Autostāvvieta kā 2020. gada metafora
Elmgrīns & Dragsets Espo Modernās mākslas muzeju EMMA pārvērš autostāvvietā
Somijas EMMA - Espo Modernās mākslas muzejs - piedāvā pazīstamo mākslinieku Elmgrīna & Dragseta (Mihaels Elmgrīns dzimis 1961. gadā Dānijā, Ingars Dragsets dzimis 1969. gadā Norvēģijā) izstādi “2020”, kas būs apskatāma līdz 2021. gada 17. janvārim. Izstādes vajadzībām muzeja 60. gados brutālisma stilā celtā, 5000 m2 lielā ēka, kas iepriekšējā dzīvē bijusi Weilin & Göös tipogrāfija, pārvērsta par autostāvvietu ar visām atbilstošajām norādēm un marķējumiem. Un tajā izstādīti mākslinieku dueta darbi - gan senāki, gan pavisam jauni. Kopā mākslinieki darbojas kopš 1995. gada, izstāde Espo Modernās mākslas muzejā uzskatāma par viņu sadarbības 25 gadu jubilejas svinībām.
Elmgrīna & Dragseta izstāde “2020” Somijas EMMA - Espo Modernās mākslas muzejā. Foto: Paula Virta / EMMA
“2020. gadā mēs esam piedzīvojuši līdzīgas sajūtas, kā nonākot autostāvvietā - gribas to pēc iespējas ātrāk pamest,” mākslinieki skaidro izstādes preses relīzē. “Autostāvvietas, šķiet, sasaucas ar tumšākajiem dzīlēm cilvēka psihē. Tieši šajā laikā, kad parādījusies vispārēja skepse pret nepārtraukto paplašināšanos un tempa pieaugumu un kad globālā pandēmija vēl vairāk izcēlusi jautājumu par cilvēku mobilitāti, mēs izvēlējāmies Espo muzeju pārvērst autostāvvietā.”
Šī nav pirmā reize, kad dueta daiļradē tiek izmantotas automašīnas, taču ir pirmā reize, kad Elmgrīns & Dragsets šai tēmai veltījuši veselu izstādi - automašīnām kā kultūras zīmei. “Automašīnas daudz spēcīgāk nekā vairums citu dizaina objektu spēj atklāt varas struktūru darbību mūsu sabiedrībā,” stāsta mākslinieki.
Elmgrīns & Dragsets. "Adaptation, Fig. 9.". 2020. Nerūsējošais tērauds. Mākslinieku īpašums. Foto: Ari Karttunen / EMMA
Izstādi pavadošajā esejā “Par autostāvvietām” Elmgrīns & Dragsets raksta: “Tā nebija sākotnējā ideja šeit paredzētajai izstādei, taču, kad tā parādījās, ātri vien visu pārējo nostūma malā, un bija sajūta, ka tāda tā bijusi jau no paša sākuma. (…) Plašā un tukšā telpa likās dabiski piemērota vieta ideju “novietošanai” - to, kas mūsu darbos bija cirkulējušas jau ilgu laiku. Galeriju un muzeju zāles mēs daudzkārt esam sapludinājuši ar cita veida institucionālām vai sabiedriskām telpām - “baltā kuba” minimālistiskā dizaina iezīmes transformējuši par mūsu ikdienas realitātei tuvāku vidi, tādu kā metro stacija, slimnīcas palāta, lidosta, pamests publiskais peldbaseins vai ikdienišķs dzīvoklis. Telpiska transformācija var skatītājā izsaukt pārsteiguma momentu, likt piedzīvot brīdi atsvešinātības, līdz ar to arī potenciāli saasināt viņa uztveri. Galerijas telpas “pārģērbšana” var radīt arī tiešāku atpazīstamības efektu - tā var mums pēkšņi atgādināt par ne tik “mākslinieciskiem” kontekstiem no mūsu ikdienas dzīves. Cilvēki, kas gadiem sekojuši mūsu darbībai, jau pazīst šo pieeju.
Elmgrīns & Dragsets. "Trap". 2020. Mākslinieku īpašums. Foto: Paula Virta/EMMA
Tas, kas ir mazāk zināms un kas - līdz šim - ir paslīdējis garām arī mums pašiem, ir relatīvi biežais automašīnu izmantojums mūsu darbos. Kāpēc automašīnas? Socioloģe Kārena Lumsdena ir norāda, ka pārsteidzošā kārtā mašīnas - lai gan to pasaulē ir gandrīz 1,5 miljardi - nav sociālās zinātnes izpētes objekts. “Automašīnas veido ainavu, nosaka sociālās attiecības, dzimumu lomas, ikdienas ieradumus un pilsētas dzīvi,” raksta Lumsdena. “Satiksme lielā mērā diktē telpas iekārtojumu - gan urbānās, gan rurālās -, tādā veidā strukturējot un definējot mūsu ikdienas pieredzi.”
Mēs nekad neesam sevi uztvēruši par “auto maniakiem”. Šobrīd līzingā mums ir pikaps, ko dalām ar vēl vienu Berlīnes mākslinieku; ikdienā mēs to neizmantojam un tam nav nekādas lielās nozīmes mūsu dzīve. Neskatoties uz to, Mihaels par mašīnām zina visu. Modeļus, dzinējus, cilindrus, zirgspēkus, akselerāciju… Viņš jau kopš bērnības ir apsēsts ar mašīnām. Vienīgā problēma - viņš neprot braukt. Taču tas nav mazinājis Mihaela pusaudža gadu sajūsmu par mašīnām kā dizaina objektiem, tāpēc vienmēr, kad kādā no mūsu mākslas projektiem ir bijusi iesaistīta automašīna, viņš ar prieku ir uzņēmies vadīt pareizā modeļa izvēles procesu. Viņš apsver dizainu un tehniskās specifikācijas, katra auto zīmola sociālkulturālo nozīmi attiecīgajā vēstures brīdī, zīmola un konkrētā modeļa simbolisko vērtību attiecībā pret šķirisko piederību, gaumi un normām, kā arī to, kādu nākotnes vīziju mums šis auto piedāvā.”
Elmgrīna & Dragseta izstāde “2020” Somijas EMMA - Espo Modernās mākslas muzejā. Foto: Paula Virta / EMMA
Autostāvvietas koncepts apskata vairākus jautājumus, kam ir centrāla vieta Elmgrīna & Dragseta mākslinieciskajā praksē, - publiskās telpas privatizācija, marginalizācija un kopienu zaudējums. 2020. gads ne vien uzdod jautājumu par automašīnas lomu mūsdienu sabiedrībā un tās kultūrnozīmi, bet arī par to publiskās arhitektūras daļu, ko var apzīmēt kā “nevietas” vai pārejas telpas, jo autostāvvietu pašu par sevi īsti nevar saukt par galamērķi.
Izstāde - melanholiskā, puspamestā autostāvvieta - uzskatāmi jautā: kas notiks ar tuvību pēc 2020. gada, kad esam bijuši spiesti sociāli distancēties un piedzīvojuši sakāpinātas bailes dalīties publiskajā telpā.
Ingars Dragsets un Mihaels Elmgrīns 2020. gada martā. EMMA, 2020. Foto: Ari Karttunen / EMMA
Drīz pēc izstādes atvēršanas Elmgrīns & Dragsets laipni piekrita atbildēt uz dažiem Arterritory jautājumiem.
Ja iztēlojamies ceļotāju laikā, kurš ar superātru auto pārvietojas pa mūsu pasauli - kas būtu visspilgtākās parādības, ko viņš pamanītu pa mašīnas logu - to, kas, mūsuprāt, atspoguļo šo laiku?
Policisti formās sadursmēs ar protestētājiem; vientuļa govs, kas gremo zāles stiebru, neko nenojaušot par šīs pasaules haosu; pilsētas centrālā iela ar slēgtiem veikaliem.
“Ne-cilvēciska vieta”, “tumša vieta”… šie ir apzīmējumi, ar ko raksturojat autostāvvietu un tās sociālo un kinematogrāfisko mitoloģiju. Liekas, ka šobrīd mēs visi savā ziņā esam iesprūduši tādā autostāvvietā bez drošas iespējas tikt laukā. Ar kādām sajūtām jūs vēlētos, lai apmeklētāji iziet no šīs izstādes - muzeja telpas, kas pārvērsta autostāvvietā?
Ar apjukumu, kas ir tik nenovērtēta emocija; ar atvieglojumu, ka nekas ļauns nav noticis, līdz ar to var justies drošāk, nekā ienākot; un, ja mums tiešām paveicas, arī ar nelielu devu smieklu un pārdomu.
Elmgrīna & Dragseta izstāde “2020” Somijas EMMA - Espo Modernās mākslas muzejā. Foto: Paula Virta / EMMA
Daļa no izstādes ir metāla sēta ar vārtiem - virs tiem redzams liels uzraksts “BRĪNUMS” (Miracle). Vai paši esat kādreiz ticējuši brīnumiem? Vai mūsu pasaulē vispār vēl ir tiem vieta?
Mēs, iespējams, vairāk ticam maziem brīnumiņiem… un tie reizēm notiek.
Elmgrīna & Dragseta izstāde “2020” Somijas EMMA - Espo Modernās mākslas muzejā. Foto: Paula Virta / EMMA
