Ginta Gabrāna izstāde «Sēņu projekts. Transfungus»
No 9. līdz 12. novembrim Rīgā, Elizabetes ielā 2
No 9. līdz 12. novembrim Rīgā, Elizabetes ielā 2 būs skatāma mākslinieka Ginta Gabrāna izstāde “Sēņu projekts. Transfungus”.
Izstādes apmeklētājus gaida tikšanās ne tikai ar mākslīgā intelekta (AI) ģenerētu “transfungus pasauli”, bet arī dokumentālām video liecībām par mušmiru sporu sēšanu stratosfērā, tās izkaisot no speciāli šim nolūkam pielāgota balona. Papildus tam Gabrāna mākslinieciskās aktivitātes būs aplūkojamas arī paplašinātās reālitātes aplikācijā SAN (to var lejuplādēt interneta vietnē www.san.land ). Šoreiz tajā apskatāma speciāli izveidota galerija - no jebkuras vietas Rīgā būs redzama liela mušmire, bet, nonākot Elizabetes ielā 2, pa šīs sēnes kātu būs iespējams virtuāli pacelties 25 km augstumā virs jūras līmeņa.
SAN app NY, Parīzē, Londonā, Berlīnē un citur (saraksts būs vēlāk).
Pāri visām pilsētām 10 km augstumā levitē mušmire (tāpat kā Rīgā), audio – K. Skalbes pasaka “15” angliski. Paejot ar SAN app zem mušmires, pa tās kātu uzlido uz Trasfungus galeriju stratosfēra, bet skatoties no stratosfēras uz leju visās pilsētās redz ekskluzīvi Rīgu un tieši apakšā Elizabetes ielu 2
Transfungus projekta ietvaros Ginta Gabrāna virtuālās SAN app mušmires pārklās Rīgu, Parīzi, Londonu, Romu, Berlīni, Ņujorku un citas pilsētas visā pasaulē.
Izstāde notiek mikorizā jeb simbiotiski-mutuāliskās attiecībās ar žurnāla “Rīgas Laiks” 30 gadu jubilejas pasākumiem.
Augustā Gebrāns sāka audzēt micēlijus, klonējot tos petrī traukos ar agaru sērpiepi, parasto apmalpiepi, bērza piepi (no meža) un austersēnēm (no Rimi).
Noteiktu laiku micēlijs auga burkās ar graudiem, bet pēc tam salmu un skaidu substrātā plastikāta rāmju formās. Substrātu micēlijs salīmē cietā vielā. Izstādē AI bildēm būs micēlija rāmjiem.
1934.gadā pētnieks F.E.Stolls grāmatas “Latvijas sēnes” priekšvārdā raksta: “… mani visu laiku valdzināja vēlēšanās, lai lasītāji redzētu sēņu lomu meža skaistumā, lai viņi izjustu sēņu dzīves noslēpumus un saprastu, ka maz ievērotās sēnes ir dievišķu domu iemiesojums.”
Pasaule ir radīta sēnēm. Micēlijs - senākais zināmais mūsu planētas rezidents. Zemes pirmiedzīvotājs. Lībietis Latvijā, indiānis Amerikā, sāms Zviedrijā.
Iesākumā bija Sēne, un Sēne bija pie Dieva un Dievs bija Sēne vai kaut kā apmēram tā.
Transfungus pasaule un tēli AI ģenerētajās bildēs
Mūsu planētas bioloģiskā daudzveidība ir micēlija eksoķermeņi, kas sēnēm sagādā, Platona vārdiem sakot, seksuālu pieredzi.
Kā ir būt kokam. Kā ir būt vīnam. Kā ir būt redaktoram. Kā ir būt ceļā. Kā ir, kad cita sēne redz nāvi eksoķermenī “kaķis”. Kā skan mūzika. Kā ir no otras puses. Kā Huserlam. Kā basģitāras stīgai. u.tml. - Viss kas pastāv, dod kaifu sēnēm. Par ko nevar runāt, to var tikai izbaudīt.
Micēlijs ir Kosmosa ražīgākais inovators jaunu baudas iegūšanas formu attīstībā. Tas spēj sasniegt ekstāzes augšējos stāvus arī pieredzot savu eksoķermeņu ciešanas un sāpes.
Ginta Gabrāna izstāde atklāj nelielu daļu no sēnes piedzīvojumiem eksoķermenī “cilvēks”. Gabrāna cilvēks ir sēnes eksoķermenis, kas radījis mākslas darbu par sēnes pieredzi eksoķermenī “cilvēks”. Micēlijam patīk, ka viss notiek loku lokos. Kā spogulis pret spoguli, kuros sēne izzina sevi līdz bezgalībai.
Transfungus pasaule un tēli AI ģenerētajās bildēs
“Iesim, meitas, sēnes lasīt! / Redz, še visi radi kopā: / Saiminiece - baravika, / Vilniņi - saiminieki, / Bērzlapītes - jumpraviņas, / Bisītes - vecās mātes, / Daiļās meitas - rozenes, / Jauni puiši - gailenes, / Lāča purni - vagarīši, / Meža sargi - mušmires, / Es pati, - veca beka, / Un tu - kunga pūpēdis.”
Gints Gabrāns pirms mušmiru sēšanas mežā
Šis notikums ir sēnes, nevis Ginta Gabrāna diktēta izvēle. Pat, ja māksliniekam ir rīcības brīvība, ja viņš nelieto sēnes, faktiski Gabrāns - kā sēņu seksa rotaļlieta - tiek lietots, lai sagādātu prieku micēlijam. Tas ir neizbēgami. Varam vien minēt, un tie ir biorobota “cilvēks” būtībai neaizsniedzami apvāršņi, tieši kādas baudas virsotnes iekaros sēne ar šī latviešu mākslinieciski apdāvinātā eksoorgāna palīdzību.
Viens sēņu orgasms ilgst gadu desmitus, pat simtus un tādējādi ar Gabrānu iegūtās baudas tīksmās spazmas pa sēņu tīklotni vēl ilgi nākamajās paaudzēs rezonēs visā pasaulē.
Jāvērš uzmanība, ka šai gadījumā par sēnes eksoorgānu jāuzskata ne tikai Gints Gabrāns, bet arī viņa izstāde un tās apmeklētāji.
Izstādes veidotāji aicina Latvijas iedzīvotājus, dabas un mākslas entuazistus un tūristus no ārvalstīm apmeklēt Ginta Gabrāna mākslas pasākumu, izjust sēņu noslēpumus vai vienkārši pabūt tuvāk dievišķajam. Ieeja brīva visiem apmeklētājiem.
Transfungus pasaule un tēli AI ģenerētajās bildēs
