18. jūlijā Cēsu Jaunajā pilī tiks atklāts mākslas festivāls “Cēsis 2026”
Ar vizuālās makslas programmu jau divdesmito reizi pēc kārtas 18. jūlijā tiks atklāts mākslas festivāls “Cēsis 2026”, Vizuālās mākslas programma, kas būs skatāma līdz 23. augustam, veidota, akcentējot mākslas lomu mūsdienu haotiskajā un intensitātes pārpludinātajā pasaulē.
Būtiski akcentēt šīgada programmas vēlmi atbalstīt māksliniecisko jaunradi un Latvijas mākslas telpai nozīmīgu lielformāta projektu realizāciju, iepazīstināt ar laikmetīgās mākslas hrestomātiskiem paraugiem un sniegt iespēju mākslai komunicēt ar auditoriju arī pilsētvidē.
“Māksla ir viens no tiem lielumiem, kas palīdz neapjukt un atrast “otro” elpu šodienas dīvainajā un trauksmes pārsātinātajā pasaulē, kur vērtību sistēma brūk un kļūst aizvien grūtāk sazemēties. Māksla ir kas vairāk par priekšmetu – tā ir pulsējoša un enerģētiska būtne, kas atvērta dialogam bez agresijas, tā sniedz iespēju paraudzīties uz apkārtni ironiski un rada priekšnoteikumus situācijai, kur prātam dota iespēja apmest kūleni,” tā stāsta vizuālās programmas kuratore Daiga Rudzāte.
Vizuālās mākslas programmā iekļauti trīs lielformāta projekti.
Amandas Ziemeles personālizstāde “Otrajā stāvā”
Cēsu Jaunajā pilī
kuratore Daiga Rudzāte, arhitekts Niklāvs Paegle, iekārtotājs Martins Vizbulis
Amanda Ziemele. Vilciņš, procesa attēls, 2026
Vēsturiskajās telpās tiks eksponēti jauni, īpaši mākslas festivāla izstādei tapuši lielformāti gleznojumi. Viņas mākslas kontekstā izvēlētajai vietai, mainīgajai gaismai, kā arī telpai raksturīgajām interjera detaļām ir svarīga loma, kļūstot par vienotu ekspozīcijas ainavu. Viņas “gleznas” klejo telpā un dzīvo savu dzīvi gleznām it kā neraksturīgā veidā. Par tām nav iespējams nedomāt kā par dzīvām būtnēm, jo tās var doties tālāk, ja telpa atbild citādāk nekā paredzēts. Viņas mākslas žesti vienmēr ir kā uzaicinājums pieredzēt un saskatīt. Atklāt sevī spēju sajust pigmenta piesātinājumu, krāsas materialitāti, virsmas ķermeniskumu, otas vilcienu fiziskumu, krāsas smaržu un plaknes spēju transformēties trīsdimensionālā objektā. Patiesībā – atdzīvoties. Viņas tēli spēj kāpelēt pa kāpnēm, līst pa grīdu, valšķīgi atspiesties pret kolonnu vai klusi vērojot no verandas. Viņiem (Amandas tēliem) nav raksturīgs rutīnas pelēcīgums. Tie spēj pārrakstīt gaidas un emocijas un atklāj skatīšanās mirkļa baudas.
Amanda Ziemele (1990) absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas Glezniecības apakšnozares bakalaura programmu, vēlāk ieguvusi diplomu studējot Drēzdenes Mākslas akadēmijā, starpdisciplinārās un eksperimentālās glezniecības studiju programmā. Radījusi Latvijas paviljona ekspozīciju 60.Starptautiskajā mākslās izstādē Venēcijas Biennālē O day and night, but this is wondrous strange and therefore as a stranger give it a welcome. Amanda Ziemele 2021. gadā saņēmusi Purvīša balvu par izstādi “Kvantu matu implanti” Kim? Laikmetīgās mākslas centrā.
Mākslinieku grupas Famous Five (Līga Marcinkeviča, Ieva Rubeze, Mārtiņš Ratniks) objekts
“Laiks rādīs / Time will Show” koncertzāles Cēsis galerijā
Famous 5 objekts
“Laiks rādīs / Time will Show”
Koncertzāles “Cēsis” galerijā tiks izstādīts mākslinieku grupas Famous Five 2004. gadā radītai objekts “Laiks rādīs” (Time Will Show). 2007. gadā tas bija viens no pirmā Cēsu mākslas festivāla vizuālās mākslas izstādes atskaites punktiem.
Darba konceptuālajā pieteikumā tā radītāji raksta: “Mūžīgi skaistais nemitīgi atmirdz pasaulē, padarot dažas lietas (parādības) īpašas. Kā īss zibsnis tas parādās un netverams pagaist.
Kopš seniem laikiem cilvēki mēģina notvert šo īpašo skaistumu, bet galu galā ir sanākušas tikai skaistuma imitācijas, dažkārt tik meistarīgas, ka tajās sāk saredzēt un sadzirdēt mūžīgi skaisto. Bet mūžīgi skaistais nevar parādīties savādāk kā tikai kā mūžīgi skaistais, tas nepakļaujas satveršanai. Tomēr visbiežāk cilvēku piepūles augļi ir pagaisušā skaistuma iekonservēts atveids. Lai satvertu un noturētu zūdošo skaistumu mūsdienu alķīmiķi izmanto dažādus sintētiskus līdzekļus – konservantus, uzlabotājus, atjauninātājus, skaistinātājus, vitamīnus. (..) Šķiet mūžīgi skaistais ir pazudis, palicis kaut kur pavisam malā. Tikai samierināties neļauj kaut kādas nojausmas un atmiņas par to.
Taimwilshowaa scenārijs nemainās un laiks arvien aizslauka arī skaistās imitāciju paliekas. Un cilvēki nebeidz cīnīties ar laiku, lai to apstādinātu, un mēģina sagūstīt mūžīgi skaisto savā pasaulē.”
Šobrīd darbs iekļauts Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā.
Par mākslinieku grupas Famous Five (F5) dibināšanas brīdi uzskata mediju mākslas simpozija Polar Circuit 2 norises laiku 1998. gada vasarā Tornio (Somija). Grupas radošajai darbībai raksturīgas postmodernisma kustības iezīmes: darbu konceptuāla ievirze, citāti, stilistikas dažādība, mediju miksēšana, robežu nojaukšana starp reālo un irreālo jeb jaunas realitātes konstruēšana un ironija. Grupas mākslas darbu izteiksmes līdzekļu arsenālā būtiska loma atvēlēta video, instalācijai, objektiem un skaņai. Mākslinieku grupa F5 dalībnieku sastāvs mēdz variēties no trīs līdz sešiem dalībniekiem. Darba “Laiks rādīs” autori ir Līga Marcinkeviča, Ieva Rubeze un Mārtiņš Ratniks. Famous Five pārstāvējuši Latviju 2005. gada Venēcijas mākslas biennālē ar projektu “Tumsas spuldze” un 2002. gadā Sanpaulu biennālē ar projektu “Baudi jauko nakti!” u. c.
Vides objektu grupa “paceļam karogus/raising flags” Pils laukumā
kuratore Una Meistere, sadarbībā ar kuratoriem Kasparu Mīlemanu Harti (Kaspar Mühlemann Hartl) un Aloizu Hermanu (Alois Herrmann) – museum in progress, Vīne, Austrija
RobertsTiso. FUCK THE CONTEXT, 2023 / Vides instalācija paceļam karogus (sadarbībā ar museum in progress, Vīne, Austrija. Foto: Rudolf Strobl, ©: museum in progress
Pils laukumā būs skatāma vides objektu grupa “paceļam karogus / raising flags”, kas tapusi sadarbībā ar Vīnē bāzēto museum in progress – laikmetīgās mākslas institūciju, kas kopš 1990. gada attīsta inovatīvas mākslas prezentēšanas formas, paplašinot muzeja robežas un veidojot dialogu starp mākslu, publisko telpu un sabiedrību.
raising flags ir ilgtermiņa museum in progress projekts, kas kopš 2023. gada tiek īstenots dažādās vietās – no publiskās telpas Vīnē un citur pasaulē līdz virtuālām izstāžu platformām internetā un mediju videi laikrakstos un žurnālos. Projekta kuratori ir Aloiss Hermans (Alois Herrmann) un Kaspars Mīlemans Hartls (Kaspar Mühlemann Hartl). Līdz šim projektā piedalījušies 38 mākslinieki, radot aptuveni 70 karogus, kas eksponēti pie Vīnes Stubenbrücke tilta, Ladakhā (Indijā) 3600 metru augstumā virs jūras līmeņa sā festivāla ietvaros, kā arī Bādgašteinā (Austrijā) festivāla sommer.frische.kunst laikā u.c.
Cēsīs būs skatāmi desmit darbi, ko radījuši Ghada Amer (No Empire Lasts Forever), Martin Grandits (I hate myself), Shilpa Gupta, Jitish Kallat (Adrift Signs – I am carrying dangerous goods), Minerva Cuevas (The Future Was Yesterday), Maurizio Nannucci (Let's talk about art), Sophia Pompéry (CLOSE TO THE WIN(D)), Christian Robert-Tissot (Fuck the context) un Erwin Wurm (HOPE). Īpaši šim projektam jaunu karogu radījis arī mākslinieks Krišs Salmanis.
Krišs Salmanis. MAMMA. 2026 / vides instalācija paceļam karogus (sadarbībā ar museum in progress, Vīne, Austrija
Kā vizuālās komunikācijas nesējiem karogiem ir sena vēsture – no identifikācijas zīmēm, militāriem un drošības signāliem līdz piederības, varas un kolektīvās identitātes izpausmēm. Tie ir vieni no atpazīstamākajiem publiskās telpas simboliem, kas vienlaikus vēsta par piederību, vērtībām un attiecībām starp indivīdu un sabiedrību.
Projektā raising flags šis vēsturiski piesātinātais simbols iegūst jaunu nozīmi. Karogs kļūst par platformu mākslinieciskai izpausmei un ideju apmaiņai, pārvēršot publisko telpu par vietu dialogam un daudzveidīgu skatpunktu līdzāspastāvēšanai. Katrs no darbiem piedāvā savu interpretāciju par mūsu laiku, vienlaikus veidojot kopīgu, starptautisku sarunu par sabiedrību, pārmaiņām un iespējamiem nākotnes scenārijiem.
Tādējādi raising flags pārdefinē ierasto karoga funkciju - no piederības simbola tas kļūst par atvērtu un daudzbalsīgu mediju, kurā sastopas māksla, valoda un publiskā telpa.
“Šī projekta ietvaros karogs kļūst par vārda un domas nesēju – redzamu zīmi publiskajā telpā. Karogs, māksla un vējš kopā veido telpu, kurā vārds iegūst kustību, atgādinot, ka idejas – tāpat kā sabiedrība – atrodas nepārtrauktā attīstībā un savstarpējā dialogā,” saka raising flags intervences Cēsu mākslas festivālā kuratore Una Meistere.
***
Cēsu Mākslas festivāls notiek ar ilggadējā patrona SEB bankas, festivāla ģenerālsponsora SIA “Latvijas Mobilais Telefons”, Valsts Kultūrkapitāla fonda, Cēsu novada pašvaldības un Riga Wood atbalstu. Festivāla sadarbības partneri – Koncertzāle Cēsis, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un SIA “Mājas Cēsis”. Vizuālās mākslas programmas galvenais atbalstītājs AS “Latvijas Finieris”.
