Oļa Vasiļjeva iekļūst prestižas Nīderlandes mākslas balvas finālā
25/03/2013
Priecājamies paziņot, ka Prix de Rome balvas finālā ir iekļuvusi Latvijā dzimusī māksliniece Oļa Vasiļjeva (1981), kas jau vairākus gadus dzīvo Amsterdamā. Prix de Rome ir prestižākais un vecākais mākslas apbalvojums Nīderlandē ar 40’000 eiro lielu naudas godalgu un rezidences iespēju Romā. Jāpiebilst, ka arī pārējie finālisti nepaliek bešā, jo otrās vietas ieguvējs saņem 20’000 eiro, bet atlikušie finālisti – katrs 10’000 eiro naudas prēmiju. Oļai Vasiļjevai un vēl trīs finālistiem (Christian Friedrich, Falke Pisano, Remco Torenbosch) līdz rudenim ir jāīsteno iecerētais projekts, pēc kura vadoties, žūrija pieņems gala lēmumu un 5. novembrī paziņos laureāta vārdu. 2011. gadā balvas laureāte bija Somijā dzimusī māksliniece Pilvi Takala.
Prix de Rome jeb “Romas balvas” vēsture ir tiešām sena ar aizsākumu 1807. gadā, kad Holande vēl atradās Francijas okupācijā, un balvas iedibinātājs ir Luijs Napoleons – Napoleona Bonaparta mantinieks. Mūsdienās Prix de Rome māksliniekiem vecumā līdz 40 gadiem pasniedz ik pārgadu, bet arhitektiem – reizi četros gados. Kopš 1951. gada konkursa organizētāji bija Amsterdamas Rijksakademie, bet līdz ar Kultūras ministrijas rīkojumu kopš 2013. gada pienākumi uzticēti Mondriāna fondam. Interesanti, ka arī Pīts Mondriāns – viens no atpazīstamākajiem holandiešu 20. gadsimta gleznotājiem un de Stilj kustības spilgts pārstāvis, ir startējis Prix de Rome konkursā, turklāt divkārt (1898. un 1901. gadā), bet abas reizes “izkritis”. Tikmēr 2013. gada Prix de Rome pretendentu vidū, kā norāda Mondriāna fonds, bijusi izteikta performanču mākslas dominante, tomēr finālā ir iekļuvuši instalāciju un video mākslas pārstāvji.
No Oļas Vasiļjevas instalācijas OAOA Vestibule (2012). Galerie Van Gelder
Arterritory.com sazinājās ar Oļu Vasiļjevu, lai uzzinātu vairāk par konkursa norises kārtību un mākslinieces gaidāmajiem projektiem.
Pastāsti par Prix de Rome konkursa norises kārtību! Vai pieteikumus iesniedz paši mākslinieki?
Vēl līdz šim gadam konkursam pieteicās paši mākslinieki, iesniedzot portfolio un iecerētā mākslas darba plānu. Tālāk žūrija izvēlējās desmit labākos, no kuriem pēcāk tika atlasīti četri finālisti. Dažu mēnešu laikā tie realizēja iecerēto projektu, kurš tika izstādīts kādā no prestižajām Amsterdamas mākslas telpām. Vadoties pēc jaunā darba, žūrija izvēlējās uzvarētāju, piešķirot naudas balvu un rezidenci Romā.
Bet līdz ar 2013. gadu noteikumi ir mazliet mainījušies. Paralēli pašu mākslinieku pieteikumiem, ir aicināti arī “izlūki” (scouts), kuri katrs varēja ieteikt divus māksliniekus. No kopējā saraksta tika atlasīti 49 pusfinālisti, un es to vidū iekļuvu gluži negaidīti, sākotnēji nemaz nezināju, kas mani pieteica. Tālāk man bija jāiesniedz iecerētā darba plāns un porfolio. Pāris nedēļu vēlāk tika paziņoti četri finālisti.
Tagad man ir piešķirti 7,5 tūkstoši eiro jaunā projekta realizācijai piecu mēnešu laikā. Papildus ir dota iespēja izmantot dažādas darbnīcas. Oktobrī finālistu jaunie darbi tiks izstādīti de Appel mākslas centrā Amsterdamā, kur žūrija izvēlēsies laureātu.
Kāda Nīderlandes kontekstā ir šīs balvas nozīme?
Tā tik tiešām ir ļoti prestiža balva, viena no vecākajām Nīderlandē ar visnotaļ iespaidīgu naudas prēmiju. No 1951. līdz 2012. gadam konkursa atlase notika Rijksakademie, bet šogad organizācijas groži ir nodoti Mondriāna fondam.
Kā tu ieguldītu naudas balvu, ja uzvarētu?
Haha nezinu… laikam ieguldītu jaunos mākslas darbos.
Vai esi iecerējusi kādu izstādi vai projektu Latvijā?
Jā! Augustā man būs personālizstāde kim? Laikmetīgās mākslas centrā (kuratore Zane Onckule), bet patlaban piedalos jaukajā zīmējumu publikācijā “Popper” – vēl tikai gaidāmajā 4. numurā “Liecinieks”, kura prezentācija notiks 18. maijā turpat kim? Laikmetīgās mākslas centrā (numura un ilustrāciju izstādes kuratore ir Maija Kurševa).
