Kopā mēs esam stiprāki!
Kā mākslas galerijas pielāgojas 2020. gadam
Koks ar diviem galiem ir brīnišķīga krīzes metafora - tā nes grūtības, bet reizē arī jaunas iespējas. Ko darīt, kad kultūras sektors ir slēgts? Tikai ne sēdēt saliktām rokām! Ir jācenšas aktīvi piedalīties mākslas pasaulē pārmaiņās.
Šogad visā pasaulē atceltos lielos mākslas pasākumus nekas neaizstās, it īpaši attiecībā uz pārdošanas ieņēmumiem. Šobrīd mākslas galerijas, it sevišķi tās, kas neatrodas lielajos centros, cīnās par izdzīvošanu - pat par spīti tam, ka nav pilnībā slēgtas. Apmeklētāju skaits vien nenes galerijai ienākumus. Taču galeriju īpašniekiem nevajadzētu visus komerciālos panākumus un atpazīstamību atstāt tikai uz mākslas mešu organizatoru pleciem. Kā radošai industrijai mums ir visi nepieciešamie rīki, lai improvizētu un padarītu galerijas fizisko telpu par kaut ko vairāk nekā pasta adresi, kas visa gada garumā darbojas kā “pārdošanas stends”.
COVID-19 epidēmija ir veicinājusi jau esošu tendenču straujāku izplatību - tiešsaistes pirkumu pieaugumu, bezkontakta norēķinus, tāldarbu, sociālos medijus un citu tiešsaistes saturu. Tā redzamākās sekas būs arvien sarūkošs “fiziskais un cilvēciskais kontakts”. Vai šīs tendences izrādīsies liktenīgas tradicionālajām, telpā eksistējošām mākslas galerijām? Art Basel globālā direktora Marka Špīglera paustais viedoklis The Financial Times šī gada jūnijā šīs bažas neapstiprina. Atsaucoties uz viņu, “mākslas pasaules nākotne nav digitāla”.
Lai vai kā, prognozes un viedokļi par to, kā izskatīsies mākslas pasaules “jaunā normālība” 21. gadsimta 20. gados, ir dažādi. Līdz šim ir bijis iedvesmojoši vērot, kā galerijas, atrodot dažādus sadarbības veidus, grūtajai situācijai stājušās pretī koleģiāli, nevis konkurējoši.
Līdzīgi kā daudziem mākslas dīleriem, arī NADA (Jauno mākslas dīleru alianse) biedriem šogad ir nācies pārvarēt daudz šķēršļu - izdomāt, kā atgūt globālās pandēmijas dēļ zaudētos ienākumus, atrast jaunus, efektīvus veidus, kā veidot attiecības ar auditoriju un kolekcionāriem ārpus arvien stagnējošākajām tiešsaistes “skatēm”. Lai gan tiešsaistes skašu ierobežojošie aspekti parasti neizceļas ar mākslas lietpratēju smalko maņu stimulēšanu, tieši pateicoties šīm virtuālajām mākslas apskates iespējām, daudzi no mākslas interesentiem ir pārkāpuši robežu - no mākslas pircējiem kļuvuši par mākslas kolekcionāriem. Kā paziņojusi NADA, “hibridizēta, kooperatīva pieeja šķiet vislabākais risinājums”. Tāpēc mākslas dīleri ir ņēmuši tirgus pārstrukturēšanu savās rokās.
NADA Maiami un… Rīgā
Indriķis Ģelzis. Still life with Pencil Neck and Gigglemug, 2019. Tērauds, MDF, finieris, metāla grunts, laka;
155x138x21cm
Šogad no 1. līdz 5. decembrim NADA savu galveno mākslas tirgus pasākumu, kas notiek jau 18. reizi, prezentē mainītā formātā. Jaunais, decentralizētais pasākums piedāvās starptautisku prezentāciju ciklu - gan tiešsaistē, gan daudzās galerijās visā pasaulē. Mākslas mesi pavadīs virtuāla diskusiju un lekciju programma, kurā piedalīsies nozīmīgas laikmetīgās mākslas un kultūras personības. 27 no 90 NADA Maiami dalībniekiem šajā programmā piedalās pirmo reizi, starp tiem ir arī Latvijā labi zināmais Laikmetīgās mākslas centrs kim?.
Dalībniekiem tika ieteikts sagatavot in-situ prezentācijas meses tiešsaistes platformā. Kim? to realizēja novatoriskā veidā, apvienojoties ar divām citām Rīgas mākslas telpām - Low un “427”. Rezultātā tapa sešas latviešu jauno, laikmetīgo mākslinieku darbu izstādes - gan tiešsaistē, gan “dzīvajā”. Visu trīs institūciju sadarbībā tapusī izstāde-pārdošana ar nosaukumu “Melnais tirgus” atvērās 1. decembrī Laikmetīgās mākslas centrā kim? un būs apskatāma līdz 2021. gada 31. janvārim. Kim? tiešsaistes prezentācijā īpaši tiks izcelti starptautiski strādājošie latviešu mākslinieki Indriķis Ģelzis un Elza Sīle.
Elza Sīle. Top-down and the vertical becomes negative, 2020. Želatīns, grafīts, korekcijas marķieris, eļļas krāsa uz ar roku apstrādātas alumīnija plāksnes
Izstādes nosaukums ņemts no 90. gadu pēcpadomju realitātē ļoti izplatītas parādības visā Baltijā - “melnajiem” jeb nelegālajiem tirgiem. Šis improvizētais mākslas meses stends izmanto Rīgas mākslas tirgus zemo statusu, tādējādi cenšoties nokratīt lāstu, kas tam vienmēr licis būt ne līdz galam likumīgam vai finansiāli dzīvotspējīgam. Piedāvājumā iekļauti Rīgas vai ar Rīgu saistītu mākslinieku pēdējā laika darbi un darbu cikli; mākslinieku atlasi veica trīs galerijas, bet kuratorisko koncepciju izveidoja kim?. “Melnais tirgus” ir sociāli atbildīgs pasākums, kas ievēros sociālās distancēšanās protokolu un vietējos noteikumus, lai aizsargātu gan apmeklētājus, gan darbiniekus.
“Mēs to uztvērām kā lielisku iespēju ierakstīt Rīgas vārdu mākslas pasaules kartē,” par iekāpšanu neapgūtā teritorijā saka kim? izpilddirektore Elīna Drāke. “Šī gada NADA Maiami formāts piedāvā platformu, kurā, mūsuprāt, var mērķtiecīgi iepazīstināt ne tikai ar kim?, bet arī ar mūsu partnerinstitūcijām - “427” un Low.” Vairāk nekā 10 gadu garumā Laikmetīgās mākslas centrs kim? ir aktīvi atbalstījis laikmetīgo mākslu un māksliniekus, allaž fokusējoties uz starptautisko auditoriju. “Bieži kim? darbojas ne tikai kā bezpeļņas izstāžu un projektu platforma, bet arī kā kolekcionāru un citu institūciju padomdevējs,” Drāke turpina. “Daudz kas ir mainījies, tostarp pateicoties arī kim? ieguldījumam mākslinieku karjeru atbalstā un veidošanā. Tajā pašā laikā nevar nepamanīt, cik maz kas ir mainījies Baltijas mākslas tirgū, it īpaši Latvijas galeriju piedāvājumā un kolekcionāru darbībā. Tāpēc mēs saskatām teju vai nepieciešamību mūsu visādi citādi ekskluzīvajā bezpeļņas profilā iekļaut arī noteiktas galeriju funkcijas.” Kim? programmu direktore Zane Onckule savukārt cer, ka šis solis stimulēs un dažādos “būtībā nepastāvošo mākslas tirgu Rīgā”. Viņa to sauc par “apgriezto hiridizāciju” - pretēji tam, ko dara tādas lielās galerijas kā, piemēram, David Zwirner, kas paplašinās no tirgū bāzētas darbības uz institucionāli pielāgotu izpēti un izdevējdarbību. Jautāta par mākslas pieredzēšanu tiešsaistē, Elīna Drāke uzskata, ka ir iespējams mākslas darbu izbaudīt arī tiešsaistē, taču labāk, ja konkrētā autora darbi iepriekš redzēti aci pret aci.
CHART mākslas mese 2020
CHART. Darja Bajagic. Destruction and misery are in their ways, 2015. Galleri Golsa, Oslo
Pielāgojoties globālās pandēmijas izraisītajām realitātes izmaiņām, Kopenhāgenas CHART mākslas mese savu mājvietu pārvietoja no Šarlotenborgas Kopenhāgenā uz 28 mākslas galerijām visās Ziemeļvalstu galvaspilsētās: Kopenhāgenā, Helsinkos, Oslo, Reikjavīkā un Stokholmā. No 28. līdz 30. augustam katra galerija savās telpās prezentēja savu CHART izstādi un vadīja diskusijas un pasākumus.
Starp dalībniekiem bija vairākas Skandināvijas vadošās galerijas: Galleri Nicolai Wallner (Kopenhāgena), Nils Stærk (Kopenhāgena), Galerie Nordenhake (Stokholma, Berlīne, Mehiko), i8 Gallery (Reikjavīka) u.c. Uzsverot strukturālo dzimumu disbalansu mākslas industrijā, visas galerijas vienojās izrādīt tikai mākslinieces-sievietes. Šis konceptuālā lēmuma mērķis neapšaubāmi bija izmainīt mākslas mešu ietekmi uz mākslas ainu un tirgu, turklāt tas liecināja, ka organizatori ir rūpīgi apsvēruši dalībnieču ieguvumu un vērtības pieaugumu, ko šis pasākums viņām var sniegt ilgtermiņā.
Paralēli mesei galerijās tika organizētas diskusiju, performanču, kinoseansu un tiešsaistes pasākumu programmas, lai ļautu skatītājiem tuvāk iepazīt gan mākslinieces, gan viņu darbus. Meses misija ir restartēt Ziemeļvalstu mākslas ainu, atbildīgā un ilgtspējīgā veidā apvienojot vietējo un starptautisko kopienu.
Bāzele caur Berlīni
Art Basel, OVR, Konig Galerie, Exhibition view by Trevor Llyod, Konig Galerie 2020
Basel by Berlin x Gallery Plan B (Berlin, Cluj) exhibition view. Adrian Ghenie. The Uncle 4. 2020
Pēc tam, kad jūnijā tika atcelts Art Basel Šveices izlaidums, pārceļot to uz tiešsaisti ar nosaukumu Art Basel OVR (tiešsaistes apskate), dienasgaismu ieraudzīja negaidīta iniciatīva - “Bāzele caur Berlīni”. 31 Berlīnes reģiona galerija, kas piedalās Art Basel, izveidoja pati savu DIY mākslas mesi - Berlīnes analogo papildinājumu Bāzeles digitālajai versijai - protams, saskaņā ar aktuālajiem drošības regulējumiem. Projektu ar slaveno mākslas mesi apvienoja kopīgais nosaukums, “oficiālie” norises datumi (17.06.-18.06.2020) un kopīgs Instagram kanāls. Tomēr galerijām bija dota brīvība idejas interpretācijā, kā arī izstādes ilguma ziņā.
Mese Sv. Agneses baznīcā
“Meses Sv. Agnesē” plakāts. Attēls no König galerijas Facebook lapas
Pirmā “Mese Sv. Agnesē” - pārdošanas formāts, kas paredzēts primārā un sekundārā tirgus mākslai, - notika KÖNIG GALERIE telpās bijušajā Sv. Agneses baznīcā Berlīnes Kreicbergas rajonā 2020. gada jūnijā. Formāts bija līdzīgs kā iepriekš minētajai “Bāzelei caur Berlīni”. Galerijas telpā nodalošās sienas rotāja uzraksti - gluži kā tas ir Art Basel. Šis žests, šķiet, bija veltījums slavenās mākslas meses 50. jubilejai, ko mākslas pasaulei bija liegts nosvinēt kopā.
Konig Galerie, “Mese Sv. Agnesē”, izstādes skats, 2020
Otrais “Meses Sv. Agnesē” izlaidums norisinājās septembrī Berlīnes Mākslas nedēļas ietvaros. Mesi pavadīja ekskluzīvu pasākumu sērija - koncerti, lasījumi un paneļdiskusijas, ko vadīja Hans Ulrihs Obrists, Roja Zaha, Marks Špīglers u.c. Tas bija iespaidīgs pasākums un viens no galerijas visizstrādātākajiem projektiem, ko pats pēc savas iniciatīvas bija organizējis galerijas īpašnieks Johans Kēnigs.
Foto no Berlin Art Week mājaslapas
Pēc abu pirmo mešu lielajiem panākumiem “Meses Sv. Agnesē” formāts tiks turpināts arī 2021. gadā - Galeriju vīkendā, kas notiks no 30. aprīļa līdz 2. maijam. Kas zina, varbūt nākotnē “Mese Sv. Agnesē” izvērtīsies par “obligāto” mākslas pasaules pasākumu.
Četras galerijas vienā
STUDIO 4 BERLIN dibinātājas Anahita Sadihi, Katarīna Marija Rāba, Anna Švarca un Eva Moravīca. Foto: © STUDIO 4 BERLIN Andrea Katheder Photography
Četras Berlīnes galeristes - Eva Moravīca, Katarīna Marija Rāba, Anahita Sadihi un Anna Švarca - šajā pandēmijas laikā ļāvušas neparastam un pozitīvam eksperimentam. Jūlijā viņas izveidoja kopīgu izstāžu telpu ar nosaukumu STUDIO 4 BERLIN, ko vada paralēli savām individuālajām galerijām. STUDIO 4 BERLIN uzskata sevi par atbildes reakciju mākslas tirgus pārmaiņu procesam, kas aizpilda estētisko plaisu dažādu kultūru, laikmetu un mākslas mediju reprezentācijā. Līdz ar mākslas tirgus pagrimumu un globālās mobilitātes ierobežotību STUDIO 4 BERLIN, pateicoties izcilajām zināšanām starptautiskajos mākslas procesos un visu četru dibinātāju individuālās kompetences līmenim, piedāvā “ceļojumu” apkārt pasaulei un vērtīgus padomus mākslas darbu pirkumos. Gan ekspozīcija, gan tiešsaistes veikals piedāvā seno Āzijas tautu un Austrumu mākslu, Tuvo Austrumu, Ziemeļāfrikas, Eiropas un ASV lietišķo un laikmetīgo mākslu. Turklāt 35 km2 izstāžu zāle darbojas sešās valodās: vācu, angļu, franču, itāļu, ķīniešu un persiešu!
Titulbildē: Ieva Kraule-Kūna & Elīna Vītola, Mākslinieku krīzes centrs galerijā Low
