Foto

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Arterritory.com

22.11.2021

Jauno mediju mākslas festivāls UPDATE
tiešsaistē
22.–30. novembris

No 22. līdz 30. novembrim notiks jauno mediju mākslas festivāls UPDATE. Festivāla programmā ir diskusijas, meistarklases, lekcijas un darbnīcas par mākslu un tehnoloģijām tiešsaistē (ZOOM). UPDATE ir paredzēts studentiem, jaunajiem māksliniekiem, profesionāļiem un citiem interesentiem, kas vēlas papildināt vai iegūt jaunas zināšanas un kompetences darbā ar digitālām tehnoloģijām. Festivāla programma paredzētas visiem, arī interesentiem bez priekšzināšanām, visi notikumi pieejami bez maksas. Darba valoda: angļu.

No UPDATE programmas jāizceļ mākslinieces, mākslas kritiķes un kuratores Elenas Perlmanes (Ellen Pearlman) meistarklasi, kas notiks pirmdien, 22. novembrī no pulksten 18.00 tiešsaistē. Perlmane dalīsies savās unikālās zināšanās un filosofijā, kas iegūta pētniecībā un praktiskā darbā. Meistarklase paredzēta tiem, kam interesē tādas tehnoloģiju jomas kā – mākslīgais intelekts, papildinātā realitāte, virtuālā realitāte, cilvēka-datora komunikācija un interfeisi.

Trešdien, 24. novembrī plkst. 18.00 notiks projekta GREEN dalībnieku prezentāciju panelis un diskusija. GREEN (“GREEN Revisited: Encountering Emerging Naturecultures”) projekts analizē plaši pielietoto jēdzienu “zaļš”, kas simboliski tiek asociēts ar “dabisko”, projekts cenšas pievērst uzmanību tam, ka šādi virspusēji koncepti tiek pielietoti, lai maskētu pieaugošo tehnikas un tehnoloģiju ietekmi uz dabu un vidi. Vairāk par projektu mājas lapā.

Sarunas par papildināto realitāti turpināsies ceturtdien, 25. novembrī pulksten 18.00, kad būs iespējams dzirdēt pieredzes stāstus un viedokļus par AR (augmented reality) aplikāciju un projektu veidošanu no praktizējošiem produktu attīstītājiem, producentiem un māksliniekiem.

Piektdien, 26. novembrī pulksten 18.00 notiks Stīvena Jupaina (Steven Jupijn) vadīta 2 stundu gara meistarklase par to, kādas prasmes, zināšanas un domāšanas veids nepieciešams, lai strādātu augsti pelnošajā virtuālās realitātes (VR) aplikāciju veidošanas industrijā. Jupains strādā par tehnisko mākslinieku uzņēmumā Apollo Journey.

Otrdien, 30. novembrī pulksten 18.00 notiks diskusija par mākslinieka lomu cīņā pret klimata pārmaiņām un ilgtspējīga dzīvesveida popularizēšanā. Diskusija meklēs atbildes uz tādiem jautājumiem kā: kā runāt par atkritumiem, otrreizējo pārstrādi, ilgtspējību un resursiem mākslas praksēs? Vai ilgtspējīgie mākslinieki tomēr nav daļa no greenwashing stratēģijas (greenwashing – tas, kas izliekas “zaļš”).

Festivāla laikā dalībniekiem būs pieejamas darbnīcas, kuru mērķis ir sniegt specifiskas, tehniskas zināšanas, jaunas iedvesmas un pieredzi darbā ar kādām tehnoloģijām. Programmā piedāvātas skaņas ierakstu un apstrādes darbnīca, imersīvās skaņas instalāciju veidošanas darbnīca, dalībnieki strādās ar modulāro sintezatoru, 3D skenēšanu un kustības izsekošanas (motion tracking) tehnoloģijām. Būs iespējams apgūt arī programmu vvvv, kas ir instruments, ko izmanto VJ-ošanā (reāllaika vai iestudētas manipulācijas ar video, kas tiek izmantotas audiovizuālās instalācijās vai kalpo par fonu mūzikai, koncertiem, izrādēm u.tml.).

Jauno mediju mākslas festivāls UPDATE

 

Ilzes Vītoliņas personālizstāde “Pavasaris”
galerijā “Istaba”
22. novembris–2022. gada 7. janvāris

No 22. novembra līdz 2022. gada 7. janvārim galerijā “Istaba” būs skatāma latviešu kostīmu mākslinieces Ilzes Vītoliņas skiču izstāde “Pavasaris”. Akvareļa tehnikā veidotie gleznojumi atklās Dailes teātrī topošās igauņu režisora Prīta Pedajasa izrādes “Pavasaris” tēlus.

Igauņu rakstnieka Oskara Lutsa romāna dramatizējuma iedvesmoti, izstādi veidos nostalģijas un bērnības atmiņu piesātināti tēli. Jau janvārī uz Dailes teātra skatuves tie izspēlēs skolas gaitu ikdienas ainas nomaļā igauņu ciematā 20. gadsimta sākumā. Askētiskās skolas formas, trauslie svinību brunči un amizantās kārtas, kas pasargā no ziemas sala – caur Ilzes Vītoliņas glezniecisko skiču atlasi skatītājs tiks iepazīstināts ne tikai ar gaidāmā iestudējuma estētiku, bet arīdzan stāstu par kostīmu mākslinieka neizmērojamo lomu aktieru spējā iejusties tēlā un vizuālā vēstījuma iedzīvināšanu uz teātra skatuves.

Ilze Vītoliņa ir viena no vadošajām izrāžu kostīmu māksliniecēm Latvijā. Viņu raksturo spēja strādāt ar vērienīgiem plaša diapazona projektiem, nezaudējot fantāzijas kapacitāti kā tehniskajos risinājumos, tā vēsturiskajās interpretācijās. Veidojusi tērpus vairāk nekā 200 izrādēm visos Latvijas teātros, Latvijas Nacionālajā operā un baletā, kā arī Maskavā, Sanktpēterburgā un Jekaterinburgā. Daudzreiz nominēta un saņēmusi “Spēlmaņu nakts” balvas kategorijā “Gada kostīmu mākslinieks”, kā arī Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” kategorijā “Labākais animācijas mākslinieks”. Ilze Vītoliņa ir vairāk nekā piecpadsmit leļļu teātra izrāžu, vairāku animācijas filmu un grāmatu māksliniece.
Izstādes kuratore – Elīna Sproģe.

Galerija “Istaba” 
Kr. Baronas iela 31B, Rīga

 

Norvēģijas mākslinieces Anjas Karras personālizstāde “Barotnes”
Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2021 noslēgumā
izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”
25. novembris–30. decembris

Anja Karra. “Mirkļi” (Akts 8)”, 2014

No 25. novembra līdz 30. decembrim izstāžu zāles “Rīgas mākslas telpa” Intro zalē būs skatāma Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2021 programmas noslēdzošā izstāde – Norvēģijas mākslinieces Anjas Karras personālizstāde “Barotnes”. Izstādes kuratores – Inga Brūvere (LV), Marīe Šēvolda (Marie Sjøvold, NO).

Anjas Karras (Anja Carr, NO) radošo meklējumu centrā visai bieži iekļūst nebeidzamās attēlu straumes, kas mūs ieskauj un plūst cauri pat mūsu kabatām, proti, caur viedtālruņiem, kas vienmēr ir pa rokai. Mūsu laika negausīgais attēlu patēriņš mākslinieci ir rosinājis vairākkārt no dažādiem skatpunktiem un dažādos vizuālos medijos pievērsties refleksijai par šo fenomenu – attēlu plūsmu kā vienu no šodienas izteiktākajām laika zīmēm. Rīgā aplūkojamas divas savstarpēji nesaistītas, bet viena otru papildinošas darbu sērijas.

Fotogrāfiju kopa “Mirkļi” tapusi garākā laika posmā – no 2013. līdz 2017. gadam, un šī ir pirmā reize, kad tā ir eksponēta vienkopus. Katrā no 15 fotogrāfijām ir fiksēts kāds viens mirklis no 15 performancēm, kurās māksliniece atraktīvi izaicinājusi rotaļlietu ražošanas nozari, pārveidojot tās spilgtos varoņus. Viņa apzinās, ka nav iespējams dokumentēt performanci ar vienu vienīgu attēlu, bet atgādina, ka tieši caur fragmentētu attēlu plūsmu strādā identitātes konstruēšanas procesi sociālajos tīklos. Rotaļlietu nozares stereotipi, kas saistās ar striktu bērnu un pieaugušo, meiteņu un zēnu lomu dalīšanu, šajās performancēs tiek apvērsti, izmantojot mākslinieces pašas radītus kostīmus un scenogrāfiju.

Otrajā sērijā turpināta digitālo attēlu pārmērīga patēriņa tēma. Tā nosaukta kā kalambūrs: “Iedomāta pozēšana kā iedomātas pozēšanas kā objekta pozēšanas objekts” jeb “Iedomāta pozēšana kā objekts, kas rada iedomātu pozēšanu, pozējot kā objektam” (2018), norādot uz apjukumu, kas rodas, ja pieredzam citus cilvēkus tikai ar interneta starpniecību, un vienlaikus arī uz veidu, kā darbi tapuši. Karra uzaicinājusi sešus kolēģus savā studijā viņai pozēt objekta “mezgls” statusā un, lai radītu ciešāku saikni, ar rokām sašuvusi kopā pozējot iegūtos attēlus. Rezultātā tapušas sešas pie sienas karināmas skulptūras. Sērijas bezjēdzīgi piņķerīgais nosaukums bez jau iepriekš minētā signalizē arī par neiespējamību tulkot fotogrāfijas pārvērtību trīsdimensionālos objektos, tāpat kā foto attēli nespēj patiesi atainot realitāti, jo fiksē tikai vienu skatu leņķi. Katra skulptūra sastāv no trīs plakaniem attēliem, kas ir deformēti, lai veidotu trīsdimensionālu apjomu, tādējādi pasvītrojot šo neiespējamību. Šie portreti veidoti, katras personas trīs foto uzņēmumus izdrukājot uz PVC audekla, ko ierasts izmantot reklāmas plakātiem pilsētvidē. Ne bez pašironijas viņa konstatē: “Savā ziņā mēs visas esam plakātu meitenes, kas tiešsaistē reklamē savu dzīvi, vai ne?“ Turklāt skulptūras ir iekārtas gaļas āķos, kas šos portretus liek asociēt ar patēriņa precēm, ar produktiem, no kuriem citi barojas. Šie objekti ir abstrahēti, katrā savienoti attēli no trīs skatpunktiem un vēl pievienoti dažnedažādi rekvizīti – statusa simboli, kas katru no kolēģiem reprezentē sociālo mediju attēlu plūsmās, tai skaitā – ēdiens. Rādot šo grotesko metaforu, māksliniece jautā: “Vai tu arvien vēl esi izsalcis?”

Anja Karra (1985, NO) ar fotogrāfijas, tēlniecības, instalāciju, performanču, video un pašizgudrotu metožu starpniecību pārvērš ķermeņus, sejas, rotaļlietas un pārtiku teatrālos un krāsainos abjektīvās mākslas darbos. Karrai bijušas vairāk nekā 30 personālizstādes, tostarp mākslas galerijās Losandželosā, Londonā, Stokholmā un Berlīnē; viņas performances bijušas skatāmas Amsterdamā, Londonā, Ņujorkā, Maiami, Parīzē un citur.

Rīgas Fotogrāfijas biennāle – NEXT 2021
Kungu iela 3, Rīga

 

Jaunu pastāvīgo āra ekspozīciju “Mītpoētiskie tēli”
Pie Muzeju krātuves
No 27. novembra

No 27. novembra pie Muzeju krātuves Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) piedāvā jaunu pastāvīgo ārtelpas tēlniecības ekspozīciju “Mītpoētiskie tēli”.

Septiņu granīta skulptūru ekspozīcija iepazīstina ar 20. gadsimta 2. puses mākslas darbiem, kurus veidojuši tēlnieki Laimonis Blumbergs, Ojārs Feldbergs, Lilija Līce, Ojārs Siliņš, Juris Zihmanis un Zenta Zvāra. Izlasi vienojošais motīvs “Mītpoētiskie tēli” aicina ieskatīties, kā Latvijas folklorai, mitoloģijai, literatūrai un dabai nozīmīgi personāži un parādības atklājas tēlniecībā.

Visi darbi atspoguļo savam laikam raksturīgo akmens tēlniecības tradīciju: vispārinātas, skaidras formas, kas izceļ cietā un ārkārtīgi skaistā materiāla – granīta – īpašības. Katra skulptūra uzlūkojama kā atsevišķs dārgakmens, kas gan vēsta par laikmetu, kurā tas radīts, gan parāda autora rokrakstu un darbā risināto motīvu, gan aicina novērtēt granīta daudzveidīgo dabu un nokrāsas.

LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas ARSENĀLS vadītāja Elita Ansone saka: “Šī nelielā ekspozīcija ietver mums visiem būtiskas vērtības – kolekcijā sakoncentrētas ne tikai mākslas materiālās izpausmes. Šī tēlu grupa atmodina skatītājā arī garīgas, dziļi bērnībā meklējamas stīgas. Septiņos skulpturālajos tēlos spēcīgi redzama nacionālā identitāte – tur ir folklora, mitoloģija, literatūra, no kā ņemtas idejas darbu radīšanai. Šāda vides kvalitāte ir izglītojoša, rosinoša, tā mudina ikvienu saprast un novērtēt kultūras vērtības.”

Ekspozīcijas kuratore, LNMM Tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāja Arta Vārpa papildina: “Nepārspīlējot var teikt, ka mītpoētiskie tēli ekspozīcijā atdzīvojas, jo tieši ārtelpa ir akmens tēlniecībai vispiemērotākā vide. Tā ir iespēja tuvplānā pieredzēt labākās Latvijas akmens tēlniecības klasikas īpašības: plastiskumu, emocionalitāti un mīlestību pret akmeni kā materiālu visā tā daudzveidībā.”

Ekspozīcijas vizuālās koncepcijas autors ir tēlnieks Gļebs Panteļejevs.

Ārtelpas tēlniecības ekspozīcija pie Muzeju krātuves Pulka ielā 8 apskatāma bez maksas visu gadu, katru dienu diennakts gaišajā laikā.

Muzeju krātuve / pastāvīgā āra ekspozīcija
Pulka iela 8, Rīga

 

Daniela Hengsta virtuālās realitātes izstāde “Ziedošā mīlestība”
RIXC galerijā
Pagarināta – līdz 27. novembrim

No jauna atvērta apmeklētājiem, pagarināta un tagad līdz 27. novembrim RIXC galerijā skatāma vācu mākslinieka Daniela Hengsta (Daniel Hengst) izstāde “Ziedošā mīlestība” Izstādē ikviens aicināts ielūkoties virtuālā purvā, kurā aug visdažādākie augi un izjust tos īpaši sensitīvi.

Blooming Love - Teaser from daniel hengst / jitterhorse on Vimeo.

Izstādes “Ziedošā mīlestība” norises laikā RIXC galerija kļuvusi par asociatīvu siltumnīcu, kuru piepilda rozā gaisma. Apmeklētāji aicināti pieredzēt virtuālo purvu, saredzēt turpat augošos augus, kā arī to veidotos zvaigznājus. Nedraudzīgā nevērība pret skatītāja virtuālo ķermeni liek pārtapt viņa pieredzei par bezķermenisku skatienu. Tā ir virtuāla daba, kuru mums, iespējams, būs nepieciešams pieredzēt šādā veidā, lai pamazām atvadītos no šo augu dabiskās dzīves vietas.

Izstādes centrā ir 28 Latvijas purvā sastopamas augu sugas. Šīs augu sugas glabā apmēram 30% no visas pasaules CO2 rezervēm tikai 3% no pasaules teritorijas. Dabas resursu ieguve no purviem un lauksaimniecība purvu teritorijā bieži neatgriežami iznīcina vai apdraud šīs ekosistēmas. Eksperti saka, ka īpaši nozīmīga ir cilvēku neiesaistīšanās šajās ekosistēmās, lai pasargātu purvus un to augu sugas. Mākslinieks ir izveidojis virtuālās realitātes vidi kā galveno šīs izstādes mediju, kas ar spekulatīvas un imersīvas vides starpniecību, no jauna atklāj un izvērtē cilvēku jūtas pret augiem, kā arī mūsu prombūtni no dabas. Izstādē mākslinieka mērķis ir atradināties no viņa paša mākslinieciskās, ļoti cilvēciskās un līdz ar to arī “kolonizējošās” attieksmes pret augu pasauli. Virtuāli imersīvajā izstādes vidē augu attēli tiek parādīti sievietes elpas ritmā. Augi attēlos atklājas tā orģinālajā atrašanās vietā, koncentrējoties uz šo augu morfoloģiju rozā siltumnīcas gaismā. Lēnām skatītājs tiek pārvietots cauri virtuālajai videi un pēc minūtes gaisma pārtop par reāla izskata dienasgaismu.

Augi atklājas tikai savā formā – bez vajadzības tiem būt “noderīgiem kaut kam”. Vienlaicīgi, cilvēka ķermeņa klātbūtne virtuālajā purvā atklājas tikai kā skatiens starp sūnām un krūmiem. Purvs, kas eksistē bez cilvēku klātbūtnes un ietekmes, var iespējams tikt pieredzēts tikai virtuālajā realitātē – kā spekulācija vai halucinācija. Vai šī saskarsme ar virtuālajaiem augiem varētu veicināt mūsu prombūtni no augu pasaules arī realitātē?

Darbs ir ģeneratīvs un apmeklētājs to var aplūkot tik ilgi cik vēlas.

RIXC galerija
Lenču iela 2, Rīga

 

Ingas Melderes un Emelie Luostarinen radošā darbnīca/izstāde
“Dēstu pelni, jeb krāsu pigmentu iegūšana no dabas materiāliem”
galerijā LOW
Pagarināta – līdz 30. novembrim

Foto: Ansis Starks

Galerijā LOW līdz 30. novembrim ir pagarināta Ingas Melderes un Emelie Luostarinen radošā darbnīca/izstāde “Dēstu pelni, jeb krāsu pigmentu iegūšana no dabas materiāliem”.

Šo ceturtdien - 25. novembrī skatītāji aicināti līdzdarboties pigmentu iegūšanā no dabas materiāliem, kā arī tos izmēģināt turpat uz galerijas baltajām sienām. Darbnīcas vadītāja un ekspozīcijas izpildītāja lomā darbosies Ieva Putniņa un darbnīcas/izstādes apmeklētāji.

Pigmentu iegūšana no dabas materiāliem ir videi 100% draudzīgs process, kurā, lai radītu krāsvielu, kā izejmateriāls tiek izmantots viss zemē un uz zemes atrodamais: koki, lapas, sēnes, ķērpji, augļi, dārzeņi, saknes un ziedi, kas apvienots vai izcelts īpašā vārīšanas ritmā. Baltijas augu pigmentu krāsu palete nav koša, bet ļoti niansēta. Rezultāts nebūs satricinošs, agresīvi uzbrūkošu krāstoņu karuselis, bet drīzāk, tuvinājums meditatīvi maigam un pat apnicīgam reibumam.

Darbnīcas veidotāju iecere ir niansētā un dinamiskā pigmentu iegūšanas procesa nesteidzīga pārtapšana vizuālās mākslas ekspozīcijā, kas rosinātu novērtēt ne tikai alternatīvās mācīšanās jaunu un lietderīgu zināšanu apguvi klātienē, bet arī tās terapeitiskos “blakusefektus”.

Radošās darbnīcas/izstādes centrā atrodas improvizēta laboratorija, kurā norisinās vārīšanas process. Ugunsdrošas plītis, duļķainu šķidro pigmentu burkas, filtri, tvaicētu augu smarža, gatavo pigmentu masas, baltas galerijas sienas ar aicinājumu izmēģināt nule iegūto materiālu, abstrakti triepjot vai mērķtiecīgi komponējot turpat uz īpaši šim procesam paredzētām plaknēm. Izstāde visu ekspozīcijas laiku tiek papildināta ar jaunieguvumiem - pigmentiem. Lai nodrošinātu procesa veiksmīgi ražīgu nepārtrauktību, izstādes apmeklētāji tiek laipni aicināti iesaistīties.

“Low galerija”
Lāčplēša iela 78A, Rīga

 

Pētera Vīksnas fotogrāfiju izstāde “The Skin”
mākslas telpā “Brīvība”
Līdz 5. decembrim

Līdz 5. decembrim mākslas notikumu telpā “Brīvība” ir skatāma Pētera Vīksnas fotogrāfiju izstāde “The Skin”. Ekspozīcijā redzami darbi no urbānu ainavu sērijas, ko veido vairāki tūkstoši attēlu, kas vairāku gadu gaitā uzņemti 19 valstīs; drīzumā gaidāma arī šai sērijai veltīta fotogrāmata.

“Spīdoši tīras, putekļainas un aizkustinoši pleķainas: ielas, ietves un fasādes gluži kā āda reizē sargā un uzrāda visu, kas notiek pilsētas iekšās. Pētera Vīksnas prasme atrast rakursu, precīzu kā skalpelis, to izgaismo šķērsgriezumā – katrā ainavā un fotogrāfijā atklājot vairākus redzējuma slāņus,” par sēriju raksta Henriks Eliass Zēgners.

Mākslas notikumu telpa “Brīvība”
Brīvības iela 40, Rīga

 

Elfrīdas Aldonijas Poles-Āboliņas darbu ekspozīcija
Rīgas Porcelāna muzeja skatlogos
Līdz 19.decembrim

Sīkplastika. Māls, veidots. Autore Elfrīda Aldonija Pole-Āboliņa. 1960. gads. Rīgas Porcelāna muzeja kolekcija. Foto: Gvido Kajons

Līdz 19. decembrim Rīgas Porcelāna muzeja skatlogos skatāma Elfrīdas Aldonijas Poles-Āboliņas darbu ekspozīcija.

Elfrīda Aldonija Pole-Āboliņa (1921-2010) ir māksliniece, akadēmiski skolota kā gleznotāja, taču dzīves gājums ievirzījies keramikas un mazo formu tēlniecības gultnē, kurā atstāts daudzskaitlīgs un skaists mantojums – gan ekspertu novērtēts, gan arī savulaik sabiedrībai pieejams un iemīļots. Izstāde Rīgas Porcelāna muzeja skatlogos ir miniatūra dāvana – autorei tās 100 gadu jubilejā un skatītājiem kā iespēja atgādināt sev vai iepazīt no jauna lielisku mākslinieci.

Izstāde ir komplektēta no Poles-Āboliņas dzimtas un mantinieku īpašumā esošiem porcelāna un māla priekšmetiem. Tie ļauj detalizētāk ielūkoties mākslinieces daiļradē, tās dažādajās šķautnēs. Izrādās, līdzās cilvēku tēliem veidota arī animālija: pīles, zaķi, bruņurupuči, zivis u.c. “Porcelāna epizode” Poles-Āboliņas mākslā nav ierobežota vien ar sīkplastiku – negaidīts atklājums ir viņas radītie funkcionālie priekšmeti: kannas, cukurtrauki, kā arī zemglazūras un virsglazūras tehnikā apgleznoti šķīvji, krūkas un vāzes. Atgriežoties pie sīkplastikas – lai arī par elegantākajiem šobrīd tiek ieskatīti baltie porcelāna autordarbi, tomēr izrādās, ka māksliniece savā laikā tiem ir piešķīrusi dažnedažādu, dažbrīd izteikti krāšņu un dzīvespriecīgu apgleznojumu.

Nenoliedzami – Poles-Āboliņas daiļrades populārākā daļa ir tapusi mālā. Izstādē apskatāmi, kā arī Mākslas fonda salonveikalos savulaik bija iegādājami dekoratīvi mākslas darbi un suvenīri - brīvi veidoti ciļņi, uz keramikas flīzēm radītas kompozīcijas, ar iegrebumiem rotātas plāksnes un plaketes, piemiņas medaļas un medaljoni, kā arī telpiski un funkcionāli priekšmeti: piespraudes, svečturi u.tml. Par viņas meistarstiķi uzskatāms sievietes tēls. Grebts, veidots, lipināts, locīts, spiests – tehnika var būt jebkura, taču tas vijīgums, atturīgā elegance, jutekliskums un viegli erotiskais šarms, ko iemieso Poles-Āboliņas radītie sieviešu tēli, solo vai grupu kompozīcijās, ir ne ar ko nesajaucami un raksturīgi tieši viņai.

Atsevišķa, būtiska daiļrades līnija ir citvalstu un cittautu tēli. No vienas puses tas sasaucas ar padomju periodā proponēto “internacionālismu” – dažādu tautu satuvināšanos, nojaucot nacionālās barjeras un tā vietā vienojoties uz “strādnieku šķiras” pamatiem. Izpratne par dažādu tautu kultūrām tika veicināta, pielietojot kultūru kā zināšanu izplatīšanas, propagandas līdzekli. Mākslinieki, tajā skaitā arī porcelāna autori izpildīja tematiskus uzdevumus, piemēram, ilustrēja dažādu tautu dejas, medību prakses u.t.t. Vienlaicīgi šī pieeja vēsturē ir atstājusi izcilu mākslas darbu kopumu, īpaši, ja interese par “cito” sasaucās ar mākslinieka paša kādām interesēm. Arī Poles-Āboliņas daiļradē sastopamas āfrikāņu figūras, romu tautības ļaudis, spāņu dejas, turku bērneļu atveidi, literāri tēli. Eksotiskie tipāži izaicināja mākslinieci un ļāva viņai atrast un iemiesot to raksturus materiālā. Gan mālā, gan porcelānā autore ir izteiksmīgi fiksējusi arī latviešu nacionālo tēlu izlasi. Tie ir pašas dzīvē un apkārtnē noskatīti etnogrāfiski tipi – Nīcas, Bārtas, Alsungas tērpos ģērbtas sievas, vīri un pāri; rucavieši dancī – gan arī stilizētas “tautumeitas”, “tautudēli”, dziedoši vai dejojoši bērni tautiskajā ietērpā, vispārināti līdz pat ornamentam.

Rīgas Porcelāna muzejs

 

Ilzes Karlsones personālizstāde “Koku pēcnāves dzīve”
galerijā “Romas dārzs”
līdz 31. decembrim

Līdz 31. decembrim Liepājā galerijā “Romas dārzs” skatāma mākslinieces Ilzes Karlsones personālizstāde “Koku pēcnāves dzīve”. Šī ir otrā izstāde, kurā līdzās grafikas darbiem māksliniece pievērsusies telpiskiem objektiem un skulpturālām instalācijām.

Izstādes centrālā tēma ir koks kā materiāls, faktūra, forma. Māksliniece veidojot objektus izmanto neapstrādātus koku zarus, pagales, uguns un ūdens nopulētus stumbrus. Savienoti, sasieti, un pacelti uz podestiem tie ir kā pierādījums skaistai un izteiksmīgai vienkāršībai. Māksliniece aicina ieskatīties koku faktūrās, struktūrā, mizas raupjumā, šķiedras asumā, materiāla krāsu niansēs.

Ilzes Karlsones radītās grafikas lapas kalpo kā fons un ataino vēja noliektus, nolauztus kokus, ar saknēm izgāztus stumbrus, baļķu kaudzes.

Tomēr māksliniece saka: “Stāsts nav tikai par skaistumu, tas ir par dziļi slēptām sāpēm, ko cilvēki nodara dzīvajai dabai. Ko jūt mežs un visa dzīvā radība, kas tur mīt, kādas sāpes jūt dzīvais koks, kad to zāģē. Un tie vientuļie, it kā saudzētie koki meža izcirtumā, tie pakļauti vējiem un vētrām, tos lauž un izgāž ar visām saknēm”.

Izstādes sākotnējais impulss nāk no mākslinieku Kristo un Žannas Klodas (Christo & Jeanne-Claude) daiļrades. Kad 2020. gada pavasarī mūžībā devās Kristo, pieminot mākslinieku, Ilze Karlsone vēlējās izveidot kaut ko viņa mākslas iespaidotu. Doma par ietīšanu, sasiešanu, savietošanu nav likusi mierā un rezultējusies jaunā personālizstādē. Un lūk, galvenie tēli šajā izstādē ir nokaltuši zari, ugunskura nodeguļi, malkas pagales, arī piepes kā koku miršanas liecinieces.

Galerija “Romas dārzs”
Zivju ielā 3, Liepāja

 

Izstāde “Latvijas un Japānas draudzības simtgade. Personības un dāvinājumi”
ciklā “Āzijas mākslas stāsti”
mākslas muzejā “RĪGAS BIRŽA”
Līdz 2022. gada. 30. janvārim

Vizuālā identitāte izstādei “Latvijas un Japānas draudzības simtgade. Personības un dāvinājumi” ciklā “Āzijas mākslas stāsti”. Dizaina autore: Kristīne Jansone. Publicitātes attēls

Līdz 2022. gada 30. janvārim Mākslas muzejā “RĪGAS BIRŽA” izstāžu ciklā “Āzijas mākslas stāsti” būs skatāma izstāde “Latvijas un Japānas draudzības simtgade. Personības un dāvinājumi”. Ekspozīcija iepazīstina ar Latvijas un Japānas divpusējo attiecību vēsturi, Latvijas Republikas pirmā diplomātiskā pārstāvja Kobē Jāņa Andreja Ozoliņa darbību un diviem japāņu mākslas dāvinājumiem muzejam.

Japāna bija viena no pirmajām valstīm, kas 1919. gadā atzina neatkarību ieguvušo Latviju de facto, bet 1921. gadā kopā ar pārējām valstīm, kas ietilpa Antantes Augstākajā padomē (Apvienotā Karaliste, Beļģija, Francija, Itālija), – de iure. Pirms Otrā pasaules kara tā bija vienīgā Āzijas valsts, kam bija pārstāvniecība Latvijā.

Izstādē apskatāmi divi dāvinājumi: pirmais un pēdējais – kopā septiņpadsmit priekšmeti, kas atklāj japāņu tradīcijas, meistaru prasmes, kā arī liecina par dažādu reliģiju, filozofiju un kultūras aspektu mijiedarbību Japānā. Pirmo dāvinājumu – desmit figūriņas un slavenu japāņu mākslinieku darbu reprodukciju albumu – 1921. gadā Valsts mākslas muzejam no Japānas atsūtīja profesors Ozoliņš.

Pedagogs, rakstnieks un publicists Jānis Andrejs Ozoliņš (1894–1959) bija pirmais Latvijas Republikas pārstāvis, kura dzīve un darbība saistīta ar Japānu. Ozoliņš pasniedza ētiku un angļu literatūru Kvansei Gakuin (Kwansei Gakuin) koledžā (1918–1921), strādāja laikrakstā “Japan Chronicle”, bet no 1920. gada bija Latvijas Pagaidu valdības diplomātiskais un konsulārais aģents Kobē. Ozoliņš sniedza izvērstus ziņojumus Ārlietu ministrijai par stāvokli Japānā, veica publicistisko un informatīvo darbu, centās sekmēt tirdznieciskos sakarus starp Latviju un Japānu. Nenovērtējamas bija viņa publikācijas par latviešu tautas vēsturi un jaundibināto Latvijas valsti angļu un japāņu valodā.

Savukārt 2021. gada novembrī, Japānas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā Jasuhiro Kavaguči (Yasuhiro Kawaguchi) kundze Tošie Kavaguči (Toshie Kawaguchi) muzejam uzdāvināja tradicionālo japāņu tērpu kimono un tā sastāvdaļas – obi jostu, zōri sandales un rokassomiņu, kā arī divas kokeši lelles.

Abi šie dāvinājumi iezīmē gan Japānas mākslas kolekcijas aizsākumu, gan tās papildināšanas nepārtrauktību, raksturojot Latvijas un Japānas draudzīgās attiecības.

Mākslas muzejs “RĪGAS BIRŽA”
Doma laukums 6, Vecrīga (3. stāvs)

 

Ernesta Kļaviņa izstāde “Cienasts Gardēdim”
galerijā “Alma”
Līdz 2022. gada 31. janvārim

Līdz 2022. gada 31. janvārim galerijā “Alma” skatāma Ernesta Kļaviņa ekspozīcija “Cienasts Gardēdim”.

Tomasa Pārupa sagatavotais izstādes pieteikums vēsta: “Manī vienmēr izraisa aizdomas apgalvojums, ka mākslu ir nepieciešams baudīt. Izstāžu zāles apmeklējums, šķiet, ir kļuvis par ieteikumu, kurš atrodams gandrīz katrā dzīvesstila žurnālā. Var mēģināt apgalvot, ka līdzīgi bijis vienmēr un teikt, ka tieši bauda vēstures gaitā ir sekmējusi mākslas attīstību, pieminot cilvēku pūļus, kuri pulcējušies, lai mākslu pieredzētu, baudītu un šādi arī paceltu savu garu. Taču to, kā bijis agrāk, būtu vieglprātīgi vienādot ar to, kas notiek šodien. Industrijas jau sen tiek sauktas par radošām, un kultūras industrijas standartizēto baudas objektu klāsts nekad nav bijis tik vērienīgs. Tāpēc arī laika gaitā baudas jēdziens ir deformējies. Bauda, kas ideālā gadījumā varētu apzīmēt katarsi mākslas priekšā, arvien izteiktāk līdzinās pasīvam patērnieciskumam.

Vēsturiski šīs baudas kulminācija mēdza rezultēties ar pirkumu – lietpratējs iesoļoja salonā, lai uzmestu aci aktuālajam objektu piedāvājumam. Ja kaut kas īpaši iepatikās, viņš, iespējams, atvēra maku, lai savai baudai pieliktu punktu. Šķiet, visai labs scenārijs, jo visi ir ieguvēji – gan baudītājs, gan iekārotā darba autors. Mūsdienās gan sāk izspēlēties perversāki scenāriji. Baudas objekts daudzos gadījumos vairs nav likvīds vai bieži vien pat baudāms materiālā formā,  NFT (nonfungible token) mākslas tirgošana tiek pirksts nevis mākslas darbs, bet ieraksts datubāzē.

Gardēžiem preču vietā piedāvā pieredzes, kuras tiek pasniegtas kā unikālas. Labās gaumes klubiņā kolektīvs tās labprāt sajūsmināti pieņem. Viens pēc otra gardēži iegūst dažādus neaizmirstamus pārdzīvojumus. Galu galā daudz kas apšaubāms vai vienkārši stulbs var arī izrādīties izcils, baudpilns cienasts pašpasludinātam gardēdim. Ja labās gaumes diktātā tā noteikts, gardēdim bez pārmērīgas piepūles var arī iesmērēt īstu sūdu.

Ernests Kļaviņš neslēpj to, ka viņa māksla ir profāna. Viņa darbos netiek demonstrēta apzināta mākslas desakralizēšana, bet gan intelektuāla pašpietiekamība, kura iemiesojas pārliecinošā, asprātīgā formā. Tieši intelekta un nepretenciozas erudīcijas klātbūtne padara viņa darbus tik estētiski koncentrētus šķietamā anti-estētiskumā. Formas ziņā darbi varētu izskatīties apzināti neveikli, taču skaidri redzams tas, ka tie veidoti drosmīgi. Viņš tos necenšas izskaistināt vai gaumīgi iepakot. Skulptūras, kuras redzamas šajā izstādē, veidotas no vienkāršiem, plaši pieejamiem materiāliem. Tā ir krāsa, celtniecības putas un koka bluķi, kurus mākslinieks sazāģējis kubos un salīmējis vienotā kompozīcijā. Redzamais neizliekas par to, kas tas nav. Kļaviņu neinteresē optiski triki un veiklas rotaļas ar formu. Darbu formu un metodi ir iespējams sasaistīt ar vairākiem virzieniem 20. gs. mākslas vēsturē. Piemēram, šī izstāde veidota Arte Povera virzienam līdzīgā stilā.”

Galerija “Alma”
Tērbatas iela 64, Rīga

 

Rolanda Krutova izstāde “Signāli”
Daugavas muzejā
Līdz 2022. gada 15. martam

Līdz 2022. gada 15. martam Daugavas muzejā Doles salā skatāma mūsdienu tekstilmākslinieka Rolanda Krutova personālizstāde “Signāli”, ļaujot vienkopus redzēt mākslas darbus, kas guvuši atzinību dažādos starptautiskos konkursos un izstādēs visā pasaulē.

Rolanda Krutova darbi reti ir redzami Latvijā. Vēl retāk tie ir redzami kopā vienā vietā. Lielākā daļa Doles muižas telpās izstādītie darbi ir ceļojuši daudzās pasaules valstīs, gūstot gan galvenās balvas, gan atzinības Serbijā, Itālijā, Korejā u.c.

Izstādē izvietoti vairāki lielformāta laikmetīgās šķiedru mākslas darbi, kuros jūtama materiālu saspēle, tumšā un gaišā kontrasts, kā arī kāds greznāks elements, ko kopā savij mākslinieka unikālais rokraksts un autortehnikas. Īpašu vieglumu ievieš mākslinieka radītās miniatūras, kas liek aiz pārsteiguma ievilkt elpu un pieliekties mazliet tuvāk, ar katru mirkli atklājot arvien smalkākas detaļas.

Izstādes nosaukums “Signāli” ir arī centrālā mākslas darba nosaukums. Par izstādes vienojošo tematiku stāsta pats mākslinieks Rolands Krutovs: “Katrs radītais darbs man pašam ir kā mazs signāls. Tie satur informāciju, atklāti nolasāmu vai arī kodētu, kuru uztvert var tikai līdzīgi jūtošie. Katrā atsevišķā darbā ir ietverta kāda man tuva vai nozīmīga ideja, kāda metaforiska saikne, kas savieno tik dažādās esības fāzes. Ikdiena ir piepildīta ar zīmēm, signāliem kam tādam, kas tikai tuvojas, vai atblāzma kādiem notikumiem, kas, iespējams, satricināja cilvēci, nelielu sabiedrības daļu, bet varbūt tikai vienu vienīgu cilvēku. Viss kopā un atsevišķi signalizē par kaut ko, kas vēl nav redzams vai neieņem redzamas un konkrētas aprises, bet jau vēsta par gaidāmiem notikumiem. Kaut vai tikai kā priekšnojauta. Mākslinieks bieži vien, ieklausoties savā iekšējās pasaules balsī, spēj vizualizēt kādu grūti definējamu smalko matēriju pāreju uz materiālo, sataustāmo. Viņš ir tas, kurš pārtver signālus un trokšņus, materializē tos un nodod tālāk. Un šī matērija un tās netveramība pārdzīvo mūsu laiku.

Manos darbos vientulīgs cilvēks, tā daudzās silueta variācijas ir ceļotājs savā metafiziskajā pasaulē, sava veida mītiskajā realitātē, kur bērnības šķietami nenozīmīgs mirklis var pārklāties un atbalsoties jau kādā citā laika nogrieznī kā caurvijošs dvēseles skumju un laimības sintēzes mirklis.”

Daugavas muzejs
Doles sala, Salaspils pagasts

 

KIWIE izlaiž Lietuvā esošu NFT kolekciju

Latvijā mītošais mākslas kolektīvs KIWIE izdevis savu ceturto NFT kolekciju, kura sastāv no 9 jaunizveidotiem mākslas darbiem Lietuvā. Kolekcijas izsole notiek 48 stundas sākoties ar 21. novembra plkst. 20:00.

“Katram Lietuvā tapušajam KIWIE tēlam pamatā ir savs neliels stāsts, kāpēc viņš izskatās tieši tā un ne savādāk. Katrs darbs ir radies iedvesmojoties no konkrētās lokācijas, apkārtējās vides un notikumiem. Lai šos stāstus nodotu skatītājam, mēs izlēmām izveidot īsfilmu, kurā ir redzams katra krāsojuma tapšanas process un tā iedvesmas avoti,” kā arī esam uzsākuši jaunu VLOG sēriju vietnē Youtube, jo vēlējāmies, lai skatītājs iepazītos ar šiem stāstiem, redzētu katra mākslas darba tapšanas procesu un to, kas to iedvesmojis,” skaidro KIWIE.

Katrs no KIWIE NFT darbiem eksistē kā reāls aerosola gleznojums kaut kur pasaulē, kam izveidots arī virtuāls tēls. Digitālālajā 3D animācijā fiksēts reālais aerosola gleznojums un ierakstītas tās ģeogrāfiskās koordinātas. Tādējādi, piedaloties izsolē un iegādājoties darbu, cilvēks iegūst tiesības arī uz tā fizisko veidolu vietā, kur tas atrodas, un arī metāla kartiņu, uz kuras attēlots konkrēti iegādātais “Fat Monster” tēls. Gadījumā, ja kāds no KIWIE darbiem reālajā dzīvē tiks nojaukts, aizkrāsots vai kā citādi būs iznīcināts, digitālais NFT attēls pārvērtīsies par unikālu “spoku briesmoni”.

KIWIE

 

Mediju māksla un radošās tehnoloģijas –
jaunā Liepājas Universitātes un RISEBA kopīgā doktorantūras programma
izsludina uzņemšanu

Ir izsludināta ziemas uzņemšana jaunajā, šogad licencētajā doktorantūras programmā “Mediju māksla un radošās tehnoloģijas”, ko kopīgi realizē Liepājas Universitāte (LiepU) un Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA.

Jaunā akadēmiskā doktora studiju programma ir starpdisciplināra un uz inovācijām vērsta. Tā balstās “prakses vadītā” (practice-led) digitālās mākslas un audiovizuālo mediju pētniecībā, kurā tiek apvienota mākslinieciskā jaunrade, zinātniski tehnoloģiskās inovācijas un kritiski analītiskās pētniecības metodes.

Doktora disertācijas tēmu pieteikumus jaunajai LiepU un RISEBA kopīgajai doktorantūrai var iesniegt līdz 2022. gada 16. janvārim. Studijas sāksies 2022. gada 1. februārī.

Programmas mērķis ir sagatavot konkurētspējīgus profesionāļus ar daudzpusīgām prasmēm, zināšanām un praktisku pieredzi mākslas darbu radīšanā un inovatīvu mediju projektu producēšanā, radošu digitālās kultūras projektu realizēšanā, kā arī zinātniskajā pētniecībā un jaunu zināšanu radīšanā. Iegūtais akadēmiskais grāds ir priekšnoteikums ne tikai veiksmīgai individuālai darbībai mākslas, mediju, inovācijas tehnoloģiju un radošo industriju darba tirgū, bet arī akadēmiskajai karjerai augstākās izglītības iestādēs. Jaunās programmas absolventi tiks sagatavoti piedalīties digitālās kultūras produktu veidošanā visplašākajā izpratnē, darbojoties vietējās, valsts mēroga, Eiropas Savienības un starptautiskās organizācijās kā eksperti, konsultanti, rekomendāciju autori, un projektu vērtētāji, kā arī mākslinieki-pētnieki, inovatori un radošie mediju producenti.

Doktorantūras programmu izstrādāja ekspertu grupa, kuras sastāvā bija tādi profesionāļi un starptautiski atzīti digitālās mākslas un audiovizuālo mediju pētnieki, mākslinieki un producenti kā Liepājas Universitātes profesore Rasa Šmite, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Raitis Šmits, kas abi ir arī vieslektori MIT Mākslas, kultūras un tehnoloģiju programmā Bostonā un Jauno mediju kultūras centra RIXC Rīgā dibinātāji; RISEBA docētāji – zinātniskā grāda kandidāts Aigars Ceplītis, vieslektori Dr. Kriss Heils (Chris Hales, SMART Lab doktorantūras skolas dibinātājs Dublinā) un Dr. Elena Pērlmana (Ellen Pearlman, lektore New School Ņujorkā, pētniece MIT), kā arī citi vietējie un ārvalstu eksperti kā profesors Žilvins Lils (Žilvinas Lilas, KHM Mediju augstskolas Ķelnē), RSU asociētā profesore Ilva Skulte, neatkarīgā eksperte PhD Alise Tīfentāle, un pārstāvji no jaunās programmas partneru augstskolām.

Studiju forma ir pilna laika studijas, ilgums – 3 gadi.

Studiju maksa ir 3580 EUR. Uzsākot jauno programmu, pirmajā gadā tiek piemērota 25 % atlaide. RISEBA augstskolā ir 5 maksas vietas un LiepU doktorantūrā arī ir 5 vietas, kas ir gan maksas, gan arī valsts apmaksātas budžeta vietas.

RISEBA
LiepU

Saistītie raksti

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.05.2022.

16/05 – 22/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.04.2022.

25/04 – 01/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 04.04.2022.

04/04– 10/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.03.2022.

14/03 – 20/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.02.2022.

21/02 – 27/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 31.01.2022.

31/01 – 06/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.01.2022.

10/01 – 16/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.12.2021.

13/12 – 19/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.11.2021.

15/11 – 21/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.10.2021.

25/10 – 31/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 04.10.2021.

04/10– 10/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.09.2021.

13/09 – 19/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 23.08.2021.

23/08 – 29/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.08.2021.

02/08 – 08/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.07.2021.

12/07 – 18/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.06.2021.

21/06 – 27/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 31.05.2021.

31/05 – 06/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.05.2021.

10/05 – 16/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.04.2021.

19/04 – 25/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 29.03.2021.

29/03 – 04/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.03.2021.

08/03 – 14/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.02.2021.

15/02 – 21/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.01.2021.

11/01 – 17/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.11.2020.

30/11 – 06/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.11.2020.

09/11 – 15/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.10.2020.

18/10 – 24/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.09.2020.

28/09 – 04/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.09.2020.

07/09 – 13/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.08.2020.

17/08 – 23/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.07.2020.

27/07 – 02/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.07.2020.

06/07 – 12/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.06.2020.

08/06 – 14/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.05.2020.

18/05 – 24/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.04.2020.

27/04 – 04/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.03.2020.

02/03 – 08/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.05.2022.

09/05 – 15/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.04.2022.

19/04 – 24/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.03.2022.

28/03 – 03/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.03.2022.

07/03 – 13/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.02.2022.

14/02 – 20/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.01.2022.

24/01 – 30/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 04.01.2022.

04/01– 09/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.12.2021.

06/12 – 12/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.11.2021.

08/11–14/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.10.2021.

18/10 – 24/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.09.2021.

27/09 – 02/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.09.2021.

06/09 – 12/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.08.2021.

16/08 – 22/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.07.2021.

26/07 – 01/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.07.2021.

05/07 ‒ 11/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.06.2021.

14/06 – 20/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.05.2021.

24/05 – 30/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 03.05.2021.

03/05– 09/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.04.2021.

12/04 – 18/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.03.2021.

22/03 – 28/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.03.2021.

01/03 – 07/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.01.2021.

25/01 – 31/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.12.2020.

14/12 – 20/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 23.11.2020.

23/11 – 29/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.11.2020.

02/11 – 08/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.10.2020.

12/10 – 18/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.09.2020.

21/09 – 27/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 31.08.2020.

31/08 – 06/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.08.2020.

10/08 – 16/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.07.2020.

20/07 – 27/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.06.2020.

22/06 – 28/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.06.2020.

01/06 – 07/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.05.2020.

11/05 – 17/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.04.2020.

20/04 – 27/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.02.2020.

24/02 – 01/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.05.2022.

02/05 – 08/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.04.2022.

11/04 – 17/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.03.2022.

21/03 – 27/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.03.2022.

01/03 – 06/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.02.2022.

07/02 – 13/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.01.2022.

17/01 – 23/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.12.2021.

20/12 – 27/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 29.11.2021.

29/11 – 05/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.11.2021.

01/11 – 07/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.10.2021.

11/10 – 17/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.09.2021.

20/09 – 27/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.08.2021.

30/08 – 05/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.08.2021.

09/08 – 15/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.07.2021.

19/07 – 25/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.06.2021.

28/06 – 04/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.06.2021.

07/06 – 13/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.05.2021.

17/05 – 23/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.04.2021.

26/04 – 04/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.04.2021.

06/04 – 11/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.03.2021.

15/03 – 21/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.02.2021.

22/02 – 28/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.01.2021.

18/01 – 24/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.12.2020.

07/12 – 13/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.11.2020.

16/11 – 22/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.10.2020.

26/10 – 01/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.10.2020.

05/10 – 11/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.09.2020.

14/09 – 20/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.08.2020.

24/08 – 30/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 03.08.2020.

03/08 – 09/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.07.2020.

13/07 – 19/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.06.2020.

15/06 – 21/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.05.2020.

25/05 – 31/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.05.2020.

05/05 ‒ 10/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.03.2020.

09/03 – 15/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.02.2020.

17/02 – 23/02