12 jautājumi dāņu māksliniekam Jākobam Kirkegoram
03/10/2013
Dāņu mākslinieka Jākoba Kirkegora (Jacob Kirkegaard, 1975) darbu centrā ir skaņu uztveres zinātniskie un estētiskie aspekti. Viņš pēta akustiskās telpas un parādības, kuras auss nespēj tieši uztvert. Kirkegora instalācijas, kompozīcijas un fotogrāfijas radušās dažādās vidēs – tās ir pazemes geizeru vibrācijas, tukšas telpas Černobiļā, rotējošs televīzijas tornis un pat skaņas no cilvēka auss iekšienes. 7. oktobrī viņš būs Rīgā un uzstāsies ar lekciju “Skaņu Meža 2013” rīkotajā skaņu mākslas simpozijā “Skaņu māksla: pārveidojot telpu par vietu”.
Kirkegors dzīvo Berlīnē, beidzis Ķelnes Mediju mākslu akadēmiju. Kopš 1995. gada izstādījis savus darbus dažādu valstu galerijās, muzejos un konferenču telpās. Jākoba Kirkegora skaņdarbi pārsvarā izdoti britu ierakstu studijā Touch, un viņš ir skaņu mākslas kolektīva freq_out biedrs.
Vēl līdz 3. novembrim skaņu mākslinieka darbus var apskatīt un noklausīties MoMA pirmajā lielajā skaņu mākslas izstādē Soundings: A Contemporary Score, kurā pārstāvēti 16 visnovatoriskāko laikmetīgo skaņu mākslinieku darbi.
Savukārt līdz 2014. gada 2. februārim Luiziānas Modernās mākslas muzejs Humlebekā (Dānijā) rīko rudens izstādi ARCTIC, kur Jākobs Kirkegors pārstāvēts ar savu jaundarbu ISFALD.
Paukšķoši ledus gabali Ilulisatas Ledus fjordā. Jākobs Kirkegors veic ierakstu savam jaundarbam ISFALD izstādei ARCTIC Luziānas Modernās mākslas muzejā Dānijā
Vēl pirms ierašanās Rīgā dāņu skaņu mākslinieks un komponists atbild uz mūsu divpadsmit ikdienišķajiem jautājumiem.
1. Labākais dienas brīdis?
Klusais rīts, kad saules gaisma iekrāso manu dzīvokli koši dzeltenu un es malkoju pirmo kafiju.
2. Kāpēc nodarbojies ar mākslu?
Es to vienkārši daru. Skaņas ierakstu kopš sešu gadu vecuma. Tagad tā kļuvusi par profesiju. Man nav nekā labāka, ko darīt.
3. Filma, koncerts, izstāde vai grāmata, kas atstājusi neizdzēšamu iespaidu.
Dokumentālā filma The Act of Killing (2012; rež.: Joshua Oppenheimer, Anonymous, Christine Cynn) atstājusi paliekošu iespaidu. Deivida Linča, Alehandro Hodorovska, Stenlija Kubrika un Andreja Tarkovska filmas – pavisam noteikti. Koncerti – nesen redzēju Kraftwerk Barselonā, kas mani pilnīgi satrieca. Taču tas, ka 1988. gadā, kad man bija 13 gadi, piedzīvoju Slayer dzīvajā, izmainīja manu dzīvi. Varu šeit ierindot arī Greisas Džounsas atgriešanās koncertu.
Jākobs Kirkegors klausās iekšup: viņa darbs LABYRINTHITIS ir interaktīvs skaņdarbs, kas pilnībā sastāv no skaņām, kas radušās mākslinieka dzirdes orgānos un izraisa saklausāmas reakcijas auditorijas dzirdes orgānos. Foto: Jākobs Kirkegors
4. Kur darbiem šobrīd rodi idejas?
Es nekad nezinu, no kurienes man rodas idejas. Tās vienkārši uzpeld. Tas ir viens no ideju noslēpumiem. Ļaut tām nākt. Ideja ir ideja. Tinkš! Un ir klāt. Tā var uzrasties, kad tu mosties vai skaties laukā pa logu. Vai sapnī. Vai stāvot dušā. Vai sarunājoties ar draugu.
5. Kurus mākslas darbus tu vēlētos savā īpašumā?
Jau kādu laiku sapņoju par kādu Leifa Elgrena (Leif Elggren, 1950, Zviedrija) zīmējumu. Taču dāņa Vilhelma Hammeršoja (Vilhelm Hammershøi, 1864–1916, Dānija) glezna arī nebūtu slikti. Vai kāds Pikaso… Nē. Tad tomēr Elgrenu.
6. Ko dari, kad nenodarbojies ar mākslu?
Droši vien visu to, ko dara visi pārējie mirstīgie: guļu, ēdu, runāju, staigāju… vai izvērstāk: klausos mūziku, blenžu debesīs, mīlējos, dejoju vai iebaudu vīna glāzi. Tāpat arī visu to garlaicīgo kā pārtikas pirkšana, Facebook un nodokļu deklarācijas.
7. Tu daudz guli?
Man ļoti patīk gulēt, taču parasti neguļu ilgāk par 6–7 stundām. Un neeju gulēt pirms vieniem naktī. Bet man patīk arī rīti. Patlaban ir plkst. 1.47 naktī.
8. Vai kaut ko kolekcionē?
Daudz pērku vinila skaņuplates. Un dīvainos blogos internetā meklēju visvisādu mūziku no dažādām pasaules malām. Es pievācu arī lentes (no kasetēm), ja redzu tās guļam uz ielas.
9. Viena no svarīgākajām lietām tavā darbnīcā?
Visa mana skaņu ierakstu aparatūra un dators.
10. Kas tev garšo, kas negaršo?
Man garšo japāņu, itāļu ēdieni, tāpat arī ēdu augļus un ogas. Turpretim iekšējie orgāni kā aknas, kuņģi, asinsdesas man šķiet patiešām pretīgi.
11. Kas gribēji būt bērnībā?
Par to galvu nelauzīju. Vienmēr esmu ierakstījis skaņas un klausījies un vācis mūziku – jau kopš bērnības. Nekad neesmu gribējis būt ugunsdzēsējs, policists vai kas tamlīdzīgs.
12. Trīs radoši cilvēki, ar kuriem kopā vakars noteikti izdotos.
Droši vien te domāti cilvēki, kurus neesmu vēl saticis? Tad tas būtu kinematogrāfists Alehandro Hodorovskis. Un vai tie var būt arī miruši? Tādā gadījumā – džeza komponists Sun Ra un Vilhelms Hammeršojs.
Jākoba Kirkegora fotodarbs BLOKU, kurā attēlotas četras pamestas istabas, kas bija mākslinieka ierakstu “objekti”, kad viņš 2005. gadā apmeklēja Aizliegto zonu Černobiļā Ukrainā (skaņu projekts 4 ROOMS patlaban izstādīts MoMA Ņujorkā)
