņu antropoloģiKalifornijas Universitātes (Deivisa) profesori Marisolu de la Kadenu

Atgriezties pie savas augapziņas

spiriterritory by arterritory — 31.07.2020.

Intervija ar filozofu Maiklu Mārderu

Laiks ir nozagts, bet to var atgūt

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.07.2020.

Par dzejnieci un afroamerikāņu kultūras pētnieci Džekiju Vangu

Garīgais disidentisms jeb piga kabatā

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.07.2020.

Par marginālo garīgumu padomju un postpadomju telpā

RIBOCA2 izstāde norisināsies no 20. augusta līdz 13. septembrim

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.06.2020.

Izstādes darbības laikā taps pilnmetrāžas filma

Ir grūti nemīlēt streikojošu sievieti

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.06.2020.

Par kvīru feminisma teorētiķi un kultūras kritiķi Sofiju Luisu

Labākie rituāli ir tad, kad sevi piesaka neparedzētais

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.05.2020.

Vents Vīnbergs par amerikāņu kvīru dzejnieku CA Konrads (CAConrad)

Plānotā RIBOCA2 izstāde tiks transformēta par pilnmetrāžas filmu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.04.2020.

21. maijā RIBOCA aizsāks transformētajai izstādei veltītu tiešsaistes lekciju un sarunu ciklu

Prieka un brīnumu dziesmas

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 30.08.2019.

Intervija ar RIBOCA2 galveno kuratori Rebeku Lamaršu-Vadelu

Redzēt un radīt skaistumu nav tikai cilvēku privilēģija

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.09.2020.

Par beļģu filozofi un etoloģi Vensjānu Deprē

Akmeņu sieviete

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 03.09.2020.

Saruna ar mākslinieci, akmeņu balansētāju Bridžitu Polku

Savādā universālā orģija

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.09.2020.

Par itāļu filozofu Emanueli Koču

Pie vilkābeles, kur vajātajiem pulcēties

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.08.2020.

Par amerikāņu socioloģijas profesori Eiveriju Gordoni

Nevis labāku pasauli, bet citādu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.08.2020.

Par vienu no mūsdienu spilgtākajiem dzimtes un kvīru teorētiķiem Džeku Halberstamu

Pētniecība kā mīlas akts

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 04.08.2020.

Par britu antropologa Tima Ingolda metodi

Jau augustā RIBOCA2 vedīs nesteidzīgā, iztēles bagātā pastaigā

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.07.2020.

No 20. augusta līdz 13. septembrim

Ūdens ir neizsmeļama tēma

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.07.2020.

Par feministi un pētnieci Astrīdu Neimani

Kosmisms ir mācība, tikai vēl nav zināms, kāda

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.06.2020.

Par kosmisma kustību un tās idejām

Augi par mums jau zina, mēs par viņiem vēl ne

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.06.2020.

Par filozofu Maiklu Marderu

Cilvēks visa centrā (ir izgāzies)

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.05.2020.

Vents Vīnbergs par vācu-amerikāņu antropologu Tobiasu Rīzu

RIBOCA2 aizsāk tiešsaistes lekciju un sarunu cikla programmu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.05.2020.

Pirmā lekcija 21. maijā

RIBOCA2 norise tiek atlikta

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.03.2020.

Drīzumā tiks izziņotas alternatīva izstādes formāta detaļas

No jauna izgudrot Zemes nākotni: RIBOCA2 izziņo kuratora konceptu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.05.2019.

RIBOCA2 izziņo kuratora konceptu

Laikmetīgās mākslas pieredzējumi RIBOCA2 izstādē gūstami vien līdz 13. septembrim

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.09.2020.

Andrejsalā viss reizē zied

Akmeņu sieviete

spiriterritory by arterritory — 03.09.2020.

Saruna ar mākslinieci, akmeņu balansētāju Bridžitu Polku

Piespiedu svētība

vizuĀlĀ mĀksla — Recenzijas — 28.08.2020.

Rīdzinieka iespaidi par otro Rīgas Starptautisko laikmetīgās mākslas biennāli jeb RIBOCA2

Realitātes seismogrāfs

on site — Reportāžas — 21.08.2020.

Fotoreportāža: Atklāta otrā Starptautiskā Rīgas laikmetīgās mākslas biennāle

RIBOCA2 - jau pēc nedēļas

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.08.2020.

20/08 – 13/09

Atgriezties pie savas augapziņas

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 31.07.2020.

Intervija ar filozofu Maiklu Mārderu

Dejosim tumsā un bez horeogrāfijas

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.07.2020.

Par performatīvo mākslu teorētiķi un kuratoru, Ņujorkas Universitātes profesoru Andrē Lepecki

Priecīga matemātika

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 10.07.2020.

Intervija ar matemātiķi un mākslinieci Dainu Taimiņu

Ko metafiziķis, šamanis un mags var pateikt pusaudzim

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.06.2020.

Par itāļu filozofu Federiko Kampanju

Dienvidu asni uz ziemeļu drupām

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.06.2020.

Par portugāļu sociologu un tiesību pētnieku Boaventuru de Souzu Santušu

RIBOCA2 un Arterritory.com sadarbības projekts

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.05.2020.

Personības: RIBOCA2 Publiskā programma

Spuras atvērtas transcendencei

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 13.05.2020.

Intervija ar mākslinieci Margaritu Imo

RIBOCA2 izziņo dalībnieku sarakstu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.12.2019.

RIBOCA2 izziņo dalībnieku sarakstu