
Par Latvijas kultūras atašeju nepieciešamību Eiropā
Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai
Latvijas Republikas Kultūras ministrijai
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai
2024. gada 23. oktobrī
Atklātā vēstule
Latvijas ārpolitikas prioritāte šobrīd neapšaubāmi ir ekonomisko saišu veicināšana un drošība. Taču pie katra šāda sarunu galda panākt savas intereses ir grūtāk, ja esam anonīmi, neredzami Eiropas kultūras atslēgas notikumos un lokācijās*. Latvijas kultūras nozares centieni starptautiskos formātos bieži vien atduras pret sadarbības kontaktu un vietējo zināšanu trūkumu, finansējuma piesaistes problēmām. Starptautiskās kultūrpolitikas nozīme nedrīkst tikt vērtēta par zemu, īpaši šajos ģeopolitiskajos apstākļos tā ir jākultivē, jānostiprina un tajā ir jāveido konkrēti ilgtermiņa mērķi.
Lielā mērā šo vēstuli motivēja Lietuvas un Francijas kopīgi organizētās “Francijas sezonas” vēriens un ietekmes lauks ar vairāk nekā 200 notikumiem un 500 mākslinieku dalību trīs mēnešu garumā 2024. gada rudenī. Jau šobrīd ir skaidrs, ka projekts ir kultūras sadarbības veiksmes stāsts, kas sekmē ne tikai Lietuvas ekonomisko sadarbību un diplomātiju, bet arī Lietuvas mākslinieku atpazīstamību un karjeras izaugsmes iespējas. Kā konkrēts rezultāts, Francijas muzeji, piemēram Pompidou, ir iegādājušies Lietuvas mākslinieku darbus savās kolekcijās. english.lithuanianculture.lt/season-of-lithuania-in-france-2024/
Tādēļ šīs vēstules mērķis ir aicināt Kultūras ministriju sadarbībā ar Ārlietu ministriju izveidot kultūras atašeju pozīcijas stratēģiski nozīmīgajās valstīs vai reģionos: Francija, Beļģija-Nīderlande, Šveice-Austrija, Ziemeļvalstis, Vācija, Itālija, Lielbritānija un ASV. Tās var tikt veidotas sākotnēji ar līdzīgu statusu kā goda konsuliem vai īpašajiem sūtņiem. Piemēram, Igaunijai ir 7 kultūras atašeji Igaunijas ārlietu ministrijā un Lietuvai ir 11 kultūras atašeji, kas strādā ciešā sadarbībā ar Lietuvas kultūras institūtu, ko finansē Lietuvas Kultūras ministrija.
Gandrīz katrā no lokācijām ir aktīvas vietējo latviešu kopienas, un bieži vien tas, kas pietrūkst, ir efektīva atgriezeniskā saite - tituls, tiesības atrasties pareizā vietā pareizā laikā, lai izveidotu kontaktus un pavērtu iespējas sadarbībai. Finansējuma modelis var tikt attīstīts kā projektos balstīts, divu un vairāku pušu sadarbības formās.
*Venēcijas mākslas un arhitektūras biennāles, Milānas Salon del Mobile, Art Basel Parīzē, un Bāzelē un Maiami, Paris Internationale, NADA, Briseles mākslas mese, Frieze Londonā, Dutch Design Week, Berlīnes un Kannu filmu festivāli, Parīzes modes nedēļa, Kopenhāgenas modes nedēļa, Kopenhāgas 3 Days of Design, Prāgas kvadriennāle, Documenta, Manifesta, Vienna contemporary, Salzburger Festspiele, Wiener Festwochen teātra festivāls, SPARK, Stage Bregenz, Varšavas galeriju nogale, Oslo arhitektūras triennāle, tās ir tikai dažas no lielākajām Eiropas notikumu koncentrācijām.
Esam atvērti sarunai, diskusijai un ieteikumiem, lai šo iniciatīvu īstenotu pēc iespējas ātrāk.
Ar cieņu
Kultūras nozares pārstāvji
Timurs Tomsons, Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars"
Kaspars Groševs, 427 galerija
Astrīda Riņķe, ALMA
Inga Šteimane, Mākslas stacija Dubulti
Ilze Žeivate, Māksla XO galerija
Raivis Alksnis, LOOK mākslas galerija
Santa Hirša, mākslas zinātniece un kritiķe, Radošo savienību padomes ģenerālsekretāre
Auguste Petre, kuratore, galerijas ASNI līdzdibinātāja
Elīna Drāke, kuratore, Galerija ASNI, Latvijas Galeriju Asociācija
Antra Priede, Latvijas Mākslas akadēmija
Edvards Shautens, TUR_telpa
Kristīne Ercika, TUR_telpa projektu vadītāja
Inese Baranovska, LNMM, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja
Santa Remere, Latvijas jaunā teātra institūts
Ieva Epnere, māksliniece, mākslas pedagoģe
Anna Laganovska, kuratore
Helvijs Savickis, arhitekts
Anete Melece, autore un ilustratore
Sandijs Ruļuks, fotogrāfs
Paula Zariņa-Zēmane, gleznotāja
Austris Mailītis, arhitekts
Elīza Elizabete Ramza, kuratore
Renāte Lagzdiņa, kuratore
Juris Strangots, arhitekts
Maija Kurševa, māksliniece
Niklāvs Paegle, arhitekts
Inga Meldere, māksliniece
Una Meistere, Arterritory.com direktore
Alena Belikova, Mākslas centrs Zuzeum direktore
Daiga Rudzāte, kuratore, Kultūras projektu aģentūras INDIE valdes locekle
Andra Silapētre, kuratore, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Daiga Grantiņa, māksliniece, Parīze
Inga Lāce, kuratore
Artūrs Lapiņš, arhitekts, PhD, Latvijas Arhitektu savienības prezidents
Evita Goze, Kim? Laikmetīgā mākslas centra izpilddirektore
Zane Onckule, Kim? Laikmetīgā mākslas centra programmas direktore
Žanete Liekīte, kuratore
Oļa Vasiljeva, māksliniece
Aksels Bruks, mākslinieks
Keta Gutmane ,dizainere, modes zīmols Keta Gutmane lidzdibinātāja
Amanda Ziemele, māksliniece, lektore Latvijas Mākslas akadēmijā
Kitija Vasiļjeva, radošā producente
Edgars Zvirgzdiņš, Associates, Partners et Sons dizaina direktors
Roberta Fišere, arhitekte
Laila Zariņa, māksliniece
Germans Ermičs, dizainers
Sabīne Vernere, māksliniece
Kaspars Vanags, kurators, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja direktors
Maija Pavlova, Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas valdes priekšsēdētāja
Rūdolfs Štamers, mākslinieks
Juris Poga, arhitekts
Klāvs Liepiņš, multimediju mākslinieks
Evita Vasiļjeva, māksliniece
Andris Eglītis, mākslinieks
Anna Fišere, komponiste
Miķelis Fišers, mākslinieks
Žanete Skarule, režisore un kuratore
Līga Spunde, māksliniece
Dāvids Šilters, kuš!
Maija Rudovska, neatkarīga kuratore
Pēteris Vīksna, mākslinieks
Tīna Pētersone, kuratore
Latvijas Arhitektu savienība
Šelda Puķīte, kuratore un pētniece
Sabīne Šnē, māksliniece
Sarmīte Poļakova, dizainere
Eva Abduļina, dizainere
Reinis Miķelsons, dizaineris
Gundega Laiviņa, teātra kuratore
Anna Salmane, māksliniece
Irina Vītola, Mūsdienu mākslas centra valdes locekle
Brigita Stroda, māksliniece, bijusi LV tūrisma biroja vadītāja Londonā
Anda Auziņa, māksliniece, Parīzes latviešu sestdienas skolas vadītāja
Agnese Krivade, dzejniece
Rodions Zeņevičs, dizainers
Krista Dzudzilo, māksliniece
Krists Auznieks, komponists, JVLMA asociētais profesors, Komponistu Savienības priekšsēdētājs
Attēls: Līna Lapelīte. Uzruna (The Speech). Lietuvas sezona 2024. Festival d’Automne sadarbībā ar Bourse de Commerce.
Foto: Martynas Norvaišas un Nikolas Verseckas.
Ar laipnu Pino kolekcijas atļauju.
©️ Tadao Ando Architect & Associates, NeM / Niney et Marca Architectes, Agence Pierre-Antoine Gatier
©️ Lina Lapelytė, 2024