Mākslas notikumu izlase Latvijā
Maijs/jūnijs
Ja Venēcijas biennāles apmeklējums ir vēl tikai plāna formātā, savukārt Rīgas centrālie mēneša notikumi mākslā jau apzināti, tad iespēju pabarot dvēseli ar ko saturīgu šajā sezonā netrūkst visā Latvijā. Patīkamo var apvienot ar lietderīgo – papildinot savu Latvijas must see vietu listi un reizē apskatot mākslu arī ārpus galvaspilsētas robežām.
Fotogrāfijas biennāles ekspozīcija Siguldā, nozīmīgas izstādes Rotko centrā, drīzumā gaidāma arī tradicionālā Muzeju nakts, kas ik gadu notiek ne tikai Rīgā, bet arī lielā daļā Latvijas muzeju, dažādas radošās darbnīcas, filmu seansi un sarunas par mākslu.
Šoreiz esam izveidojuši ārpus Rīgas mākslas notikumu izlasi, kurus vērts iekļaut savos ceļojumu maijā un jūnijā.
Bernāti
Patrīcijas Krūmiņas personālizstāde “Ķēms”
Līdz 11. jūnijam
Kultūršķūnis “Pērles” 2024. gada izstāžu ciklu atklāj ar jaunās mākslinieces Patrīcijas Krūmiņas nepareizo zīmējumu izstādi “Ķēms”.
Patrīcija absolvējusi Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas Reklāmas nodaļu un šobrīd studē Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļas 2. kursā.
Patrīcija ir slikta klasiskās zīmēšanas skolas zīmētāja un akadēmijas minimumu izpilda līdz “ar nagiem”. Iespējams, tāpēc viņa daudz zīmē. Zīmē antromorfus tēlus jeb ķēmus. Viņas ķēmi ir stāsts par savām izpausmēm tēlos, formās, reizē saglabājot sociālo kontekstu un ikdienas aktualitāti.
Bernāti
Pērkones Pērles
Nīcas pagasts, Dienvidkurzemes novads
Cēsis
“T/C Latvija (TCL)”
Līdz 1. jūnijam
Cēsīs skatāms 18. Venēcijas arhitektūras biennāles (2023) Latvijas paviljons – T/C Latvija (TCL).
TCL ir veidots kā atsauce uz lielveikalu (telpu, kuru atpazīst teju ikvienā pasaules malā), kurā lietotājs aicināts iepazīties ar veikala piedāvājumu un izdarīt izvēli. Ekspozīcijas autori asprātīgi apkopojuši arhitektūras idejas, pārvēršot tās par veikala produktiem. Ar mākslīgā intelekta palīdzību radīti 506 unikāli produkti, kas izvietoti uz moduļu dizaina kartona plauktiem.
Raiņa Kvartāls
Raiņa iela 27
Jettes Užānes darbu audiovizuālā izstāde “Dzīvais cimds”
No 17. maija
Ievadot muzeju naktis Latvijā tiks atklāta vēl līdz šim nebijusi audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”, kas veltīta domātājas un cimdu mākslinieces Jettes Užānes simtgadei. To veidojuši Cēsu muzejs sadarbībā ar kuratori Elīnu Apsīti un dizaina studiju Overpriced.
Izstāde apzināti radīta kā audiovizuāls, intelektuāls un personisks pieredzējums. “Tas būs ceļojums pa Jettes vērojumu un domu pēdām, kas vedinās saklausīt dabas, sievietes, bērna, Latvijas un mākslas balsi. Un, cerams, šajos stāstos, ainavās un cimdu rakstos izdosies nonākt līdz sarunai ar sevi pašu,” stāsta kuratore Elīna Apsīte. Tā būs unikāla iespēja ieraudzīt vienkopus Jettes Užānes nozīmīgākos cimdu ciklus, kas tapuši laika posmā no 1980. līdz 2003. gadam un šobrīd atrodas Latvijas lielāko muzeju kolekcijās un privātkolekcijās.
“Jettiņa visu mūžu pavadījusi invalīda ratiņos, tāpēc lielu vērību pievērsām tam, lai izstādi var pieredzēt arī cilvēki ar kustību traucējumiem. Radošajai komandai bija svarīgi visu izstādes uzbūvi veidot tā, lai to redzēt un piedzīvot varētu arī pati Jettiņa. Droši ņemiet līdzi bērnus, arī viņiem tā būs īpaša pieredze,” saka dizaina studijas Overpriced dibinātājs, dizaineris Aigars Mamis.
Jette Užāne (1924-2007), tautā dēvēta par Cimdu Jettiņu, ir daiļamatmeistare, domātāja un stāstniece, kas ieguvusi lielu atpazīstamību ar saviem cimdu cikliem. Visu mūžu pavadījusi invalīda ratiņos Dzērbenes pagasta “Lejniekos”, Jette iedvesmoja ar lielu gara spēku un domu tīrību. mākslinieces dienasgrāmatu ieraksti.
Cēsu pils muzejs
Pils laukums 9
Kaspara Zariņa personālizstāde “Laika sajūta”
Līdz 30. jūnijam
Mākslinieka talanta cienītājiem, kam gleznotājs vairāk asociējas ar ilgi kopto alter ego varoni “Pedantu”, šī būs iepazīšanās ar citu viņa radošās šķautnes aspektu – abstraktajām kompozīcijām, kas paralēli figurālajai glezniecībai šobrīd saista mākslinieku. Izstādi ievada šī brīža paradoksālo noskaņu iedvesmota glezna “Laika sajūta ar skeletiem” (1924).
Koks, katram latvietim tik tuvs un organisks materiāls, mākslinieka rokās piedzīvo maģisku transformāciju – uz intensīvi košām vai askētiskām saplākšņa virsmām veidotie iedobumu raksti liek materiālam elpot un ievibrē mūsu iztēli. Radošie eksperimenti uz saplākšņa vēlāk iedvesmo arī glezniecību uz audekla – tā tapusi darbu sērija “Prieka gēns”, kas apskatāma izstādē. Te mākslinieks ļaujas dažādu niansētu krāsu kombināciju meklējumiem, pārsteidzot sevi pašu ar krāsu salikumu paradoksiem un plūstošu formveidi.
Vidzemes Koncertzāle “Cēsis”
Raunas iela 12
Drusti un Vecpiebalga
Brīvdabas mākslas telpas SAVVAĻA 2024. gada sezonas atklāšana un kultūras festivāls
“Elles ķēķis atklāj Savvaļu” Drustos
18. maijs
Saules spēles Vecpiebalgā
19. maijs
18. maijā festivāls “Gunars Saliņš un Elles ķēkis” ar īpašu programmu viesosies Drustos, lai piedalītos brīvdabas mākslas telpas “Savvaļa” 2024. gada sezonas atklāšanā ar mūsdienu latviešu dzejnieku un jauno mākslinieku piedalīšanos.
Dzejnieks Semjons Haņins vadīs akciju “Pastaiga Ņujorkā”, iepazīstinot ar stāstiem par Elles ķēķi, ko pavadīs grupas tekstu lasījumi mūsdienu latviešu dzejnieku izpildījumā. Tas viss norisināsies Savvaļas dabas takās, kur būs skatami Latvijas Mākslas akadēmijas “POST” maģistratūras programmas studentu veidotie objekti un citi mākslas darbi. Kārlis Vērdiņš iepazīstinās ar jauno Saliņa dzejas izlasi “Apmežosim Ņujorku” (“Neputns”, 2024), kas aptver 101 spožāko no viņa liriskajiem un liroepiskajiem dzejoļiem, kas sarakstīti laikā no 1945. līdz 2003. gadam.
Dubļu koncertzālē festivāla apmeklētāji varēs klausīties Marijas Luīzes Meļķes, Kārļa Vērdiņa, Semjona Haņina, Arvja Vigula un Aivara Madra dzejas lsaījumus. Pasākumu Savvaļas bāzes vietā noslēgs koncerts ar Saliņu ģimenes un ģitārista Edgara Rubeņa piedalīšanos.
Savukārt 19. maijā paredzēta Mudītes Austriņas darbu izlases “Saules spēles” (LU LFMI, 2024) atvēršanas programma Vecpiebalgā. Tā sāksies Antona Austriņa memoriālajā muzejā “Kaikaši” ar Ņujorkas latviešu mācītāja Lara Saliņa vadītu Vasarsvētku svētbrīdi un turpināsies ar ekskursiju pa muzeju un Mudītes Austriņas sauļu kolekcijas apskati.
Pasākuma otrā daļa norisināsies Kārļa Skalbes memoriālajā muzejā “Saulrieti”, kur Jaunā Rīgas teātra aktrises Gunas Zariņas lasījumā varēs iepazīt Mudītes Austriņas sirreālos “baletiņus”, kas pirmo reizi apkopoti jaunajā grāmatā “Saules spēles” (izdevējs LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2024). Grāmatas sastādītājs Kārlis Vērdiņš stāstīs par Mudītes Austriņas literāro mantojumu, savukārt viņas krustmeita, grāmatas priekšvārda autore Ilze Auzere dalīsies atmiņās par savu “saulaino krustmāti”.
Pasākuma apmeklētājiem 18. un 19. maijā tiek piedāvāta iespēja doties uz pasākumiem Drustos un Vecpiebalgā ar autobusu. Izbraukšana no Rīgas plānota plkst. 10.00 no Latvijas Nacionālās bibliotēkas (no Valguma ielas puses).
Vietu skaits ir ierobežots, tāpēc jāpiesaka rezervācija.
Pieteikšanās lulfmi.lv
Daugavpils
Autors: Gints Gabrāns
Latvijas mākslinieku grupas izstāde “Dear figure”
31. maijs–25. augusts
Dear figure, whom did you hangout with last night?
Ak, figūra, ar ko tu vakardien draudzējies?
Šī izstāde liek skatīties uz fīgūru. Uz figūru vispirms, un tikai pēc tam uz ķermeni, šo sociāli uzlādēto vienību, vai uz simbolu, ko fīgūra norāda. Figūra ļoti īpatnējā veidā apdzīvo laikmetīgo mākslu. Analizējot stāstus, koncepcijas un stilus, figūras attālinās cita no citas un nokļūst pretējās nometnēs. Turpretī, akcentējot figūru figūriskumu, veidojas liela un spēcīga figūru kopiena. Figūra ir attēlošanas prakses sākotne - mākslas teritorijas dzimšana uz alu sienām. Tāpat figūra ir simbolisku nozīmju nesēja kopš senām kultūrām. Mūsdienās figūra joprojām ir klasisko mākslas pamatu vingrinājums - stāvoša, sēdoša un guļoša tā redzama studentu darbos.
Izstādē ir figūras, kas pilnībā apdzīvo kino kā mediju un valodu. Bet ir jūtīgā krāsu enigmas glezniecībā vai stāstošā ilustrācijā balstītas figūras. Ir subtraktīvas tēlniecības procesā radīts zvēru antropomorfisms, bet ir arī bronzas lējumi, keramikas un kažokādas veidojumi. Izstādē ir konfrontētas mākslīgā intelekta ģenerētas figūras un cilvēka radītas fantāzijas. Tāpat ir abstraktos zīmētos žestos nojaušamas figūras pretstatā fotografētām vai gleznotām figūrām - subkultūru manifestiem.
Par spīti abstrakcijas (figūru neesamības) ietekmei, laikmetīgajā mākslā figūru ir daudz un tās bieži kļūst līdzīgas cilvēkam. Bet cilvēka daba ir tāda, ka cilvēks atdarina un kopē. Mākslas darbā figūrai noteiktu izskatu un rīcību piešķir darba autors - viņš ir tas, kurš, sekodams kādam vai kaut kam, rada vai rāda figūru. Atsaucoties uz Žila Delēza mākslas cogito (domāšanu vai apzināšanos), izriet: nav subjekta, kas rīkotos bez otra, kurš skatās, kā viņš rīkojas, un kurš viņu uztver kā izrīkotu, uzņemoties brīvību, kādu viņam atņem. Tāpēc figūra ir autora pārziņā. Un sižets tapa figūra un mājoja mūsu vidū. Figūru izskats ne vienmēr ir viegli izskaidrojams. Ak, figūra, ar ko tu vakardien draudzējies?
Izstādes dalībnieki ir Latvijas laikmetīgie mākslinieki - Diāna Adamaite, Kristaps Ancāns, Arnis Balčus, Aigars Bikše, Kristians Brekte, Sigita Daugule, Roberts Diners un Lilija Dinere, Kristaps Epners, Miķelis Fišers, Gints Gabrāns, Ieva Iltnere, Jānis Mitrēvics, Ernests Kļaviņš, Plastic Afterlife (Kristians Aglonietis, Patrīcija Māra Vilsone) & Agate Tūna, Krišs Salmanis, Sabīne Vernere, Evelīna Vida, Paula Zvane.
Izstādes kuratore Inga Šteimane
Rotko muzejs
Mihaila iela 3
XII starptautiskais keramikas mākslas simpozijs un izstāde Ceramic Laboratory
17.–25.maijs
Daugavpilī jau 12.reizi norisinās starptautiskais keramikas mākslas simpozijs Ceramic Laboratory jeb keramikas laboratorija, kur darbu sākuši 15 mākslinieki no Latvijas un citām valstīm.
Keramika mūsdienās ieguvusi ārkārtīgi plašu jēdzienisku diapazonu, taču mākslas instrumentu pasaulē tā arvien saistās ar mālu. Dažādās valodās un tradīcijās ar vārdu “māls” mēdz vienoti apzīmēt jebkuru no plastiskajiem keramikas materiāliem – porcelānu, akmensmasu, mālu u. c. Šodien māls apvieno podniecību, dizainu, tēlniecību un citus mākslas medijus. Tikmēr simpozija radošajās aktivitātēs tas apvieno māksliniekus, kas ar to strādā.
Šogad simpozijā piedalās Roberts Bučeks (Čehija), Ilona Romule (Latvija), Otars Vepkhvadze (Gruzija), Rima Leipuviene (Lietuva), Šrinija Čaudhuri (Indija), Diāna Boitmane (Latvija), Lilija Zeiļa (Latvija), Una Gura (Latvija), Ilona Abdulajeva (Latvija), Nellija Dzalba (Latvija), Kristīne Nicmane (Latvija), Aihatuna Atešina (Kipra), Kāns Džandurans (Turcija), Alīcija Bulavka-Fankidejska (Polija) un Dmitrijs Bulavka-Fankidejskis (Polija).
Simpozija programmā ir gan individuāls darbs keramikas studijās, gan vairākas publiskās meistarklases, lekcijas un izstāžu atklāšanas.
Rotko muzejs
Mihaila iela 3
Jūrmala
Muzeju nakts “Izzināt un iegūt, pētīt un saprast”
18. maijs
Starptautiskas muzeju nakts programma Bulduru izstāžu namā, sākot no plkst.18:00 līdz 21:30.
Programmā dažādas mākslas izstādes, radošā darbnīca, videolekcija un zīmējumu teātra izrāde, kā arī muzikāls priekšnesums.
Bulduru izstāžu nams
Muižas iela 6
Kuldīga
Ata Jākobsona personālizstāde Self Portrait of the Soul
Līdz 9. jūnijam
Kuldīgas mākslinieku rezidences galerijā skatāma Ata Jākobsona jaunāko darbu izstāde Self Portrait of the Soul. Ata Jākobsona radītie mākslas darbi ir smalks vēstījums par garīgā un ķermeniskā harmonisku simbiozi ar dabu un apkārtējo pasauli, kas atspoguļota simboliskos tēlos, dzīvnieku un cilvēku portretos, ziedu un kluso dabu motīvos, kas pirmajā saskares brīdī ar skatītāju šķiet piederīgi vienam vai otram glezniecības žanram, bet patiesībā kalpo kā portāls uz daudz dziļāku mākslinieka dvēseles transcendentālo pasauli, kurā tulpes kļūst par galaktikām, ūdens stikla vāzēs par dvēseli attīrošu un dziedinošu elementu, bet zirgi un suņi simbolizē pārlaicīgu viedumu, uzticību un mīlestību. Autora mākslas prakse zināmā mērā iemieso laikmetīgu mūsdienu simbolismu, kas attāli radniecīgs 19.gadsimta franču simbolistiem, jo sevišķi Odilona Redona daiļradei, uz ko tieši norāda personālizstādes nosaukums “Dvēseles pašportrets”, kas aizgūts no šī mākslinieka kataloga, kura ievadā raksturotais viennozīmīgi skaidro arī Ata Jākobsona radošo misiju: “Viņa darbs bija unikāls visums, sapņu un cerību pasaule. Viņš radīja un definēja dabas mīlestību, ko vēroja un izbaudīja tās svinīguma un noslēpumainības dēļ.”
Kuldīgas mākslinieku rezidence
Pils iela 2
ISSP radošā darbnīca ar Kristinu Molinu un Džonatanu Traviesa “Portrets caur augiem”
kultūras rezidencē "Radošais Visums”
7.–9. jūnijs
Jau otro gadu pēc kārtas ISSP piedāvā radošās fotogrāfijas darbnīcas/ plenērus Latvijas laukos. Tā ir iespēja iedvesmoties, eksperimentēt, paplašināt savu māksliniecisko rokrakstu un attīstīt izpratni par fotogrāfiju, piedzīvojot koncentrētu radošo procesu kopā ar lieliskajiem Latvijas un starptautiskiem pasniedzējiem. Kopumā ISSP šovasar ieplānotas četras fotogrāfijas tematiskās darbnīcas.
“Portrets caur augiem” darbnīcā eksperimentēsim ar portreta žanru un uzsvērsim cilvēku simbiozi ar augu valstību, izmantojot augus kā informācijas un iedvesmas virzītājspēku portretu fotosērijām. Dosimies augu meklēšana dabā, runāsim par to īpašībām, rīkosim inscenētas fotosesijas, radot simboliskus un konceptuālus portretus ar atrastajiem augiem.
Darbnīcu vadīs pieredzējušie mākslinieki un pasniedzēji no Ņuorleānas Kristina Molina un Džonatans Traviesa.
Darbnīca norisināsies angliski un ir atvērta visiem, kuri vēlas izmantot augus kā iedvesmas avotu un paplašināt savas prasmes portretu fotogrāfijā.
Vietu skaits ierobežots.
ISSP
Laidu muiža, Kuldīgas novads
Liepāja
Ilmāra Blumberga darbu izstāde “Zīmēts aizsietām acīm”
Līdz 19. maijam
Mākslinieks Ilmārs Blumbergs (1943–2016) sevi uzskatīja par zīmētāju. Strādāja pārmaiņus ar labo vai kreiso roku, zīmēja ar abām rokām vienlaicīgi, centās nojaukt “pēdas”. Zīmēja ar ķermeni, lai izvairītos no “nozīmes”. Viņš variēja savus parakstus, kuros autora identitāte manifestējas vistiešākā veidā. Nepieturējās pie vienas konkrētas formas.
Pati ideja par šādu zīmēšanu “uz aklo” sasaucas ar automātisko rakstību, īpašu literāro pieredzi, kuru izkopa franču sirreālisma dzejnieki Andrē Bretons un Filips Supo krājumā
Les Champs Magnétiques, kas nāca klajā 1919. gadā. Viņi un viņu sekotāji centās izkliedēt apziņas kontroli un iegrimt zemapziņā. Viņu aizsākto 50. gadu beigās un 60. gadu sākumā turpināja fluxus kustība.
Romas dārzs
Zivju iela 3
Foto: Kārlis Volkovskis
Sabīnes Verneres, Andreja Lavrinoviča, Annas Franciskas Beļānes izstāde “Pa ceļam”
Līdz 23. maijam
Liepājas Tirgoņu ielas skatlogos līdz 23. maijam aplūkojami trīs mākslinieku – Sabīnes Verneres, Andreja Lavrinoviča un Annas Franciskas Beļānes darbi. “Programmas “Liepāja 2027” vadmotīvs ir (ne)miers – jeb spēks, kas virza mūs uz priekšu. Šo spēku mēs ievirzām programmas burās un “Pa ceļam” uz Eiropas sapni aicinām viesus un vietējos no jauna atklāt pilsētas paradoksus. Ar šo izstādi vēlamies pacelt iedzīvotāju pašapziņu, rādot, ka mūsu pusē izauguši lieliski mākslinieki. Pa ceļam uz tirgu, Liepājas gājēju – Tirgoņu – ielas skatlogos, starp veikaliem, kafejnīcām un bankām, pilsētas viesi un vietējie iedzīvotāji varēs baudīt līdz šim Liepājas pilsētvidē neredzētus darbus,” stāsta izstādes kuratore Ieva Rubeze.
Aicinām sekot līdzi izstādes norādēm, lai apskatītu visus mākslas darbus.
Pa ceļam
Tirgoņu iela
Kriša Salmaņa personālizstāde “Melns, Balts un viss kaut kas pa vidu”
Līdz 9. jūnijam
Viens no aktīvākajiem Latvijas māksliniekiem–domātājiem Krišs Salmanis izstādē “Melns, balts un viss kaut kas pa vidu” piedāvā trīs melnbaltus video, kur katrs attiecināms uz kādu no Latvijas nesenās vēstures posmiem: Latvija pirms Otrā pasaules kara, Latvija padomju okupācijas laikā un Latvija atgūtās neatkarības gados – gaišas nākotnes gājiens, gūsts un atgūšanās.
Neredzami pavedieni savij šos trīs video vienā stāstā, kas atgādina, ka netālā pagātne mums patlaban aktuālāka nekā jelkad. Melnā un baltā krasajai pretstāvei pa vidu meklējams saprašanās, cerības, aizstāvēšanas, cilvēcības ceļš.
“Koncertzāle “Lielais dzintars”
Radio iela 8
Cilvēku ar īpašām vajadzībām radīta izstāde “Mēs esam tepat”
Līdz 31. augustam
Līdz 31. augustam koncertzālē “Liepājas dzintars” skatāma cilvēku ar īpašām vajadzībām veidoto darbu izstāde “Mēs esam tepat”.
Apmeklētājiem būs iespēja apskatīt personu ar garīga rakstura traucējumiem ilgā un rūpīgā darbā veidotos suvenīrus, gleznas un lielformāta ziedus. Suvenīrus varēs iegādāties, tādējādi atbalstot viņu talantus.
Koncertzāle “Liepājas dzintars”
Radio iela 8
Pāvilosta
Ivara Grāvlēja un Dirty Romantics izstāde “Artefakti starpgalaktiskam viesim”
Līdz 24. jūnijam
“Artefakti starpgalaktiskam viesim” interpretē pagātnes čukstus un pēta mūsu pasaules liecības ar nejaušības šarmu pārstrādātā atklātībā. Dirty Romantics – Ivars Grāvlejs (LV/CZ) & Katerina Berlova (UA/DE).
Ivars Grāvlejs ir dzimis Latvijas dziļākajos mežos un bieži tiek dēvēts par enfant terrible. Viņš spēlējas ar valodu, vārdu un tēlu kombinācijām, situācijām un mistificē skatītāju ar zināmu infantilitāti. Provokācijas māksla ir raksturīga Grāvlejam, kurš, kā jau tas mēdz būt, var izlikties, ka uz spēles nav likts nekas īpašs. Mākslinieks šobrīd Čehijā pasniedz spekulatīvi garīgo fotogrāfiju un cenšas likvidēt savu enfant terrible ego kā Saulainais Bumbulītis. Kādu dienu Saulainais Bumbulītis Karpatu kalnos satika Gumijas Ezīti (ukraiņu māksinieci Katerinu Berlovu no Dņipro deviņstāvenes). Ezītim patīk šķaidīt kūkas, smaržot un pieskarties interesantām lietām. Viņi nosauca sevi par Netīrajiem romantiķiem (Dirty Romantics). Viņiem patīk iepazīt pasauli un izklaidēties. Netīros romantiķus iedvesmo kļūdu un neveiklības koncepts. Viņi pievērš uzmanību destruktīvo parādību estetizēšanai.
PAiR* Residency
Ernesta Šneidera laukums 11
Vikas Ekstas personālizstāde
29. jūnijs–12. augusts
Vika Eksta (1987, Latvija) ir foto, video un performanču māksliniece, kuru uzskata par vienu no unikālākajām personībām jauno mākslinieku vidū laikmetīgās mākslas jomā. Aprīļa beigās Ekstu pārstāvēja galerija ALMA Art Brussels mesē un patreiz viņas mākslas skatāma arī LNMM izstādē “Iekāres vārdā”. Ekstai šī nebūs pirmā sadarbība ar PAIR rezidenci.
Māksliniece divus gadus pēc kārtas Pāvilostu apdzīvoja martā – mēnesī, kad sniegs vēl nav nokusis un sērfotāji vēl nav ieradušies. Izstādes materiāli tapuši gadalaikos, kad Pāvilosta ir tajā pašā laikā, kā ierasts, un tajā pašā laikā sveša acīm nezināma. Ernesta Šneidera vārdā nosauktajā laukumā atrodas māja, kuru laiku pa laikam apdzīvo mākslinieki. Mākslinieki no Rīgas, citām Latvijas vietām un ārzemēm, kas nav savējie, bet atsvešināto pilsētu uztver un piedzīvo savām svešām acīm. Savos divos gājienos, kad pilsēta it kā apklususi, bet drīzumā ieradīsies rīdzinieki un piepildīs tukšās vasarnīcas, Vikas kamerai izdevies iemūžināt mirkli iepriekš – pirms pilsēta atcerējās savu dīvaino statusu Latvijas psihoģeogrāfijā, kur satiekas perifērija un centrs, savējais un svešais, ierastais ritms un tie, kas to nojauc.
PAiR* Residency
Ernesta Šneidera laukums 11
Rēzekne
Jānis Gleizds. Pasaka
Izstāde “Gaismā. Punkts. Jānim Gleizdam 100”
Līdz 19. maijam
Līdz 19. maijam Latgales vēstniecības GORS mākslas galerijā un pirmā stāva semināru telpā skatāma fotomākslinieka Jāņa Gleizda simtgadei veltīta izstāde “Gaismā. Punkts. Jānim Gleizdam 100”, kuras ietvaris skatāmas Jāņa Gleizda aktu fotogrāfijas, kā arī konkursa “Jāņa Gleizda balva fotogrāfijā 2024 finālistu darbi.
Fotomākslinieks darbojies retajā un sarežģītajā izholēlijas tehnikā, kā arī katru darbu mākslinieciski pārveidojis ar retušēšanu – skrāpējumu, punktojumu un gleznojumu palīdzību, kas ir sarežģīts un darbietilpīgs process.
Latgales vēstniecība GORS
Pils iela 4
Sigulda
Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2024 izstāde “Lai būtu, mums jāsaprot upe”
Līdz 31. maijam
Izstādes kuratore Inga Brūvere turpinājusi šī gada tēmu par mūsdienu identitātes jautājumiem, Siguldā pievēršoties dabas tēmai. Diemžēl 21. gadsimtā runāt par dabu nozīmē runāt par cilvēka un dabas aplamajām attiecībām, kurās Homo sapiens savu ērtību dēļ ignorē visu pārējo sugu izdzīvošanas vajadzības. Mākslinieces Mari Lēna Kīpli, Kotrīna Ūla Kiliulīte un Sabīne Šnē savos darbos pauž izpratni par cilvēku kā vienu no daudzajiem dabas elementiem, atgādinot, ka daba ir savstarpēji atkarīga un katrai sīkākajai vienībai ir sava nozīmīga loma.
Siguldas devons
Pils iela 10
Saruna Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2024 ietvaros izstādē “Lai būtu, mums jāsaprot upe”
18. maijs
18. maijā pulksten 12:00 interesenti aicināti uz sarunu izstādi “Lai būtu, mums jāsaprot upe” kultūras centrā “Siguldas devons”. Sarunā piedalīsies izstādes kuratore un Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2024 programmas vadītāja Inga Brūvere un Maira Dudareva, kas pastāstīs par izstādes koncepciju un darbiem.
Siguldas devons
Pils iela 10
Valmiera
Muzeju nakts
18. maijs
18. maijā jau divdesmito reizi Latvijā norisināsies starptautiskā Eiropas muzeju akcija “Muzeju nakts”. Šogad “Muzeju nakts” vienojošā tēma Latvijas muzejos – izzināt un iegūt, pētīt un saprast. Attīstot pasākuma vienojošo tēmu, Valmieras muzejs šajā vakarā ikvienu aicina izzināt un piedzīvot, apmeklējot Valmieras muzeja ekspozīcijas un izstādes, koncertus un teātra izrādi, kā arī piedaloties dažādās aktivitātēs ģimenēm ar bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem. Pasākums tradicionāli norisināsies no sestdienas vakara pulksten 19.00 līdz svētdienas pirmajai rīta stundai.
Valmieras muzeja Izstāžu namā (Bruņinieku iela 3) aplūkojama Anitas Celmas tekstilmākslas izstāde “Atgriešanās” un izstāde “Laika dārzs”, četru mākslinieču – Birutas Jansones, Antras Galzones, Lailas Stradas, Gitas Sirmās interpretācija par laika un dārza tēmu.
Ikvienam būs iespēja apskatīt un izstaigāt Valmieras pils kultūrvides centru un vēstures ekspozīciju de Woldemer (Bruņinieku iela 1), kas muzeja apmeklētājus ievedīs stāstā par Valmieras senāko vēsturi, ļaujot iepazīt, kā valmierieši dzīvoja laikā no 13. līdz 18. gadsimtam.
Muzejs aicina iesaistīties radošās aktivitātēs, kas paredzētas gan bērniem, gan pieaugušajiem. Valmieras pilsdrupās iespēja piedalīties radošajās darbnīcās bērniem – no plkst. 19.00-20.00 mākslinieces Antras Galzones radošā darbnīca “Brīnumdārzs”, no plkst. 20.00-21.00 mākslinieces Gitas Sirmās radošā darbnīca “Botāniskā monotipija”. No plkst. 20.00-21.00 de Woldemer mācību telpā ikviens aicināts, līdzi ņemot savu krekliņu vai auduma maisiņu, sietspiedes tehnikā uzdrukāt de Woldemer zīmogu.
Valmieras muzejs
Bruņinieku iela 3
Jēkabpils novads, Rubenes pagasts
Foto: Anda Poikāne Skata laukums
Dziesmu cikla “Nomales” pirmatskaņojums un tēlnieces Andas Poikānes izstāde “Skata laukums” Kaldabruņās
25. maijā
Ar jaunā komponista Henrija Poikāna dziesmu cikla “Nomales” pirmatskaņojumu sestdien, 25. maijā, plkst. 16.00 Kaldabruņas Červonkas baznīcā tiks atklāta tēlnieces Andas Poikānes izstāde “Skata laukums”.
Koncerta saturiskajā vēstījumā iekļauti dzejoļi no 2024. gada Latvijas Literatūras gada balvas nominācijā “Labākais dzejas darbs” ieguvēja Marta Pujāta dzejas krājuma “Dāma baltos džinsos”. Klausītājus Kaldabruņas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā, kas saukta arī par Červonkas baznīcu, priecēs 11 dziesmas un 3 interlūdijas, kas radītas speciāli Rīgas kultūras un tautas mākslas centra “Mazā Ģilde” jauktajam korim “MŪZA”. Koncerta mākslinieciskais vadītājs Didzis Kauliņš un diriģents Artūrs Plaudis; klavieru trio: čells - Pauls Ēriks Skujiņš, klavieres - Ance Skopane, vijole - Lāsma Vītola.
Marta Pujāta dzejā, kas iekļauta krājumā “Dāma baltos džinsos”, šķietami nenozīmīgo Latvijas vietu apcere kļūst par galveno dzejas tēmu un dzejnieka - vērotāja pārdomu avotu. Tieši tāpat, kā tēlnieces Andas Poikānes mākslas izstāde “Skata laukums”, kas veltīta iekšējas pārdomu telpas pētniecībai. Skata punkts izvēlēts, pietuvojoties intravertā vērotāja redzes laukumam. Mākslas instalāciju, kuru veido vairāki lieli dimensionāli objekti, rāda skata pētnieka attiecības ar ķermenisko un gara telpu un ārējo telpu, kas, savukārt, ir citas telpas interjera daļa. Apzināta mākslas darba realizācija Latvijas teritorijā, kas atrodas nomaļā vietā Jēkabpils novada Rubenes pagastā gandrīz 180 km attālumā no Rīgas, dod iespēju vērotājam un dalībniekam būt šī “skata laukuma” centrā.
Ieeja – bez maksas.
Kaldabruņas
