“Dienas Duča” jautājumi gleznotājai Paulai Zariņai
05/06/2013
Jaunās gleznotājas Paulas Zariņas (1988) “Laimes hormons” ir viņas pirmā personālizstāde, un galerijas “Māksla XO” pelēkajā zālē tā apskatāma līdz 18. jūnijam. Kopš 2008. gada māksliniece piedalījusies 13 grupas izstādēs Latvijā un ārzemēs. Lai vairāk iepazītu jauno gleznotāju, uzdevām viņai “Dienas Duča” jautājumus.
Paula Zariņa izstādē “Laimes hormons”. Foto: Renārs Derrings
1. Labākais dienas brīdis.
Kad notiek kas negaidīts un pārsteidzošs, vēlams ar pozitīvu ievirzi.
2. Kāpēc nodarbojies ar mākslu?
Liekas, ka tas man ir paredzēts.
3. Filma, koncerts, izstāde vai grāmata, kas atstājusi neizdzēšamu iespaidu.
Pārsvarā no visa redzētā, lasītā, dzirdētā mēdz aizķerties kaut vai tikai viens teikums vai vārds, vai bilde, kas atstāj šo neizdzēšamo iespaidu. Dažkārt pat viss pilnais gabals izdzēšas no atmiņas un palikušie kadri manā galvā rod jaunus kontekstus.
4. Kur darbiem šobrīd rodi idejas?
Smadzenēs, kur novietojušies dažādi neizdzēšamie iespaidi, redzētais, iedomātais, kas kādā negaidītā brīdī ierosina un atstāj pēdas manos darbos. Tātad viss man apkārt redzamais kalpo par ideju avotu.
5. Kurus mākslas darbus tu vēlētos savā īpašumā?
Īpatnēji, bet nevaru iedomāties, ka kāds no pasaules favorītmāksliniekiem karātos man pie sienas. Vai tad nav pacilātāka sajūta speciāli aizbraukt uz kādu no izstādēm un tur ierobežotu laiku lūkoties uz sev mīļa mākslinieka darbu?
6. Ko dari, kad nenodarbojies ar mākslu?
Ļoti atsvaidzinoši ir braukt ar veikbordu, bet arī tas neizslēdz iespēju, ka galvā uzradīsies kāda ideja gleznai.
7. Tu daudz guli?
Laikam jau skaitās, ka daudz.
8. Vai kaut ko kolekcionē?
Neko tādu taustāmu it kā nē.
Paulas Zariņas darbnīca
9. Viena no svarīgākajām lietām tavā darbnīcā?
Gaisma un plaša telpa, kas ideālā variantā izskatītos kā Aleksa Kaca (Alex Katz) milzīgā studija. Pretējā gadījumā mana darbnīca dažreiz draud pārvērsties par Bēkona (Francis Bacon) mazo omulīgo haosu.
10. Kas tev garšo, kas negaršo?
Līdz šim viss, izņemot lakricveidīgo garšu.
11. Kas gribēji būt bērnībā?
Īsti nevaru atcerēties – pilnīgi redzu, kā sēžu skolā un pildu klasiskās bērnu anketas, bet mans rakstītais pie jautājuma “kas būsi, kad izaugsi liels?” ir miglā tīts.
12. Trīs radoši cilvēki, ar kuriem kopā vakars noteikti izdotos.
Tiem vajadzētu būt dažādu profesiju talantīgiem pārstāvjiem, piemēram, ārsts, jurists, mūziķis.
Bet mēdz gadīties, ka vakars, kurš liekas vislabākais pasaulē, otrā rītā tāds galīgi vairs neizskatās. Bet tas neizslēdz faktu, ka TAJĀ mirklī tas tiešām bijis vislabākais. (Ar alkoholu tam ne vienmēr ir sakars.)
Paula Zariņa. Tā kā kādreiz. 2013
