Imants Gross dodas uz Arlu
01/07/2012
No 2. jūlija līdz 23. septembrim Francijas dienvidu pilsētā Arlā norisinās starptautiskais fotogrāfijas festivāls Les Rencontres d'Arles Photographie, kuru 1970. gadā aizsāka trīs draugi – fotogrāfs, rakstnieks un vēsturnieks. Ar uzsvaru uz galvenokārt jauniem darbiem, gadu gaitā festivāls ir kļuvis jau par nozīmīgu notikumu, piesaistot māksliniekus un skatītājus no visas pasaules. Sadarbībā ar muzejiem un citām kultūras institūcijām festivāla ietvaros tiek rīkotas daudzas izstādes, tostarp arī ikgadējā skate Arles Open Salon, ko organizē franču galerija “Huit” un kurā dalība iespējama vien konkursa kārtībā. Pirms dažām dienām Latviju pāršalca patīkama vēsts, ka šīgada izstādei atlasīti arī četri Latvijas fotogrāfa Imanta Grosa darbi no sērijas “Dzīve citur” (Life is elsewhere), kas aizsākta Ņujorkā. Kad septembra nogalē līdz ar Arlas festivālu minētā izstāde noslēgsies, tā ceļos vēl tālāk uz Āzijas reģionu.
No sērijas “Dzīve citur”
Imants Gross (1953) ir dzimis un uzaudzis Zviedrijā, latviešu ģimenē, kas pēc Otrā pasaules kara nonāca trimdā. Studējis jurisprudenci Stokholmas un Briseles universitātēs, un profesionālā karjera ir saistīta ar starptautiskām attiecībām un diplomātiju Latvijā, Zviedrijā, citās Eiropas valstīs un Āfrikā. Pēdējos astoņus gadus dzīvo Rīgā un no 2006. gada vada Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā.
Jautāts par to, ko svarīgi “likt aiz auss”, ja ir vēlme veiksmīgi startēt nozīmīgos mākslas konkursos, Imants Gross atgādina pašsaprotamo patiesību, ka ir “uzmanīgi jāizlasa konkursa noteikumi. Šķiet lieki to atgādināt, bet var tikai pabrīnīties, cik daudz darbu tiek atmesti, jo nav izpildītas prasības”. Lai lasītājs tuvāk iepazītu Grosa personību, aicinājām viņu atbildēt uz “Dienas Duča” jautājumiem.
1. Labākais dienas brīdis.
Agra rīta stunda brīvdienās, kad vienā mierā var iedzert rīta kafiju un padomāt, palasīt kādu grāmatu vai ko citu. Bet bieži arī vēlās vakara stundas, kad visapkārt miers, var pārņemt radoša iedvesma, un stundas aizskrien nemanot.
2. Kāpēc nodarbojies ar mākslu?
Tas man nepieciešams, lai būtu pretsvars ikdienas birokrāta un diplomāta darbam (kas gan arī bieži vien var ietvert radošus procesus).
3. Filma, koncerts, izstāde vai grāmata, kas atstājusi neizdzēšamu iespaidu.
Iespaidi no daudzām filmām un grāmatām nosēžas smadzeņu un dvēseles šūplādēs un veido daļu no pieredzes un pamatu dzīves uzskatam, kāds katram izveidojas. Nosaukt vienu tādu kaut ko pilnīgi ārkārtēju nemaz nevaru, bet arī tāda filma kā “Diktators”, kuru tikko noskatījāmies kopā ar dēlu, lai arī tajā parādās diezgan rupjš humors, par ko labi var pasmiet, ir arī dziļāks vēstījums, kas liek padomāt par šīsdienas sabiedrību.
4. Kur darbiem šobrīd rodi idejas?
Bieži no rītiem, stāvot dušā, bet šobrīd arī gadu ilgā vorkšopā ar Jiho Engstromu (JH Engstöm), kurā piedalos.
5. Kurus mākslas darbus tu vēlētos savā īpašumā?
Nu, protams, veselu kolekciju no visredzamākajiem un visdārgākajiem fotogrāfiem, bet ne tikai fotogrāfu darbus :)
6. Ko dari, kad nenodarbojies ar mākslu?
Strādāju par diplomātu un braukāju ar skrituļiem.
7. Tu daudz guli?
Noteikt ne pietiekami, nav jau tā laika.
8. Vai kaut ko kolekcionē?
Izvairos apaugt ar krāmiem, bet tomēr ir sakrājies paprāvs skaits foto grāmatu, un arī latviešu mākslinieku darbi.
9. Viena no svarīgākajām lietām tavā darbnīcā?
Darbnīcā noteikti Mac dators ar dažādām programmatūrām un, protams, visas fotokameras, kas tur glabājas.
Imanta Grosa darbnīca
10. Kas tev garšo, kas negaršo?
Vienmēr ir forši izmēģināt ko jaunu, un bieži vien tas ir garšīgs, ja tik’ piedomā pie izvēles. Reizēm pašam izdodas pagatavot. Negaršo taukainas, eļļā vārītas riktes, piemēram, tādas, ko dod vairākās restorānu ķēdēs vai masu pasākumos Krastmalā.
11. Kas gribēji būt bērnībā?
Rokzvaigzne, pilots, rakstnieks.
12. Trīs radoši cilvēki, ar kuriem kopā vakars noteikti izdotos.
Džons Lenons, Bridžita Bardo un Kima Besindžere.
Imants Gross
