Bobs Košelohovs
20/07/2011
1. Labākais dienas brīdis.
No 6 vakarā līdz 2 naktī. Darbanakts. Laiks, kad cilvēki man vismazāk traucē savākties un sakoncentrēties.
2. Kāpēc nodarbojies ar mākslu?
Mēģinu atrast visu zināšanu un visa esošā pamatu.
3. Filma, koncerts, izstāde, grāmata, kas atstājusi iespaidu.
Nevaru nosaukt vienu grāmatu. Taču pirmkārt tās ir grāmatas par eksistenciālismu un analītisko filozofiju: Vitgenšteins, Huserls. Kas attiecas uz eksistenciālismu: Heidegers, lai gan viņš pats sevi tam nepieskaita, Kamī, Jasperss, Žans Pols Sartrs, nu, un atkal Huserls. Ārprātīgi interesanti ir Kants, Nikolajs Kuzanskis, Hēgelis. Reizēm man šķiet, ka es viņus izprotu, reizēm – ka ne, taču viņu priekšā es noņemu cepuri un nometos ceļos.
4. Kur darbiem šobrīd rodi idejas?
Iespējams, kājas lielā pirksta nagā vai izkritušā matā. Visur!
5. Kurus mākslas darbus tu vēlētos savā īpašumā?
Es strādāju pie projekta – un man ir grūti izvēlēties. Parasti katrs nākamais darbs man šķiet vislabākais. Tāpēc man šis ir pavisam nekorekts jautājums – es, visdrīzākais, nespēšu atbildēt.
6. Ko dari, kad nenodarbojies ar mākslu?
Pastāvu. Eksistēju.
7. Tu daudz guli?
Dažādi. Reizēm ļoti daudz. Reizēm ļoti maz. Un ko nozīmē “daudz guli”? Ja ņemam fizisko laiku – fiziskās diennaktis – reizēm divas diennaktis neguļu. Pēc tam varu atslēgties uz sešpadsmit stundām – vispār neko ne redzu, ne dzirdu.
8. Vai kaut ko kolekcionē?
Izejot no senā termina “kolekcija” – nē. Man viss patīk.
9. Viena no svarīgākajām lietām tavā darbnīcā?
Mana darbnīca.
10. Kas tev garšo, kas negaršo?
Tas vairāk ir atkarīgs no izsalkuma pakāpes. Parasti jau viss garšo. Reizēm, kad ir saziedējusi maize – nolupinu vislielāko sēnīti un ēdu. Jo tas ir penicilīns.
11. Kas gribēji būt bērnībā?
Par elektriskās lokomotīves mašīnistu. Es bērnībā tiku redzējis gan tvaika, gan elektriskās lokomotīves. Un elektriskās man nez kāpēc patika labāk.
12. Trīs radoši cilvēki, ar kuriem kopā vakars izdotos.
Priekšroku es dotu eksistenciālistiem: Heidegeram, Jaspersam... Kaut gan vēl labāk būtu, ja viņus visus varētu apvienot, ja viņi visi būtu viens cilvēks. Ar šo cilvēku es būtu laimīgs. Tie būtu filozofi. No māksliniekiem – arī daudzus vajadzētu apvienot; drīzāk tie ir pat trīs virzieni: ekspresionisms, sirreālisms, abstrakcionisms. Galu galā, bobisms – ar bobismu es būtu laimīgs. Bobisms – no Bobs – pats ar sevi. Un no literātiem – Latīņamerikas rakstnieks, kurš nodarbojas ar mistisko reālismu – Markess. Nu, vēl te piederētos grāmatu mīļotājs, arī latīņamerikānis – Borhess. Un vēl Mūzils. Lūk, ja viņus visus apvienotu vienā personā, es būtu laimīgs. Kaut gan māksliniekus varētu vēl papildināt – tā ir grupa Kobra, post-Kobra, arī Pauls Klē. Nu, un varbūt arī Džeksons Polloks.
