Klusums. Skaņa. Horizonts
Arterritory galerija-klejotāja energART* iemājo Agitas un Andra Putānu dabas telpā “Dūrmuiža”
Šis laiks katru no mums savā veidā un savā ātrumā ved tuvāk sev. Viss atrodas mūsos. Pats svarīgākais ir klausīties – klausīties, sadzirdēt un uzmanīgi sekot. Patiesi sadzirdēt iespējams vienīgi nonākot iekšējā klusumā. Telpā, kas ir brīva no trokšņa un mentālajām pļāpām. Daba, māksla un skaņa ir instrumenti, kas palīdz tajā iekļūt. Šī telpa pamodina jūtas, emocijas, domas, un kalpo kā impulss jaunai radīšanas pieredzei, – iespējām un pārliecībai.
Iekšējais klusums ir telpa, kurā rada mākslinieks. Telpa, kurā gūt patvērumu un spēku, kad apkārt valda haoss un trauksme. Telpa, kas ļauj apzināties, ka horizontam nav robežu. To ierobežo vien mūsu spēja saredzēt. Līdzko to apzināmies, mainās perspektīva.
Izstāde “Klusums. Skaņa. Horizonts”, kas norisinās gleznainā dabas ainavā, caur mākslu un skaņu piedāvā iespēju katram satikties ar savu iekšējo klusumu. Kā spēka zīmi rudenim paņemot līdzi šī sastapšanās mirkļa ar mākslas lauku vibrāciju, kuru rada Hele, Luīze Rukšāne, Pauls Rietums, Estere Betija Grāvere, Dainis Pundurs un MAREUNROL'S.
Projekta norises vieta ir Agitas un Andra Putānu īpašums – Dūrmuiža. Savulaik Dūre bija bruņinieku muiža Tukuma apriņķī. 1798. gadā Frīdrihs Hermans fon Grothuss atdalīja Dūri un Mazdūri no Grenču muižas. Tā gāja no rokās rokā līdz 1839. gadā nonāca atvaļinātā gvardes leitnanta Juliusa fon Hārena īpašumā. Pēdējais muižas saimnieks bija barons Kurts fon Hārens. 1900. gadā muižā bija 79 iedzīvotāji – 44 vīrieši un 35 sievietes. Muižā bija pienotava, tur audzēja šķirnes lopus un cūkas. 1912. gadā muižas teritorija pletās 728 hektāros (no kuriem 663 hektāri bija zemnieku zemes), tai piederēja pusmuiža Mazdūre un Liepu krogs.
Barons Kurts fon Hārens savā testamentā muižu novēlēja savam brāļa dēlam Vilhelmam Eiženam Paulam fon Hārenam, kas bija nepilngadīgs un dzīvoja Vācijā. 1939. gadā ar Zemkopības ministrijas lēmumu, pamatojoties uz likumu par izceļojošo vācu tautības Latvijas iedzīvotāju lauku nekustamo īpašumu pārņemšanu, muiža tika atsavināta un nodota valstij. Otrā pasaules kara beigās muižas ēka gāja bojā Kurzemes katla spīvajos notikumos (mūsdienās par tās eksistenci liecina vien atraktie un iekonservētie muižas pamati un dažas vecās liepas), taču tās enerģētiskais nospiedums koncentrējies šodienā. Dabas telpas klusums saasina maņas un uztveri; emocionālais mākonis uzlādē radošo domu.
Turienes zvēru, kukaiņu un putnu apdzīvotajos pakalnos un pļavās māksla kļūs par vēl vienu pieturpunktu ainavā, kura atrodas sinerģijā ar visiem pārējiem tajā mītošajiem. Horizonta līnija turpinās Luīzes Rukšānes smalki reālistiskajos zīmējumos/miniatūrās; ar debesu zilumu atjauktā vasaras krāsu eksplozija iemājo Heles gobelēnos; kādreizējās muižas nama akmeņi, kas tagad kļuvuši par daļu no jaunām ēkām, ir kā Daiņa Pundura veidoto meteorītu atspulgs; Esteres Betijas Grāveres darbos atrodamā harmoniskā sakārtotība ir īstena apkārtnes ainavas līdziniece; MAREUNROL'S auduma ciļņi turpat līdzās gigantiskajiem siena ruļļiem pārtop iekšupvērstas sarunas instrumentā, mākslinieciskās saziņas formā, kas telpiski savieno fasādi un “oderi”; Paula Rietuma objektu un pasteļu trauslums, organika un smalkums šai vidē kļūst vēl ieraugāmāks.
*energART ir galerija - klejotāja, kas piedāvā iespēju ne tikai iepazīt daudzveidīgu mākslu,
bet arī nokļūt dažādās privātās esības telpās visdažādākajās vietās Latvijā,
kuras parasti nav atvērtas svešiniekiem.
Izstāde “Dūrmuižā” skatāma no 4. līdz 24. septembrim, iepriekš saskaņojot apmeklējuma laiku energart@arterritory.com
Joprojām Tīklu šķūnī Mazirbē – energART pirmajā pieturpunktā, apskatāma arī Ata Jākobsona mini izstāde “Melnās matērijas dienasgrāmata” (līdz 30. septembrim, iepriekš saskaņojot apmeklējuma laiku energart@arterritory.com).
