Arterritory sveiciens svētkos!
Dzīve un arī māksla pastāv daudzos līmeņos. Un tā ar mums dara kaut ko ļoti dziļu, ielaužas apziņas slāņos un spēj ietekmēt arī mūsu fizioloģiju. Māksla piešķir emocionālo spriegumu lietām, kuras, iespējams, citādi paliktu neievērotas vai vienkārši ikdienišķas.
Mākslas pieredze ir arī atvērtības pieredze – dažādībai, zinātkārei un nemitīgai būšanai ceļā. Tā maina laika sajūtu un atgādina, ka arī laikam var būt daudz dažādu veidolu un formu. Un pat tad, kad māksla kaitina, tā atstāj pozitīvu nospiedumu, jo vedina domāt, analizēt, pamodinot iekšējos laukus, kas citādi kūtri snauduļotu. Tā liek iedziļināties, uzdot jautājumus un meklēt atbildes. Un tām nav noteikti jābūt patīkamām un glaimojošām, dažkārt tās izgaismo nezināšanu un dzīvošanu savā orbītā. Patikšana vai nepatikšana nav izšķirīgie lielumi mākslas teritorijā.
Vai māksla var mums palīdzēt izdzīvot? Vai tā var kalpot kā pārmaiņu aģents mūsu iekšējā transformācijā par labākiem un empātiskākiem cilvēkiem? Vai mākslai ir dziedniecisks potenciāls? Vai saskarsme ar mākslu var pozitīvi iespaidot mūsu veselību? Un, ja jā, vai mākslai atvēlēto statusu privātā un arī valstiskā līmenī nevajadzētu pacelt līdzvērtīgi nepieciešamībai elpot, ēst, rast patvērumu un apģērbties?
Kāda loma tuvākajā nākotnē būs mākslas institūcijām un kā tās izmainīs pandēmija? Kāds būs nākotnes muzejs un kādi būs tā uzdevumi? Vai tas spēs kļūt par sabiedrības dzīves centru, nokāpt no ziloņkaula torņa un vienlaikus nepazaudēt intelektuālo kapacitāti?
Tie ir jautājumi, kas mūs īpaši nodarbinājuši šogad – otrajā pandēmijas realitātes gadā, un kurus esam uzdevuši arī savu sarunu varoņiem. Tādējādi turpinot drupināt robežu starp mākslu un dzīvi, un mēģinot padarīt mākslu atvērtāku, pieejamāku, jo tai vienīgai piemīt spēja šķērsot tiltus situācijās, kad verbālās saziņas formas izrādījušās ierobežotas.
Tieši māksla ir tā, kas mums ļauj nonākt pie citiem – dažkārt pilnīgi jauniem skatu punktiem, pārskatot un izvērtējot jau esošo pieredzi. Māksla ir izdzīvošanas instruments – spējīga eksistēt ārpus un pēc mums, vienlaikus esot mums piederīga.
Māksla ir mūsu iekšējais bērns un virzošais spēks. Māksla ir mūsu satikšanās ar savu ēnu un ceļu uz labāku sevi un pasauli. Jau 2022. gadā!
