Irvina Pena “Dažādās pasaules” KUMU muzejā. Ekspress intervija
13/06/2013
“Irving Penn. Diverse Worlds”
KUMU, Tallina
14. jūnijs – 6. oktobris, 2013
Sākot no 14. jūnija Tallinas KUMU muzeja ceturtajā stāvā apskatāma izstāde Diverse Worlds jeb “Dažādās pasaules”, kas veltīta vienam no 21. gadsimta vadošajiem amerikāņu fotogrāfiem – Irvinam Penam (Irving Penn, 1917–2009). Būdams plaši pazīstams modes un reklāmas fotogrāfs, viņa portfolio pieder arī kluso dabu sērijas un kā slavenu (Pablo Pikaso, Ingmars Bergmans, Marlēna Dītriha u.c.), tā pavisam ikdienišķu cilvēku portreti. Izstāde tapusi sadarbībā ar Moderna Museet Malmö, kur tā notika pērnvasar un nu ir atceļojusi uz Igauniju. Iekļautas teju simt fotogrāfijas no vairāk nekā 50 darbības gadiem, kā arī atsevišķi žurnālu numuri, pamatā amerikāņu Vogue, kurā Pens nostrādāja visas karjeras garumā. Pati pirmā Irvina Pena publikācija parādījās 1943. gadā uz Vogue vāka, bet pēdējā – 2004. gada maijā uz žurnāla Harper’s Bazaar. 20. gadsimta 70. gados Pens, paralēli komerciālajai darbībai, aktīvi sāka pievērsties izstāžu rīkošanai un foto grāmatu izdošanai. 1984. gadā Ņujorkas MoMA sarīkoja mākslinieka retrospekciju. Irvins Pens vienmēr centies strādāt tieši studijā, turklāt viņam piederējusi arī mobilā studija, kas ceļoja līdzi pa pasauli. Irvins Pens nomira 92 gadu vecumā Ņujorkā. Izstāde atvērta līdz pat 6. oktobrim.
Arterritory.com uz īsu sarunu aicināja izstādes kuratoru Andreasu Nilsonu (Andreas Nilsson).
Kādēļ izstāde saucas Diverse Worlds? Ko tas nozīmē Irvina Pena kontekstā?
Nosaukums attiecas uz faktu, ka Irvina Pena daiļrades kopumu veido virkne acīmredzami dažādu foto sēriju. Pens strādāja vairākās fotogrāfijas jomās, bet, iespējams, visatpazīstamākais ir modes fotogrāfijā un, portretējot māksliniekus, tostarp, Marselu Dišānu un Salvadoru Dalī. Izstādē Diverse Worlds ir eksponētas vairākas no Pena darbu sērijām, tai skaitā mode, reklāma, slavenību portreti, klusās dabas, kā arī pasaules apceļojumos sastapto cilvēku portreti. Tas, kas Irvina Pena darbus vieno, ir viņa neremdināmā ziņkāre un vēlme parādīt portretējamos ļoti smalkā un detalizētā veidā. Interesanti, ka pilnīgi visu, vien ar dažiem izņēmumiem, viņš fotografēja vienā nemainīgā vidē, proti, savā studijā. Visas Pena attēlu tik dažādās pasaules ir konstruētas vienā un tajā pašā telpā.
Kādi bija kritēriji, izvēloties, kuras fotogrāfijas izstādē iekļaut?
Izstāde Diverse Worlds pirmoreiz tika izrādīta pagājušā gada vasarā Moderna Museet Malmö, kur strādāju par kuratoru. Te jāpastāsta, ka 1995. gadā Irvins Pens Moderna Museet uzdāvināja 100 savus darbus, pieminot sievu Lisa Fonssagrives-Penn, kura dzimusi Zviedrijā. Rezultātā Moderna Museet pieder viena no lielākajām Pena darbu kolekcijām ārpus ASV. No šī dāvinājuma, kā arī citām fotogrāfijām, kuras jau atradās muzeja kolekcijā, es izstādei izvēlējot aptuveni 90 darbus. Atlases princips bija parādīt Pena daiļrades plašo spektru, kā arī to, kā visi darbi “satopas” viņa studijā. Izstādē iekļauti arī vairāku žurnālu numuri, kuros publicētas Irvina Pena fotogrāfijas, piemēram, Vogue un Look. Tieši karjeras sākumā Pens apjauta, ka žurnāli ir ļoti laba vieta, lai viņa bildes un idejas sasniegtu plašu auditoriju, turklāt regulāri. Patiesībā viņš nekad tā arī nepārstāja strādāt Vogue. Līdz ar to izstādē var redzēt arī nelielu žurnālu vāku un atvērumu izlasi.
Kā Irvina Pena darbi ietekmējuši laikmetīgo fotogrāfiju?
Man šķiet, ka Irvins Pens nekad nenošķīra to, ko viņš dara kā fotogrāfs žurnālam un ko – kā mākslas fotogrāfs. Dihotomija starp augsto un zemo kultūru viņam šķita nesvarīga, un tādā ziņā Pens nenoliedzami uzskatāms par postmodernās domāšanas priekšgājēju, kur robežas starp dažādiem žanriem saplūst. Runājot konkrētāk, uzskatu, ka šodien ir labi redzams, kā Penam raksturīgais stils ir ietekmējis modes un reklāmas fotogrāfiju. Un šodien jau šķiet pilnīgi ierasti, ka pazīstami fotomākslinieki publicējas dzīvesstila žurnālos un strādā reklāmā.
Ko Irvins Pens nozīmē jums pašam? Vai esat viņu kādreiz saticis?
Nē, nekad neesmu viņu saticis. Man Pena darbi liekas estētiski fascinējoši tādā ziņā, ka viņš pret visu izturējās vienlīdz rūpīgi – vienalga, vai objekts ir dzīvs vai nedzīvs; un kā slavenus, tā vienkāršus cilvēkus viņš vērtēja vienādi. Tāpat Irvina Pena darbu kontekstā interesants ir jautājums, kā fotogrāfija funkcionē, ja parādās uz žurnāla vāka, un kā – uz muzeja sienas?
Ingmar Bergman (1/4). 1964, Stockholm, Moderna Museet, Sweden © The Irving Penn Foundation
Balenciaga Little Great Coat (Lisa Fonssagrives-Penn). 1950, Paris, Moderna Museet, Sweden © The Irving Penn Foundation
Frozen Foods with String Beans. 1977, New York, Moderna Museet, Sweden, © The Irving Penn Foundation
Cat Woman. 1970, New Guinea, Moderna Museet, Sweden © The Irving Penn Foundation
