Foto

Par Latvijas kultūras atašeju nepieciešamību Eiropā

28.10.2024

Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai
Latvijas Republikas Kultūras ministrijai
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai

 

2024. gada 23. oktobrī

Atklātā vēstule

Latvijas ārpolitikas prioritāte šobrīd neapšaubāmi ir ekonomisko saišu veicināšana un drošība. Taču pie katra šāda sarunu galda panākt savas intereses ir grūtāk, ja esam anonīmi, neredzami Eiropas kultūras atslēgas notikumos un lokācijās*. Latvijas kultūras nozares centieni starptautiskos formātos bieži vien atduras pret sadarbības kontaktu un vietējo zināšanu trūkumu, finansējuma piesaistes problēmām. Starptautiskās kultūrpolitikas nozīme nedrīkst tikt vērtēta par zemu, īpaši šajos ģeopolitiskajos apstākļos tā ir jākultivē, jānostiprina un tajā ir jāveido konkrēti ilgtermiņa mērķi.

Lielā mērā šo vēstuli motivēja Lietuvas un Francijas kopīgi organizētās “Francijas sezonas” vēriens un ietekmes lauks ar vairāk nekā 200 notikumiem un 500 mākslinieku dalību trīs mēnešu garumā 2024. gada rudenī. Jau šobrīd ir skaidrs, ka projekts ir kultūras sadarbības veiksmes stāsts, kas sekmē ne tikai Lietuvas ekonomisko sadarbību un diplomātiju, bet arī Lietuvas mākslinieku atpazīstamību un karjeras izaugsmes iespējas. Kā konkrēts rezultāts, Francijas muzeji, piemēram Pompidou, ir iegādājušies Lietuvas mākslinieku darbus savās kolekcijās. english.lithuanianculture.lt/season-of-lithuania-in-france-2024/

Tādēļ šīs vēstules mērķis ir aicināt Kultūras ministriju sadarbībā ar Ārlietu ministriju izveidot kultūras atašeju pozīcijas stratēģiski nozīmīgajās valstīs vai reģionos: Francija, Beļģija-Nīderlande, Šveice-Austrija, Ziemeļvalstis, Vācija, Itālija, Lielbritānija un ASV. Tās var tikt veidotas sākotnēji ar līdzīgu statusu kā goda konsuliem vai īpašajiem sūtņiem. Piemēram, Igaunijai ir 7 kultūras atašeji Igaunijas ārlietu ministrijā un Lietuvai ir 11 kultūras atašeji, kas strādā ciešā sadarbībā ar Lietuvas kultūras institūtu, ko finansē Lietuvas Kultūras ministrija.

Gandrīz katrā no lokācijām ir aktīvas vietējo latviešu kopienas, un bieži vien tas, kas pietrūkst, ir efektīva atgriezeniskā saite - tituls, tiesības atrasties pareizā vietā pareizā laikā, lai izveidotu kontaktus un pavērtu iespējas sadarbībai. Finansējuma modelis var tikt attīstīts kā projektos balstīts, divu un vairāku pušu sadarbības formās.

*Venēcijas mākslas un arhitektūras biennāles, Milānas Salon del Mobile, Art Basel Parīzē,  un Bāzelē un Maiami, Paris Internationale, NADA, Briseles mākslas mese, Frieze Londonā, Dutch Design Week, Berlīnes un Kannu filmu festivāli, Parīzes modes nedēļa, Kopenhāgenas modes nedēļa, Kopenhāgas 3 Days of Design, Prāgas kvadriennāle, Documenta, Manifesta, Vienna contemporary, Salzburger Festspiele, Wiener Festwochen teātra festivāls, SPARK, Stage Bregenz, Varšavas galeriju nogale, Oslo arhitektūras triennāle, tās ir tikai dažas no lielākajām Eiropas notikumu koncentrācijām.

Esam atvērti sarunai, diskusijai un ieteikumiem, lai šo iniciatīvu īstenotu pēc iespējas ātrāk.

 

Ar cieņu
Kultūras nozares pārstāvji

 

Timurs Tomsons, Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars"

Kaspars Groševs, 427 galerija

Astrīda Riņķe, ALMA

Inga Šteimane, Mākslas stacija Dubulti

Ilze Žeivate, Māksla XO galerija

Raivis Alksnis, LOOK mākslas galerija

Santa Hirša, mākslas zinātniece un kritiķe, Radošo savienību padomes ģenerālsekretāre

Auguste Petre, kuratore, galerijas ASNI līdzdibinātāja

Elīna Drāke, kuratore, Galerija ASNI, Latvijas Galeriju Asociācija

Antra Priede, Latvijas Mākslas akadēmija

Edvards Shautens, TUR_telpa

Kristīne Ercika, TUR_telpa projektu vadītāja

Inese Baranovska, LNMM, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja

Santa Remere, Latvijas jaunā teātra institūts

Ieva Epnere, māksliniece, mākslas pedagoģe

Anna Laganovska, kuratore

Helvijs Savickis, arhitekts

Anete Melece, autore un ilustratore

Sandijs Ruļuks, fotogrāfs

Paula Zariņa-Zēmane, gleznotāja

Austris Mailītis, arhitekts

Elīza Elizabete Ramza, kuratore

Renāte Lagzdiņa, kuratore

Juris Strangots, arhitekts

Maija Kurševa, māksliniece

Niklāvs Paegle, arhitekts

Inga Meldere, māksliniece

Una Meistere, Arterritory.com direktore

Alena Belikova, Mākslas centrs Zuzeum direktore 

Daiga Rudzāte, kuratore,  Kultūras projektu aģentūras INDIE valdes locekle

Andra Silapētre, kuratore, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs

Daiga Grantiņa, māksliniece, Parīze

Inga Lāce, kuratore

Artūrs Lapiņš, arhitekts, PhD, Latvijas Arhitektu savienības prezidents

Evita Goze, Kim? Laikmetīgā mākslas centra izpilddirektore

Zane Onckule, Kim? Laikmetīgā mākslas centra programmas direktore

Žanete Liekīte, kuratore

Oļa Vasiljeva, māksliniece

Aksels Bruks, mākslinieks

Keta Gutmane ,dizainere, modes zīmols Keta Gutmane lidzdibinātāja 

Amanda Ziemele, māksliniece, lektore Latvijas Mākslas akadēmijā

​​Kitija Vasiļjeva, radošā producente

Edgars Zvirgzdiņš, Associates, Partners et Sons dizaina direktors

Roberta Fišere, arhitekte

Laila Zariņa, māksliniece

Germans Ermičs, dizainers

Sabīne Vernere, māksliniece

Kaspars Vanags, kurators, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja direktors

Maija Pavlova, Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas valdes priekšsēdētāja

Rūdolfs Štamers, mākslinieks

Juris Poga, arhitekts

Klāvs Liepiņš, multimediju mākslinieks

Evita Vasiļjeva, māksliniece

Andris Eglītis, mākslinieks

Anna Fišere, komponiste

Miķelis Fišers, mākslinieks

Žanete Skarule, režisore un kuratore

Līga Spunde, māksliniece

Dāvids Šilters, kuš!

Maija Rudovska, neatkarīga kuratore

Pēteris Vīksna, mākslinieks

Tīna Pētersone, kuratore

Latvijas Arhitektu savienība

Šelda Puķīte, kuratore un pētniece

Sabīne Šnē, māksliniece

Sarmīte Poļakova, dizainere

Eva Abduļina, dizainere

Reinis Miķelsons, dizaineris

Gundega Laiviņa, teātra kuratore

Anna Salmane, māksliniece

Irina Vītola, Mūsdienu mākslas centra valdes locekle

Brigita Stroda, māksliniece, bijusi LV tūrisma biroja vadītāja Londonā

Anda Auziņa, māksliniece, Parīzes latviešu sestdienas skolas vadītāja

Agnese Krivade, dzejniece

Rodions Zeņevičs, dizainers

Krista Dzudzilo, māksliniece 

Krists Auznieks, komponists, JVLMA asociētais profesors, Komponistu Savienības priekšsēdētājs 

 

Attēls: Līna Lapelīte. Uzruna (The Speech). Lietuvas sezona 2024. Festival d’Automne sadarbībā ar Bourse de Commerce.
Foto: Martynas Norvaišas un Nikolas Verseckas.
Ar laipnu Pino kolekcijas atļauju.
©️ Tadao Ando Architect & Associates, NeM / Niney et Marca Architectes, Agence Pierre-Antoine Gatier
©️ Lina Lapelytė, 2024