Par vizuālās mākslas nozares ilgstošu ignorēšanu
Latvijas Republikas Kultūras ministrijai
Latvijas Republikas Kultūras ministram Naurim Puntulim
Par vizuālās mākslas nozares ilgstošu ignorēšanu
Pēdējo gadu laikā Latvijā vairākkārt vērojami mēģinājumi cenzēt vizuālās mākslas darbus, kas liecina par sabiedrības neizpratni, zināšanu un pieredzes trūkumu, saskaroties ar laikmetīgo mākslu, un signalizē par nozares ierobežotajām iespējām kvalitatīvi un atbilstoši Eiropas līmenim iepazīstināt sabiedrību ar mūsdienu mākslas procesiem.
Neraugoties uz to, ka 2019. gadā, kļūstot par kultūras ministru, Jūs esat vairākkārt uzsvēris nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgu atbalstu visām kultūras nozarēm, vizuālās mākslas nozare jau ilgu laiku izjūt nozares problemātikas ignorēšanu. Vizuālās mākslas profesionāļi gadiem ilgi spiesti iztikt ar nelielo VKKF finansējumu, kas spēj nodrošināt tikai mazu daļu no jomai nepieciešamajām funkcijām – tā kā situācija nav uzlabojusies jau vairākus gadus, vizuālās mākslas darbinieki pārkvalificējas, nozīmīgas mākslas institūcijas pārtrauc darbību vai arī spēj nodrošināt savu darbību tikai daļēji, mākslinieki pamet darbnīcas, jo nespēj tās apmaksāt. Atbalsta trūkums vizuālās mākslas nozari ir novedis līdz katastrofālam stāvoklim, kas nopietni apdraud tās pastāvēšanu profesionālā līmenī. Kultūras ministrijas sniegtais atbalsts tradicionālās un amatieru kultūras vērtībām, Dziesmu un deju svētku tradīcijām ir nesamērīgi liels attiecībā pret profesionālās, laikmetīgās kultūras nozarēm, tādējādi norādot uz atsevišķu kultūras nozaru privileģēšanu.
Mēs iestājamies par visu nozaru vienlīdzīgu atbalstu, kas nodrošina Latvijas kultūras telpas pilnvērtīgu attīstību, un gribam vērst uzmanību uz sekojošām vizuālās mākslas nozarē samilzušām problēmām:
Laikmetīgās mākslas muzejs. Vairāk nekā trīsdesmit gadu laikā kopš valstiskās neatkarības atgūšanas Latvijai nav izdevies uzbūvēt Laikmetīgās mākslas muzeju, liekot izjust nebeidzamu nepilnvērtību pārējo Eiropas valstu vidū, kurām šādi muzeji ir. Laikmetīgās mākslas muzejs ne tikai uzkrātu un saglabātu mākslas darbus un liecības par mākslas procesiem pēdējo piecdesmit gadu garumā, bet būtiski stimulētu mākslas attīstības procesu un veiktu plašu izglītojošo darbu. Laikmetīgās mākslas muzejam ir arī nepārvērtējama nozīme valsts starptautiskās atpazīstamības veicināšanā. Bez šādas institūcijas mākslas ekosistēmā ir neiespējami nodrošināt konkurētspējīgu attīstību starptautiskā kontekstā un milzīgās ieguldītās pūles, organizējot starptautiska līmeņa projektus, paliek bez stabila turpinājuma.
Pēdējo gadu laikā Kultūras ministrijas prioritāte acīmredzami ir koncertzāles celtniecība Rīgā. Pēdējo trīsdesmit gadu laikā Latvijā ir uzceltas vai pārbūvētas 4 koncertzāles, bet nav uzcelts neviens Laikmetīgās mākslas muzejs. Ir neizprotami, kāpēc Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecība joprojām nav prioritāte.
Laikmetīgās mākslas kolekcija. Iepirkumi muzeja kolekcijai nodrošina gan mākslinieku radošo procesu, gan Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm, kā arī veicina lokālā mākslas tirgus attīstību. Pēdējo trīsdesmit gadu laikā LNMM savu iespēju robežās atkarībā no pieejamā finansējuma ir veicis kolekcijas papildināšanu. Pēdējos piecos gados laikmetīgās mākslas krājums ir papildināts ar mākslas darbiem 1 622 585 EUR vērtībā un kā nozīmīgāko iepirkumu LNMM kolekcijai var minēt Covid 19 atbalsta pasākumu – 2020. gadā 500 000 EUR apmērā tika iepirkti pēdējos 50 gados radīti Latvijas
mākslinieku darbi. Lai nodrošinātu laikmetīgās mākslas darbu pieejamību un saglabāšanu pilnvērtīgā apjomā, nepieciešams ik gadu budžetā skaidri iezīmēt programmu mākslas darbu iegādei ar stabilu finansējumu, kurš nebūtu atkarīgs no LNMM pašu ieņēmumiem, kas ir mainīgs lielums. Līdzīgs atbalsts Kultūras ministrijas budžetā ik gadu ir paredzēts lasīt veicināšanai un grāmatu iepirkuma programmai – EUR 400 000.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle “Arsenāls’’. Vēršam uzmanību uz faktu, ka ir slēgta lielākā LNMM izstāžu telpa “Arsenāls”, kura bija paredzēta galvenokārt tieši laikmetīgās mākslas eksponēšanai. 2020. un 2021. gadā tika veikti 1. kārtas būvdarbi, kas galvenokārt bija saistīti ar fasādes sakārtošanu: atjaunots ārējais ēkas veidols, restaurēti logi un pagraba lūkas, veikta pamatu hidroizolācijas izbūve. Pārbūves 1. kārtas darbos ieguldīti ~ 1,9 miljoni eiro. Paralēli šim procesam tika veikta rekonstrukcijas otrās kārtas darbu projektēšana. Tehniskais projekts tika saskaņots Būvvaldē 2022. gada vasarā.
Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas KM plāno virzīt konceptuālo ziņojumu valdībā par Arsenāla kompleksa ēku izmantošanu kultūras funkcijai un pārbūves un restaurācijas projekta īstenošanas finansēšanas avotiem – ES fondu – specifiskā atbalsta mērķa 5.1.1. „Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” ietvaros. Pēc ziņojumā piedāvātā rīcības plāna apstiprināšanas, ES fondu darbības programmas atlases kritēriju apstiprināšanas MK, VNĪ varēs uzsākt nepieciešamos darbus, kas saistīti ar projekta ieviešanu – iepirkuma procedūru, utt. Prognozētais izstāžu zāles “Arsenāls” pārbūves un atjaunošanas sākums - 2023. gada 2. puse / 2024. gads. Šobrīd zāles tehniskais stāvoklis nepieļauj tās izmantošanu publiskiem pasākumiem, t. sk. izstāžu darbībai. Mākslas lietotāji gaida skaidru un nepārprotamu būvniecības u.c. darbu izpildes grafiku ar definētu ekspluatācijā nodošanas brīdi, finansējuma avotiem.
Izstāžu zāles “Arsenāls” slēgšana ir būtiski saasinājusi funkcionāli piemērotu izstāžu telpu trūkumu Rīgā. Bez profesionālām ekspozīciju zālēm nav iespējama profesionālas mākslas pastāvēšana un pieejamība sabiedrībai. Māksliniekiem nepastāv iespēja izstādīt savus darbus, veidot dialogu ar sabiedrību un reprezentēt Latvijas kultūras vērtības. To atspoguļo arī Purvīša balvas 2023 samazinātais finālistu daudzums, ko balvas eksperti pamato ar vizuālajai mākslai pieejamās infrastruktūras un finansējuma trūkumu, un līdzšinējo 8 finālistu vietā šogad izvirzot tikai 6.
Nacionālas nozīmes gada balva vizuālajā mākslā. Neskatoties uz to, ka vizuālā māksla ir viena no lielākajām kultūras nozarēm, tai joprojām nav balvas, kas apskatītu nozares kopainu gada griezumā. Purvīša balva ir privāta iniciatīva un ir atkarīga no mecenāta vēlmes to īstenot. Balva tiek pasniegta vienreiz divos gados un tā neapskata nozares kopainu, līdz ar to neveicinot tās attīstību kopumā. Jau vairākus gadus Kultūras ministrija ignorē vizuālās mākslas nozares padomes centienus izveidot gada balvu vizuālajā mākslā.
Vizuālās mākslas jaunrades procesu nodrošināšana. Valsts Kultūrkapitāla fonds (VKKF) ir vienīgā valsts institūcija, kur vizuālās mākslas pārstāvji var pretendēt uz finansējumu radošā procesa nodrošināšanai. Latvijā nav citu valsts institūciju, kas nodrošinātu nozares jaundarbu radīšanas procesu kā, piemēram, Nacionālais kino centrs. Gan NVO sektors, gan individuālas radošās personas, kā arī Latvijas Nacionālais mākslas muzejs savas darbības nodrošināšanai vēršas VKKF, kura pamatfinansējums vairāku gadu garumā nav ticis palielināts, bet finansējuma pieaugums 2022. gadā bija stipri mazāks nekā sākotnēji plānots. Pirms krīzes, 2008. gadā VKKF finansējums bija aptuveni 11 miljoni eiro. 2009. gadā fonda finansējums tika samazināts vairāk nekā par 70%. VKKF finansējums 2022. gadā – aptuveni 13 miljoni. 14 gadu laikā VKKF finansējums ir pieaudzis tikai par aptuveni 2 miljoniem. Neskatoties uz ministra iepriekš solīto VKKF finansējuma pieaugumu katru gadu, 2023. gadā Kultūras ministrija nebija paredzējusi VKKF finansējuma pieaugumu.
Valdības 2022. gada decembra lēmums izbeigt līdzšinējo Latvijas valsts mežu (LVM) ziedošanas praksi VKKF kopējo plānoto 2023. gada finansējumu ir samazinājis par 1,180 miljoniem eiro. Šobrīd KM 2023. gada budžetā (2023. gada budžets vēl nav apstiprināts) ir plānots palielināt VKKF finansējumu no akcīzes nodokļiem par 1,37 miljoniem, kas, ņemot vērā 1,180 miljonu samazinājumu, nodrošina nelielu pieaugumu. Nodokļu reformas, minimālās algas celšana, patēriņa cenu straujš pieaugums un energoresursu krīzes rezultātā būtiski ir pieaugušas kultūras pasākumu izmaksas, jo sevišķi vizuālajā mākslā, kas kā fiziski materiāla kultūras nozare visvairāk cieš no inflācijas, sadārdzinoties izejmateriālu, tehnikas, telpu īres u.tml. izmaksām. Smaga situācija ir arī reģionos, kur finansējuma samazinājuma un pakalpojumu izmaksu pieauguma apstākļos ir iespējams realizēt tikai 10% no iepriekšējā apjoma kultūras norišu. Neatjaunojot reģionu kultūras programmas, pilnībā tiks izskausta profesionālās mākslas aktivitātes reģionos, tostarp valsts austrumu pierobežā, kurā nacionālo mākslas vērtību saglabāšanai šobrīd ir īpaši svarīga valstiskā nozīme.
Tostarp 2022. gadā ieviestā VKKF radošo stipendiju aprēķina sistēma, kas finansējuma apmēru nosaka darba veikšanai nepieciešamo laiku pielīdzinot valsts vidējās mēnešalgas apjomam, klaji ignorē vizuālās mākslas nozares specifiku un faktu, ka māksliniekiem radošā darba veikšanai nepieciešama arī materiālu iegāde. Finansējuma trūkuma dēļ VKKF projektu konkursos vizuālās mākslas nozarei jau ilgstoši ir vismazākais atbalsta apjoms, vidēji 20% no pieprasītā, krietni atpaliekot no citām nozarēm, kuru finansiālā kapacitāte ļauj piešķirt lielāku finansējumu lielākam projektu skaitam. Šādos apstākļos nav iespējams runāt par nozares attīstību, pilnvērtīgu ideju realizācij un veselīgu konkurenci.
Jau ilgstoši nozares finansējuma trūkuma dēļ vizuālajai mākslai nav sava specializētā medija - periodiska drukātā izdevuma, kas regulāri analītiski reflektētu par vizuālās mākslas notikumiem un nodrošinātu informācijas saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Šī problēma tika ignorēta arī veidojot kultūras mediju atbalsta mērķprogrammu “Kultūras nozares dokumentēšana” VKKF.
Valsts garantija. Saskaroties ar finansiāli apjomīgu ārvalstu projektu producēšanu Latvijā, lielu daļu budžeta nākas tērēt apdrošināšanas izmaksām par mākslas darbu saglabāšanu to transportēšanas un eksponēšanas laikā. Valsts garantijas veiksmīgi darbojas Baltijas valstīs un citur pasaulē, taču diemžēl joprojām nav ieviestas Latvijā. Tas apgrūtina šādu projektu realizāciju, ierobežota finansējuma apstākļos nesamērīgi augstas summas izmaksājot apdrošināšanas kompānijām, tā vietā, lai finansējumu izlietotu izstāžu, izglītības, pētniecības programmām vai citām radoši nozīmīgām aktivitātēm.
Aicinām Latvijas Kultūras ministru tikties ar vizuālās mākslas nozares pārstāvjiem, lai runātu par situāciju vizuālajā mākslā un rastu risinājumus situācijas uzlabošanai tuvākajā nākotnē.
Sarunas tēmas:
Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecība un institūcijas dibināšana;
- 1. LLMM institūcijas dibināšana;
- 2. finansējums LLMM satura izstrādāšanai un procesa nodrošināšana – izglītības pasākumu organizēšanai;
- 3. finansējums LLMM kolekcijas nodrošināšanai - regulāra laikmetīgās mākslas darbu iegāde;
- 4. grafika izstrāde - LLMM lēmuma pieņemšana un būvniecība;
Izstāžu zāles “Arsenāls” pašreizējais stāvoklis un būvdarbu grafiks; Valsts garantijas jautājuma aktualizēšana, prasības atkārtotai virzīšanai apstiprināšanai Ministru kabinetā; Vizuālas mākslas gada balvas atjaunošana un 2023., 2024. gada finansējums; VKKF finansējuma pieauguma politika - finansējuma procentu paaugstināšana 2023 - 2024. gadā līdz 3%.
Cieņā,
Solvita Krese
Latvijas Laikmetīgā mākslas centra direktore
Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Vizuālās mākslas padomes priekšsēdētāja
Inga Brūvere
Māksliniece, kuratore, Rīgas Fotogrāfijas biennāles vadītāja
Latvijas Radošo savienību padomes valdes priekšsēdētāja
Māra Lāce
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore
Māris Čačka
Daugavpils Marka Rotko mākslas centra vadītājs
Santa Hirša
mākslas kritiķe un vēsturniece
Vēstuli ar parakstiem atbalsta 402 kultūras un mākslas darbinieki.
Titulbilde: Krišs Salmanis, Nooooo. Mati, vasks, papīrs, svins, 2008
