Foto

No globālā uz lokālo: ieskats Baltijas mākslas tirgus ainā

Anda Kļaviņa

13.01.2022

Paneļdiskusija

2021. gada otrajā pusē Art Basel un Londonas Frieze mākslas nedēļās piedalījās nepieredzēts skaits Baltijas mākslas projektu. Vai tas nozīmē, ka mākslas tirgū ienāk jauns Baltijas mākslinieku un galeriju vilnis? Lai paskatītos uz šo jautājumu tuvāk, Arterritory un mākslas kritiķe Anda Kļaviņa noorganizēja paneļdiskusiju - veltītu Baltijas mākslas ainas statusam 2021. gada beigās. Tajā piedalījās Olga Temnikova (Temnikova & Kasela galerija), Laura Rutkute (Vartai galerija), Iveta Gabaliņa (ISSP galerija), Inese Dābola (RIBOCA) un mākslas kolekcionārs Andrea Bogi. Diskusijas gala secinājums bija viennozīmīgs - lai gūtu panākumus globāli, izšķiroša loma ir lokālajai mākslas ainai.

Īss ieskats diskusijas norisē. Vieglākai navigācijai pievienoti taimkodi:

03.35 - Laura Rutkute: Mēs sapratām, ka ir ļoti grūti piedalīties mākslas mesēs, ja nav spēcīga vietējā tirgus.

11.45 - Olga Temnikova: Pēdējā gada laikā bija daudz papildus naudas un brīva laika, kas ļoti palīdzēja Igaunijas mākslas tirgum.

19.00 - Iveta Gabaliņa: Nevar spriest par panākumiem mākslas tirgū pēc vienas meses rezultātiem. Piedalīšanos Photo Basel es redzu kā ilgtermiņa uzdevumu.

25.30 - Inese Dābola: Mūsu mērķis 2023. gadā ir 70 000 apmeklētāju. Pirmajā gadā mums bija 55 000.

28.30 - Andrea Bogi: Ja man iepatīkas kaut kas, ko dara kāda mākslas galerija, es vēlos uzzināt vairāk par visiem šīs galerijas māksliniekiem.

29.30 - Andrea Bogi: Lai savai valstij piesaistītu ārvalstu mākslas kolekcionārus, galerijām ir jāsanāk kopā un jāparāda, kas notiek vietējā mākslas ainā.

36.30 - Olga Temnikova: Ir svarīgi neiesprūst provinciālā limbo, domājot, ka starptautiskās institūcijas ir svarīgākas pat vietējo infrastruktūru.

38.40 - Olga Temnikova: Pārāk daudz skatoties starptautisku institūciju virzienā, mēs sevi paškolonizējam. Mums ir jābūt lepniem par to, kas mums ir šeit uz vietas.

47.20 - Andrea Bogi: Itālijā ir daudz mazu un vidēja līmeņa kolekcionāru, kas mākslu padara pieejamu daudz lielākai auditorijai.

49.30 - Andrea Bogi: Kolekcionāra došanās uz citu valstī nenozīmē tikai mākslas darbu apskati, tā paredz arī atšķirīgas sistēmas un kultūras atklāšanu. Tā ir pareizā formula arī Baltijas sistēmai.

54.50 - Iveta Gabaliņa: Es sapņoju par to, lai vietējā mākslas aina kļūtu aktīvāka, līdz ar to arī mākslas darbu cenas dabiski pieaugtu.

1.00.00 - Olga Temnikova: Fakts, ka šogad Art Basel piedalījās divas galerijas no Igaunijas, parāda, ka mākslas sistēmas atbalsta process Igaunijā darbojas pareizi.

1.04.20 - Inese Dābola: Ņemot vērā Rīgas Biennāles budžetu, tai ir neiespējami ilgāk palikt kā privātai iniciatīvai.

1.08.00 - Andrea Bogi: Par spīti vērtīgajām programmām, ko veido privātmuzeji, visinteresantākās lietas mākslā, ko redzu, joprojām ir saistītas ar sabiedriskajām institūcijām. Tāpēc ir svarīgi, lai būtu laikmetīgās mākslas muzejs būtu sabiedriska institūcija.

1.11.00 - Inese Dābola: Cilvēki man jautā, vai mākslā pastāv “Baltijas valstu koncepts”? Mūsu mērķis ir spēcīgāka Baltijas pārstāvniecība Biennālē.

1.15.20 - Andrea Bogi: Itālijā ir spēcīga vietējās mākslas aina, taču mums nav izdevies atbalstīt šos māksliniekus starptautiskā kontekstā.

1.17.00 - Andrea Bogi: Pirms 50 gadiem māksliniekam, lai viņš par kaut ko kļūtu, bija jābrauc uz Ņujorku. Mūsdienās galvenais ir ceļot pa pasauli un gūt pieredzi, kā darbojas dažādās sistēmas.

1.19.40 - Olga Temnikova: Vai Ethereum - vieta, kur glabājas visa kriptomāksla - šobrīd nav labākā vieta, kur māksliniekam būt?

1.21.00 - Inese Dābola: Mani vada ambīcija. Biennāle ir iespēja veselus divus gadus dzīvot kuratora pasaulē.

1.24.40 - Olga Temnikova: Tas ir smieklīgi, taču es esmu iemācījusies sajust mākslu arī no mākslinieka darbnīcas apmeklējuma Zoom platformā.

1.28.40 - Andrea Bogi: Mani interesē, ko mākslinieki ir sadarījuši pēdējos pāris gados, būdami ieslēgti savās darbnīcās.