Viļņa Vītoliņa “100 Istabas” Venēcijā
23/04/2013
Vēl līdz 12. maijam Venēcijā ir apskatāma latviešu fotogrāfa Viļņa Vītoliņa (1955) izstāde “100 Istabas” (100 Rooms / 100 Stanze), kuras kuratore ir Helēna Demakova un kas ir mākslinieka pirmā personālizstāde Venēcijā.
Izstāde notiek sadarbībā ar nodibinājumu Gervasuti Foundation. Vietas prestižu apliecina kaut vai pirms diviem gadiem notikušās starptautiski nozīmīgās skates. Proti, 54. Venēcijas mākslas biennālē Gervasuti Foundation bija izvietota Bangladešas nacionālā paviljona ekspozīcija Parables, kuras viena no komisārēm bija Fiona Bidžjero (Biggiero), Gervasuti Foundation radošā direktore. Tajā pašā laikā fondā notika arī pirmā Irākas nacionālā paviljona ekspozīcija Acqua Ferita, piedaloties sešiem irākiešu laikmetīgajiem māksliniekiem un goda konsules vietā ceļot arhitekti Zahu Hadidu, kas dzimusi Bagdādē.
Viļņa Vītoliņa fotogrāfiju izstāde “100 Istabas” Gervasuti Foundation telpās ir antropoloģiska mūsdienu Latvijas kultūras dokumentācija, kas sniedz intīmu personiskās dzīves portretējumu autentiskos interjeros. Kādā intervijā Helēna Demakova šos interjerus raksturo kā “treknus”. To, šķiet, piešķir fotogrāfiskās kvalitātes gluži vai neticamā detalizācija, kas robežojas ar hiperreālismu un tādu kā mūsdienu rokoko. Izstādes izvietošana Gervasuti Foundation piederošajās telpās nodrošina papildus kontekstu izstādītajiem darbiem – kādreiz te atradās Venēcijas amatnieku darbnīcas un tajās joprojām redzamas iepriekšējo iemītnieku paaudžu atstātās pēdas. “Mūs uzlādē jaunas perspektīves, sadarbība ar vietējo komūnu un lokālās atmiņas saglabāšana,” pauž fonda mājaslapā izvietots radošās direktores Fionas Bidžjero citāts. Iespējams, tieši tālab uzsākts darbs pie jauna Viļņa Vītoliņa projekta, kas taps turpat Venēcijā.
Fotogrāfam Vilnim Vītoliņam ir bijušas personālizstādes Latvijā un Romā, viņš ir piedalījies grupu izstādēs Latvijā (Mākslas muzejā Arsenāls, Mākslas muzejā Rīgas Birža, Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā) un Maskavā (izstāžu namā Vinzavod). Viņa darbi ir Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja kolekcijā. “100 Istabas” ir ilggadēja portretu kolekcija, kas tika aizsākta 2006. gadā.
No Viļņa Vītoliņa foto sērijas “100 Istabas”
Uz Arterritory.com jautājumiem atbild kuratore Helēna Demakova:
Kā izveidojusies sadarbība ar Gervasuti Foundation?
Tas Gervasuti ir autentiska Venēcijas vieta. Kopumā Venēcijā (bez Mestres utt.) palikuši apmēram 60 000 venēciešu, kas te dzīvo paaudzēs, lielākoties Castello daļā, kurā šis fonds atrodas. Un tie “karakteri” tad arī atrodas apkārt Viļņa izstādei. Kontaktus nodibināja mūsu goda konsula Venēcijā biroja vadītāja Fiona. Tas viss ir uz Garibaldi ielas, tās galā, tuvāk jūrai, bet burtiski blakus Dārziem. Man tur patika.
Pastāsti, lūdzu, par konkrētajām Venēcijas “istabām”, kurās Viļņa Vītoliņa izstāde iekārtota! Ko šīs telpas izstādei piešķir?
Telpas patiktu mūsu pieminekļu Jurim Dambim. Īsts 15. gadsimts. Dārzs kā filmās. Iekšā bārs, kas pievilina ļaudis. Gervasuti vadītāja ir kārtīgs snobs, pa pusei angliete, pietiekami “atsaldēta”. Man viņi iedveš uzticību, jo pirms gadiem 7 redzēju viņu rīkotu pirmo Armēnijas izstādi Armēnijas salā lagūnā. Bija laba.
Ja tas ir iespējams, kā tu vienā trāpīgā teikumā raksturotu Vilni Vītoliņu kā mākslinieku?
Uzskatu, ka man nav jāpakļaujas mūsu laika ligai, raksturojot māksliniekus vienā teikumā, kā to TV mēdz darīt reklāmas aģentūras attiecībā uz sliktas kvalitātes lielveikalu desām, vistām utt. Man nāk prātā Vittore Carpaccio, viņa frīze Venēcijas ģildē Scuola Dalmata, konkrēti darbs par svētā Augustīna redzējumu, tapis 1502. gadā. Tur arī iemūžināts tas laiks, interjers, kaislība...
Relīzē minēts, ka Gervasuti Foundation redz iespēju sadarboties ar mākslinieku un sākt ar “100 Istabām” saistītu Venēcijas projektu. Vai arī tie būtu portreti? Vai iespējams pastāstīt jau ko vairāk?
Tā ir Viļņa izstādes lielā vērtība – izskatās, ka ar Gervasuti ļaužu palīdzību viņš varēs bildēt Castello venēciešu istabās. Sāks maija sākumā. Tur vēl grūtāk tikt iekšā nekā Latvijā. Palūdzu, lai nobildē Castello visus trīs cienīgtēvus viņu privātajos interjeros. Tur katoļu baznīcai liela vara...
No Viļņa Vītoliņa foto sērijas “100 Istabas”
Uz Arterritory.com jautājumiem atbild fotogrāfs Vilnis Vītoliņš:
Vai atminaties, kā jums radās ideja fotografēt cilvēkus viņu privātajā telpā, spilgti akcentējot tiem piederošās lietas? Kura var tikt uzskatīta par pirmo šādi iemūžinātu personu?
Ideja radās, aplūkojot “mierlaika” ģimenes albumus... iedomājos, kā tas izskatītos ar mūsdienu fotogrāfijas iespējām. Pirmā bilde kolekcijā ir no 2006. gada.
“Vilnis Vītoliņš ir strādājis gadiem, ar lielu psiholoģisku piepūli, jo tā fotografēt ir grūti,” intervijā laikrakstam “Diena” 2011. gadā teica Helēna Demakova. Kas ir tas pats grūtākais, uzņemot šos portretus katra personiskajā telpā?
Pārliecināt cilvēku upurēt savu privātumu fotogrāfa ego remdēšanai:) Es personīgi nestādos priekšā, ka varētu ļauties kādai trešajai personai izdarīties savā istabā.
Kāpēc jūs turpināt to darīt?
Kolekcija pamazām pildās, un acīmredzami, ka paveiktajam būs vērtība pēc gadiem. Tā kļūst lieta par sevi un sāk dzīvot savu seperātu dzīvi uzlūkotāju prātos…
Kāda būtu telpa un kādi priekšmeti istabā, ja būtu jāveido pašportrets?
Ja būtu, tad dators ar aizkaltušām vīna glāzēm un desu ādām priekšplānā... Un, protams, sakumpis protagonists ar plikumu pakausī... iespējams, aizsnaudies.
Šo atstāšu nobeigumam:)
Ko jums nozīmē izstāde “100 Istabas” Venēcijā?
Visticamāk, ka neattaisnotus izdevumus.., bet patlaban vēl pāragri spriest.
Vai jūs Venēcijā šopavasar ko nofotografējāt? Kas tas bija?
Feini skati no jumtaugšām uz kulta celtnēm. No augstāka skatu punkta bildētājs nonāk pacilātības varā bez vielu palīdzības! Kad ne tik tālā nākotnē… ūdeņi sāks pamazām pārņemt pilsētu savā varā, torņi vēl būs ilgi samanāmi...
Kurš fotogrāfs jūs iedvesmo?
Massimo Vitali (www.massimovitali.com).
www.vitolins.com
www.facebook.com/pages/GERVASUTI-FOUNDATION/171608451489
