Īstie tukšās telpas stāsti
Komentārs par Tīrkultūras “Audiovizuālo vasaras galeriju” un publiskās mākslas izstādi “Caurspīdīgā trokšņa drošā telpa”
It kā zinādams, 27. jūlija vakarā vasaras lietus pierimās, ļaujot netraucēti aizvadīt divu jaunu mākslas projektu atklāšanu Kronvalda parka teritorijā. Tur, līdz pat augusta beigām, piedzīvojami divi laikmetīgās mākslas notikumi - Latvijas Mākslas akadēmijas telpās Kronvalda bulvārī 4 norisinās neatkarīgā radio Tīrkultūra un kuratores Augustes Petres veidota “Audiovizuālā vasaras galerija”, savukārt parka teritorijā turpat blakus apskatāma Antras Priedes kūrētā procesuālā publiskās mākslas izstāde “Caurspīdīgā trokšņa drošā telpa”. Abi šie projekti konceptuāli risina telpas un mākslinieciskās brīvības jautājumus, turklāt, katrs savā realizācijas gaitā saskāries ar ierēdniecisku nekonsekvenci, pēdējā brīdī plānoto norises vietu zaudējot.
Foto: Kristīne Madjare
Kā “Audiovizuālās vasaras galerijas” sākotnējā mītne tika paredzēts Vidzemes tirgus bijušais Gaļas un gastronomijas paviljons – šo telpu par savu rezidenci padarītu un vietas iedvesmotus mākslas darbus veidotu Pēteris Vīksna, Atis Jākobsons, Laimdota Malle un Linda Vilka, kā arī audio programmas vieskuratori un dalībnieki. Līdz ar šo multimediālo projektu, pie kura radošā komanda strādāja vairāku mēnešu garumā, tirgus telpa ne vien iegūtu jaunu dzīvību un auditoriju, bet arī uzsāktu vienu no savas potenciālās nākotnes programmas virzieniem, kas saistās ar vizuālās mākslas projektu īstenošanu šajās telpās. Galerijas projekta izstrādes gaitā tika nolemts par kopīgas publicitātes veidošanu, sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru, kura veidotais ikgadējais festivāls “Survival Kit” Vidzemes tirgū norisināsies no laikā no šī gada 7. septembra līdz 8. oktobrim. Savukārt “Caurspīdīgā trokšņa drošā telpa” ar četru mākslinieku – Kristinas Rezvihas, Ainas Bikšes, Ritas Prančas un Valta Upenieka darbiem, kā arī autoru grupas veidoto Latvijas nacionāla paviljona ekspozīcijas daļu no 15. Prāgas Scenogrāfijas un teātra telpas kvadriennāles – bija iecerēta alejā aiz Brīvības pieminekļa.
Ingus Baušķenieks “Audiovizuālajā vasaras galerijā”
Reinis Semēvics “Audiovizuālajā vasaras galerijā”
Kaut arī jaunu norises vietu atraduši abi projekti, šie divi birokrātisku apsvērumu ietekmētie gadījumi norāda uz aizvien iztrūkstošu izpratni par laikmetīgās mākslas nozīmi kopējā kultūras un sociālā kontekstā. Šķiet, ka vidē, kurā uzturamies, dzīvojam, strādājam un īstenojam savas radošās kapacitātes, daudz priviliģētākā pozīcijā atrodas pagātnes notikumi – tie, kuri ir pamatā nacionālo vērtību sistēmai un iedomātai latviskajai identitātei. Šeit būtu vietā aktualizēt jautājumu par identitātes robežām un iespējām 21. gadsimtā, kā arī atminēties, ka šodien radītais jau rīt kļūs par daļu no vēstures. Par daļu no Tīrkultūras “Audiovizuālās vasaras galerijas” moto ir kļuvis teikums: Mēs darām tā, kā varam, jo tā kā gribam, mēs nekad nevarēsim. Pietiekami ironisks, lai tiktu drukāts uz krekliņa, tas patiesībā raksturo ieilgušo bezcerības stāvokli, kurā atrodas vizuālās mākslas nozare Latvijā, kurai, par spīti profesionāļu centieniem, aizvien nepiemīt konkrēta telpa.
Līdz ar fotogrāfijām no projektu atklāšanas, piedāvājam divu kuratoru un četru mākslinieku komentārus par māksliniecisko brīvību, ideju par telpu un dažādu situāciju absurdumu.
Līna Birzaka-Priekule ar dēlu, Auguste Petre, Antra Priede ar meitu “Audiovizuālās vasaras galerijas” atklāšanas pasākumā
Antra Priede: “Katram cilvēkam ir dotas divas superspējas – celt vai gremdēt. Pēdējā mēneša laikā ir sanācies piedzīvot visu plašo emociju gammu starp šiem pretmetiem, iepazīstot ar vien pārsteidzošāko cilvēka dabu, kas it īpaši izgaismojas tik fundamentālos jēdzienos kā – brīvība, vara, radīšana, pieņemšana, kā arī - kas mūs veido šeit un tagad. Turpinot sadarbību ar Rīgas Domi, šogad pavasarī tika uzsākta jau trešā publiskās mākslas izstādes veidošana Brīvības bulvāra liepu alejā, šajā reizē fokusu mērķējot tieši uz šo pilsētas daļu, kā sarežģītu pastaigu telpu, pie kuras ir problemātiski piekļūt un kuru ieskauj sauss un putekļains troksnis. Veidojot ekspozīciju, vēlējāmies šo problemātiku akcentēt un izcelt, radot pieņemošu telpu, kura atveras un aicina uz sarunu par drošību pilsētā, drošību izteikties un nebaidīties no dažādajām brīvības formām un, kas būtiski – cik droši šodien var justies māksla un mākslinieks pilsētvidē. Pēc saskaņojuma noraidīšanas tieši pēdējais akcents ieguva pilnīgi jaunu nozīmi, jo plānotā ekspozīcija bija jāpārceļ uz citu lokāciju – Kronvalda parku, sajaucot iecerēto koncepciju. Pāris dienu laikā bija jāpārplāno visa ekspozīcija un tehniskie risinājumi, kas radīja nekomfortablu situāciju iesaistītajiem māksliniekiem un tehniskās realizācijas komandai. Un kas nav mazsvarīgi, pieaugot neplānotajām jaunas vietas pielāgošanas izmaksām, nācās attiekties no vienas plānotās radošās aktivitātes projekta ietvaros. Tādejādi esošā koncepcija ieguva citu rakursu, uzdodot jautājumus – kā veicināt izpratni par laikmetīgas mākslas pieņemšanu kā mūsdienu Latvijas sastāvdaļu? Kā radīt drošu vidi vairākām izpratnēm par brīvību, pašnoteikšanos un uzdrošināšanos iestāties par galējību atmaskošanu? Un kā šajos turbulentajos apstākļos radīt vidi mākslas radīšanai un māksliniekam justies droši, lai nav jābaidās par atteikumu, noraidījumu vai cenzūru. Pieņemot situācijas absurdumu un izpratni, ka katrs cilvēks darbojas no pašreizējās sevis labākās versijas, šī projekta transformācija iegūst pārliecinošu solījumu, ka tieši māksla un kultūra un tās veidotāji ir patiesie brīvības manifestētāji. Un vēlme citu celt vienmēr būs stiprāka nekā gremdēšana.”
Laimdota Malle
Laimdotas Malles darba vieta
Laimdota Malle: “Mākslinieciskā brīvība ir brīvība, kas neatbilst citu iedomātiem jēdzieniem.”
Atis Jākobsons: “Mākslinieciskā brīvība balstās maksimāli godīgā attieksmē pret sevi, radīšanas brīdī. Būtiski ir spēt radīt sev labvēlīgus apstākļus, lai radošais process netiktu ietekmēts ar uzmācīgām un bloķējošām domām, bet tā vietā rast iespēju savienoties ar savu iekšējo balsi, ļaut tai vadīt kreatīvo izpausmju kopumu, emocionāli reaģējot uz iekšējiem impulsiem un intuīciju, atbrīvot telpu idejām, ļaut plūst tam, kas vēlas tikt izpausts. Noturēt šo meditatīvo stāvokli, kas ļauj padziļināt uztveres diapazonu, atbrīvo no eksistējošām domformām un pareizības vai nepareizības dogmām.”
Linda Vilka centrā
Lindas Vilkas darba vieta
Linda Vilka: “Mākslinieciskā brīvība ir patiesums pret sevi, apkārtējiem, vidi, kaut vai koku un piemājas žogu.
Tā ir atļauja* savam būtības kodolam būt gan skaidri atkailinātam, gan reizēm – labi ieraktam.
*atļauju sniedzu es un neviens cits”
Pēteris Vīksna
Pēteris Vīksna: “Mākslinieciskā brīvība sākās brīdī, kad tevi izmet no telpām.”
Auguste Petre
Tas, ko mēs redzam, ir tikai iluzors vēlamās realitātes atveids. Ieņemtā ēka Kronvalda bulvārī 4 patiesībā nav ne galerija, ne radio. Tomēr mēs šeit esam iemitinājušies, un uz veselu mēnesi šo telpu padarījuši par savējo. Piešķīruši tai sev fundamentālas funkcijas un apropriējuši to savai vērtību sistēmai. Parka pusē pie ieejas pieliktā granīta plāksne apliecina, ka esat nokļuvis Latvijas Mākslas akadēmijā, savukārt, nākot no Rīgas kanāla puses apstākļi liecina, ka šeit atrodas Tīrkultūras Audiovizuālā vasaras galerija. Iztiekot bez kādiem pārdabiskiem mehānismiem, mēs esam atvēruši portālu, kurā sastopas divas īstenības – esošā un gribētā. Vasaras galerija balstīta idejā par to, kā mūsdienās izprotam rezidences funkcijas un tās īstenošanas procesā aktualizējies būtisks jautājums – kas notiek ar ideju (un tās autoru), telpai pēkšņi izzūdot? Māksliniecisko jaunradi veido gan faktiska darbu realizācija, gan arī domāšana, sajušana, uztveršana - šajā procesā apkārtējie notikumi (tostarp kultūras) konteksts kļūst par sava veida barību radīt gribošajam māksliniekam, savukārt telpa var kļūt gan par patvēruma vietu, gan autora pasaules epicentru. Vide, kurā galerija atrodas šobrīd, ir spēles laukums sajūtu pārpalikumiem un mēģinājumiem rast kompromisu neatrisināmā situācijā, jo burtiski pāris dienu laikā notikusi ilgi plānotā projekta transformācija, to pielāgojot pilnīgi jaunai videi. "Laikā līdz 19. augustam, četri aicinātie mākslinieki savas idejas materializēs, strādājot Kronvalda bulvārī uz vietas, rēķinoties gan ar fizisko kontekstu, gan pēdējā laikā piedzīvotajiem sociālajiem iespaidiem. Un tikai saprotami, ja ik pa brīžiem darba radīšanas gaitu var pārtraukt nogurums vai atmiņas, par to kā visam vajadzēja būt patiesībā. Pielāgošanās un jaunu ceļu meklēšana nav problēmātiska, taču gana trauksmaina - to arī nebaidāmies parādīt.
Plašāka informācija:
https://vasara.riga.lv/
https://fb.me/e/5JlVzmqXS
Titulbilde: © Latvijas Mākslas akadēmija
