Tālāk prom no tumsas
Satikšanās ar TUR_telpas kuratoru Edvardu Shautenu
Pagājušajā ceturtdienā, 19. janvārī, savu jauno sezonu uzsāka Tallinas pagalmā mītošā TUR_telpa – viena no patreiz interesantākajām laikmetīgās mākslas procesu norises vietām Rīgas kartē. Pāris darbības gadu laikā Ulda Trapenciera, Rūdolfa Štamera un Tīnas Pētersones izveidotais semi white cube parādījis un pierādījis to, cik daudzveidīgs var būt izstāžu telpu vai galeriju princips, un, ka ar lielu degsmi un ieinteresētību nozares attīstībā ir iespējams panākt izcilus rezultātus (te kā piemēru var saukt virkni TUR_telpā notikušās izstādes, tostarp Sabīnes Verneres “O” un Kristīnes Krauzes-Sluckas “Pagātnes piespiedu kustības”, kas nominētas Purvīša balvai 2023). Ja līdz šim telpa vairāk fokusējusies uz darbību vasaras sezonā, kad par ikdienas sastāvdaļu kļūst mākslai tik draudzīgā komunikācija un ilgas sarunas siltos vakaros, tad šogad telpas veidotāji nolēmuši izvēlēties citu pieeju, programmu uzsākot jau gada sākumā.
Foto: Kristīne Madjare
Pirmajam sezonas izstāžu ciklam dotais nosaukums “No aukstuma gaismā” ir gan burtiski, gan zinātniski, sociālpolitiski un alegoriski uztverams. Katram apmeklētājam, protams, dotas interpretācijas iespējas, taču šī nosaukuma (un tātad visa cikla) jēgu, ar lielu precizitāti skaidro šīs programmas kurators, mākslinieks un horeogrāfs Edvards Shautens (Edd Schouten): “Šī ir mūsu pirmā ziemas izstāžu programma, un viens no iemesliem, kādēļ to šobrīd organizējam, ir, ka mums visiem ir nepieciešama gaisma šajos tumšajos laikos. Ne tikai burtiski tumšo dienu dēļ, bet arī visa apkārtējā situācija par to atgādina – Krievijas iebrukums Ukrainā, vājprātīgā inflācija, kas vispirms vienmēr ietekmē kultūras sektoru, joprojām nezinām, kāds būs turpinājums ar kovidu. Un šī neskaidrība deva pārliecību, ka nepieciešams veidot arī ziemas izstāžu programmu – viens no izstāžu būtiskiem aspektiem ir, ka vēlamies pulcēt cilvēkus, veicināt komunikāciju un viedokļu apmaiņu. Tādēļ doma bija pamēģināt, vai šajā telpā varam izveidot vēl vienu, mazāku un siltāku telpu, kas tādējādi reprezentētu gaismu.”
Industriālais baltais kubs šajā sezonā ticis rekonstruēts vai pat no jauna konstruēts (atsaucoties uz iepriekš īstenoto izstāžu ciklu “Rekonstrukcija / Dekonstrukcija / Konstrukcija”, kas tapa sadarbībā ar kuratori Tīnu Pētersoni), telpu fiziski mainot un tajā izbūvējot apjomīgu koka konstrukciju jeb platformu ar transparentām sienām. Tas ir japāņu arhitekta Reidži Kobajaši (Reiji Kobayashi) veidotais “bokss”, kas paralēli izstāžu norisei kalpos kā tikšanās vieta. Shautens uzsver, ka šī platforma ir nozīmīga arī pieredžu un dažādu kultūras disciplīnu apmaiņas kontekstā.
Daļa no katras izstādes būs mūzika. Šo muzikālo iejaukšanos - sadarbību vadīs laikmetīgās klaviermūzikas talants, pianists Roberts Fleics (Robert Fleitz). TUR_telpas ziemas sezonas tapšanā piedalījušies arī mākslinieki Estere Betija Grāvere, Kristina Rezvoh un Reinis Lodziņš, kuri ilgtermiņā domājuši par konkrētās telpas mijiedarbību ar apmeklētāju. Shautens stāsta, ka viens no galvenajiem riskiem bija apvienot izstāžu telpas un bāra funkcijas: “Bieži vien bāros pie sienām ir gleznas un tad to nosauc par izstādi – man ir alerģija no šīs tendences. Ir jauki bārā redzēt mākslu, bet, ja tā tiek saukta par izstādi... Manis tas ir no-no. Tāpēc viens no maniem lielākajiem uztraukumiem bija, kā panākt, lai šis nekļūst par bāru, kurā notiek izstādes. Un tādējādi centāmies izveidot simbiozi starp šiem diviem aspektiem. Šajā procesā milzīgs atbalsta punkts ir bijusi Estere Betija Grāvere, igauņu māksliniece Kristina Rezvoh un Reinis Lodziņš, kā arī tehniskais atbalstītājs Maksimiliāns Kotovičs. Viens no elementiem, ar kuru strādājam, ir skaņa – ja esi bārā, tev skaņa ir nepieciešams, pat pašsaprotams elements. Bet, ko skaņa dod izstādei? Vienkārši uzlikt iepriekš sagatavotu dziesmu atskaņošanas sarakstu būtu pat ļoti traucējoši, tādēļ Kristina, Reinis un Estere domā par to, kāda ir tieši šīs telpas skaņa. Viņi kopīgi rada skaņu celiņu, kas ir atbilstošs gan bāram, gan arī izstādei.” Pats kurators šo procesu dēvē par puzli, kas attīstīta un “likta” ilgtermiņā. Izstāžu cikla veidotāju mērķis nav bijis vienkārši uzbūvēt izstādi. Edvards uzsver, ka arī kūrēšanas procesā nav vēlējies aicinātos māksliniekus nodrošināt tikai un vienīgi ar telpu un saviem konceptuālajiem priekšlikumiem, bet gan visu izstāžu ciklu balstīt savstarpējā ideju apmaiņā.
Pirmā no trim izstādēm, kas ilgs piecas nedēļas, ir fotogrāfes Ingas Erdmanes ekspozīcija “Neredzamās pilsētas”. Izstādē apkopotas vairākas foto manipulācijas, kā arī instalatīvas izdrukas uz caurredzama, plandoša auduma. Šajā, speciāli telpai radītajā foto sērijā, Inga pētījusi Tallinas kvartāla vēsturi, atklājot, ka arhīvos un cilvēku atmiņās saglabājies gana maz atmiņu par šo konkrēto vietu. Ģentrifikācijas rezultātā vairs nemaz nav iespējams atpazīt to Tallinas kvartālu, kāds te bijis senāk. Inga Erdmane šai attēlu sērijai piedēvējusi apzīmējumu “gaistošās atmiņas”, vēloties noskaidrot, kas īsti ar tām notiek laika ietekmē. Lai gan izpētes rezultātā atklājies, ka kādreiz kvartāla telpās bijusi metāla rūpnīca un norisinājušās dažādas revolucionāras aktivitātes – tās īstenojis baltvāciešu īpašnieks, kuram bijusi tendence uz latviešu nacionālismu, – Erdmane nolēmusi tuvplānā aplūkot, kā Tallinas kvartāls mainījies laikā, kad tajā funkcionējusi Rīgas sanitārā transporta autobāze. Apkopojot arhīva materiālus un stāstus no dzīvajiem depo lieciniekiem, Inga sākusi eksperimentēt ar dažādām attēlu izmainošām tehnikām. Edvards Shautens min, ka radītajiem attēliem vairs nepiemīt fundamentāls, bet gan improvizācijai pakļauts saturs: “Inga spēlējas ar šīm fotogrāfijām, izmantojot balināšanas tehniku. Tā patiesībā ir pilnīgi jauna, līdz šim neeksistējoša tehnika – Inga vienkārši esot iegooglējusi, kā panākt šādu attēlu rezultātu. Kā instalatīvs elements izstādē parādās atsauce uz Tallinas pagalmā esošo koku – tas ir vienīgais pagalma vēstures liecinieks, kamēr vide tam apkārt ir nemitīgi mainījusies. Vienā no darbiem ir attēls ar Tallinas ielas šaha skolu, kas vēl relatīvi nesen funkcionēja. Šim darbam Inga izvēlējās ļoti plānu apdrukas audumu, lai uzsvērtu trauslumu un caurspīdīgumu. Mēs redzam, kas ir attēlots, bet redzam arī sienu aiz attēla un tas nojauc fokusu. Būtu ļoti noderīgi un interesanti, ja izstāde provocētu cilvēkus dalīties ar atmiņām par šo vietu.”
Kopumā cikla “No aukstuma gaismā” ietvaros norisināsies trīs izstādes, kuras mākslinieki radījuši, domājot par šo konkrēto telpu. Tā arī bijusi viena no svarīgajām kuratora un autoru sarunas tēmām – respekts pret konkrēto telpu, lai mākslas darbs tajā attiecīgi spētu funkcionēt. Nākamais TUR_telpā iemitināsies Andris Kaļiņins, kurš topošajā izstādē daudz izsvērs gaismu un Apgaismības idejas, domājot par to, kā gaismas fenomens ietekmē mākslu. Savukārt cikla noslēgumā telpā norisināsies Maijas Kurševas izstāde, kurā māksliniece atklāti risinās pārdomas par kara situāciju Ukrainā.
