Izsole Nr. 56: Mākslas vēstniecība sadarbībā ar Zuzeum
Līdz 10. februārim norisinās izsoļu nama “Mākslas vēstniecība” rīkotā mākslas darbu un antikvāru priekšmetu izsole, kas šoreiz tiek rīkota sadarbībā ar mākslas centru “Zuzeum”. Klātienē apjomīgais piedāvājums skatāms “Zuzeum” Lielajā izstāžu zālē, savukārt iegādei tas pieejams digitālajā telpā – “Mākslas Vēstniecības” mājaslapā.
Arterritory.com piedāvā skatīt 11 šīs izsoles hailaitus. Starp tiem īpaši izceļama ir Jūlija Federa (1838-1909) glezna “Ukrainas ainava” (1883, audekls/eļļa), kurās sākumcena ir 70 000 eiro.
Jūlijs Feders. Ukrainas ainava. 1883. Audekls, eļļa. 66,8 x 107 cm
1856. gadā krodzinieka dēls no Kokneses Jūlijs Feders iestājās Pēterburgas Mākslas akadēmijā, kur specializējās ainavas žanrā Sokrāta Vorobjova darbnīcā. 1863. gadā pēc tēva nāves viņš pārtrauca studijas. Strādāja Jelgavā par zīmēšanas skolotāju reālsskolā un no 1868. gada – par fotogrāfu.
1857. gadā par ainavu “Strauts” Pēterburgas Mākslas akadēmija piešķīra Jūlijam Federam II šķiras mākslinieka grādu, bet 1874. gadā par gleznām “Meža skats”, “Vētra” un “Papīra fabrika Līgatnē” – I šķiras mākslinieka grādu. 1874. gadā par gleznu “Mežs pēc vētras” izstādē Londonā Feders ieguva sudraba medaļu un kļuva par Londonas akadēmijas locekli, bet gleznu iegādājās Persijas šahs. 1874. gadā viņš pārdeva fotogrāfa darbnīcu un apceļoja Norvēģiju, 1875. gadā pameta Jelgavas skolotāja vietu un devās papildināties uz Diseldorfu pie baltvācu cilmes profesora gleznotāja Eižena Dikera.
Mākslas zinātniece Edvarda Šmite uzskata, ka “Ukrainas ainava” reprezentē Jūlija Federa Belgorodas periodu, kad viņš vasarās devās studiju ceļojumos, ko apliecinot arī parakstā ietvertais datējums – laikā no 1876. gada Feders strādāja par zīmēšanas skolotāju Belgoradā. 1880. gadā Feders Pēterburgā tika ievēlēts par akadēmiķi, no 1889. līdz 1898. gadam strādāja par pasniedzēju komercskolā Sanktpēterburgā, vasaras pavadīja Latvijā. 1898. gadā Feders atstāja valsts dienestu. Viņš devās mūžībā 1909. gada 1. februārī Čerņigovas guberņas pilsētā Ņežinā.
Glezna sākotnēji piederējusi Siguldas Strēlnieku pulka pulkvedim, Lāčplēša un Viestura ordeņa kavalierim Kārlim Priedītim, kas bija viens no nedaudzajiem Latvijas armijas virsniekiem, kuru salīdzinoši maigi skāra Staļina represijas. 1923. gadā viņš tika apbalvots ar Igaunijas Atbrīvošanas kara piemiņas zīmi, un kopā ar to dāvinājumā saņēma arī šo gleznu. “Ukrainas ainava” atradās dzīvoklī Rīgā, Līdaku ielā, kur pulkvedis mita. 20. gadsimta 60. gadu vidū viņš to uzdāvināja savam draugam, vitrāžistam, Latvijas Mākslas akadēmijas profesoram Tenim Grasam (senioram), kas bija kaislīgs mākslas un senlietu kolekcionārs. 20. gadsimta 80. gadu vidū "“Ukrainas ainava” mainīja savu īpašnieku. Teņa Grasa dēls Klāvs Grass to savā īpašumā esot ieguvis 2013. gadā, kad Sarkandaugavā tika izvākts kāds nojaukšanai paredzēts nams. Tā esot bijusi netīra un sabojāta. Laika periodā no 2014. līdz 2017. gadam tika veikta gleznas izpēte, restaurācija un atribūcija.
***
Izsolē iekļauti darbi no Mākslas vēstniecības, Zuzānu kolekcijas, kā arī citām privātkolekcijām. Izsoļu nama vadītājs Aigars Grīnbergs saka, ka šī ir vērienīgākā mākslas darbu izsole kāda jebkad notikusi Latvijā – gan no kvalitatīvu mākslas darbu skatpunkta, gan arī ar iespaidīgu vērienu. “Jāatzīst, ka interese par izsoles piedāvājumu ir neredzēti liela. Pagājušās nedēļas nogalē izstādi apmeklēja vairāki simti cilvēku dienā, un, šķiet, šis varētu būt vēsturisks pagrieziens Latvijas mākslas tirgū. Daudzi interesanti mākslas darbu izsolē piedalīsies pirmo reizi, dažām lotēm jau šobrīd ir 20-30 likmes. Interesi par to izrādījuši arī potenciālie pircēji no citām valstīm.”
Aleksandra Beļcova. Cēsis. 1920. gadu beigas. Audekls, eļļa. 67 x 94 cm
Aleksandra Beļcova. Vansa. 1930.gadu sākums. Audekls, eļļa. 55 x 38,8 cm
Boriss Bērziņš. Pirtī. 1960. Audekls, eļļa. 71 x 79 cm
Nikolajs Bogdanovs-Beļskis. Ceļš kāpās. 1933. Audekls, eļļa. 68 x 78 cm
Eduards Kalniņš. Konstantīna arka Romā. 1936. Audekls, eļļa. 54,5 x 64,5 cm
Leo Kokle. Meitene ar bizēm. 1963. Audekls, eļļa. 81,4 x 65,2 cm
Jānis Pauļuks. Pašportrets ar dvieli. Ap 1955-1958. Kartons, eļļa. 104 x 76 cm
Oto Skulme. Pagalms Medonā. 1926. Audekls, eļļa. 50 x 64 cm
Romans Suta. Zaļumballe. Ap 1932. Audekls, eļļa. 69 x 100 cm
Konrāds Ubāns. Mūkusala. 1929. Audekls, eļļa. 61 x 70 cm
