AB dambis pārvērties par «Sirēnu Salu»
Ekspresintervija ar Andi Indānu
Vakar, 20. jūlijā uz AB dambja tika atklāts un līdz pat šī gada beigām būs pieejams mākslinieka Andra Indāna veidotais papildinātās realitātes skaņdarbs “Sirēnu Sala”, kas pārvērtis šo vietu par neredzamu un skaņas piepildītu koncertzāli. Instalācija, veidota no 135 virtuāliem “skaņas mākoņiem”, ar aplikācijas palīdzību ikvienam ļauj pārvietoties skaņdarbā un veidot unikālu kompozīcijas attīstības scenāriju.
“Sirēnu Sala” ir interaktīva, ar lokatīvo mediju tehnoloģijām realizēta skaņas mākslas instalācija, kura, izmantojot īpaši veidotu mobilo lietotni, ļauj nodoties audiāliem jaunatklājumiem jebkurā diennakts laikā. Instalāciju veido 135 virtuāli “skaņas mākoņi” ar dažādiem rādiusiem, kuri savstarpēji pārklājas un ir telpiski organizēti kopīgā skaņdarbā. Katrā skaņas mākonī atrodas atsevišķs skaņas elements, kas aktivizējas, klausītajam sasniedzot tā darbības ģeogrāfiskās koordinātas (GPS). Šī skaņas instalācija ir kā “Sirēnu Ansamblis”, kura atsevišķās balsis klausītājs var samiksēt, tām pietuvojoties vai attālinoties. Vides orientācijai klausītāja un skaņas mākoņu pozīcijas ir dinamiski attēlotas “Sirēnu Salas” mobilās lietotnes kartē. Burtiski pārvietojoties starp šiem mākoņiem, katra aplikācijas lietotāja maršruts veidos unikālu kompozīcijas attīstības scenāriju, vienlaikus kļūstot gan par skaņu mākslas instalācijas klausītāju, gan jaunas kompozīcijas līdzautoru.
Instalācijas pamatā esošais audio materiāls, kas šogad ierakstīts ar Latvijas sintezatoru ražotāja Erica Synths modulāro sintezatoru Black System III, atspoguļo pandēmijas laika transformatīvās sajūtas, kad dzirdamu un nedzirdamu sirēnu pavadījumā, trauksmes stāvoklis bija konstanta parādība. Sirēnu tēls ir ne tikai burtiska norāde uz brīdinājuma un trauksmes signālu ierīcēm, bet arī tēlaina atsauce uz Homēra “Odisejā” aprakstītajām mitoloģiskajām sirēnām, kuras ar savām skaistajām balsīm vilināja ceļotājus nāvē.
Skaņdarba “Sirēnu Sala” autors Andris Indāns ar mūziku un skaņu eksperimentiem nodarbojas kopš 80. gadu beigām, viņa pazīstamākais elektroniskās mūzikas projekts ir Gas Of Latvia, darbojies arī grupās First Latvians On Mars, “Antarktīda”, “Kartāga” u.c. Indāns ir mūzikas autors vairākām teātra izrādēm, filmām, video mākslas projektiem, performancēm, skaņas instalācijām. Šī nav pirmā reize, kad Indāns pievērsies Sirēnu Salas tēmai – 1996. gadā grupa “Kartāga” ar šādu nosaukumu izdevusi arī kaseti.
Arterritory.com sazinājās ar Andri, lai izjautātu viņu nedaudz plašāk par šo projektu.
Andris Indāns. Foto: Gita Jankovska
Vai “Sirēnas salu” var uzskatīt par mēģinājumu mākslinieciski interpretēt un pārveidot to audiofonu, kas pavadījis dzīvi lielajās pilsētās pandēmijas otrajā vilnī, sākot ar pagājušā gada rudeni? Piemēram, ātrās palīdzības sirēnu skaņas?
Protams. Šis ir dzirdamo un nedzirdamo sirēnu dziesmu laiks, kuru pavadījumā mainās pasaule un cilvēki, kuriem jāizairē tam cauri. Nāves tuvums saasina uztveri un vedina uz jauniem maršrutiem un pieturas punktiem šajā transformācijas ceļā. Apmēram par to ir šis darbs.
Par ko tu domā brīžos, kad pilsētā tiek pārbaudītas trauksmes sirēnas?
Man tās reizes ir šķitušas kā labākie koncerti, kuros esmu bijis. Visaptverošs audiāls baudījums, kurš interneta un atmirstošās televīzijas laikmetā arhaiskā veidā spēj tik efektīvi un kvalitatīvi pieskandināt visu pilsētu. Esmu sev estetizējis to, kas, pirmkārt, asociējas ar briesmām.
Kurš skaņas elements šajā darbā ir saistīts ar sirēnu kā mitoloģisko radību tēmu?
Esmu devis tām mūsdienu trauksmes sirēnu ierīču balsis, sinosoīdas, kuru peldošo toņu viļņu formās izskan visas pasaules melodijas. Varētu teikt, tās ir pieradinātas sirēnas.
Cik tev vispār būtiska ir tēma par “sirēnu salu” kā pievilinošas, vilinošas skaņas epicentru? Varbūt īstā “sirēnu sala” ir popkultūras impērija? Vai arī konfrontācija ar to ir aizgājusi pagrīdē, pagātnē, un tagad visas robežas ir nosacītas?
“Sirēnu sala” ir ietilpīga, sena un pretrunīga tēma, un tas ir interesanti. Manas grupas “Kartāga” 1996. gadā ierakstītajā kasetē “Sirēnu sala” es dziedāju “Bāziet vasku man ausīs, kad brauksim garām sirēnu salai, kad brauksim garām viņu pretīgi skaistajām balsīm” - ar to tieši domājot popkultūru. Arī šajos pandēmijas laikos esam pārsātināti ar sirēnu dziesmām savā ikdienā. Būtiski ir spēt sadzirdēt savu iekšējo “es”, navigējot cauri sirēnu troksnim. Robežas kultūras kartē manas dzīves laikā ir ļoti izplūdušas, un šis ir robežu pārzīmēšanas laiks.
“Sirēnu salas” skanējums katram tās apmeklētājam būs individuāls un atšķirīgs, atkarībā no kustību virziena, kuru katrs izvēlēsies. Bet, ja skaņas avots šeit ir viedtālrunis, kas nolasa “skaņas mākoņus”, tad, iespējams, sava loma būs arī austiņām, kurās tiks atskaņotas audio kompozīcijas?
Es aicinu nākt klausīties ar labākajām no jums pieejamajām austiņām, lai šis audiālais piedzīvojums būtu iespējami kvalitatīvākais!
