12 jautājumi LMA grafikas studentei Elīnai Brasliņai
24/10/2013
Ierasti “Dienas Duča” jautājumus uzdodam māksliniekiem, kas skolas solu izsenis kā pametuši, taču turpmāk esam nolēmuši pievērst uzmanību arī mākslas studentiem, kas pēc kādas no vairākām iespējamām mērauklām pierādījuši savu izcilību. Šoreiz par atskaites punktu izvēlējāmies “Mecenātes Ināras Teterevas stipendiju mākslā”, kuras laureāti Latvijas Mākslas akadēmijā tika izziņoti oktobra sākumā, un to vidū ir arī Grafikas apakšnozares 3. kursa studente Elīna Brasliņa. Aicinājām viņu atbildēt uz 12 visnotaļ ikdienišķiem jautājumiem, kā arī dot ieskatu īstenotajos darbos.
Elīna Brasliņa pie litogrāfijas preses LMA grafikas darbnīcā. Foto: Katrīna Čemme, 2012
1. Labākais dienas brīdis.
Vakars, īsi pirms gulētiešanas – sevišķi, ja bijusi gara, darbīga diena un ir prieks par padarīto.
2. Kāpēc nodarbojies ar mākslu?
Man vienmēr ļoti paticis zīmēt. Pēc vidusskolas gan aizgāju uz franču filologiem, taču sapratu – ja nepamēģināšu iestāties Mākslas akadēmijā, pēc tam pašai būs žēl.
3. Filma, koncerts, izstāde vai grāmata, kas atstājusi neizdzēšamu iespaidu.
Oi, tas būtu garš saraksts – viena no manām mīļākajām grāmatām ir Italo Kalvino (Italo Calvino) “Ja ziemas naktī ceļinieks”, ar prieku atceros Patrika Volfa (Patrick Wolf) koncertu Palladium šīgada februārī, bet no režisoriem man sevišķi tuvs ir Vess Andersons (Wes Anderson).
4. Kur darbiem šobrīd rodi idejas?
Mani lielākoties iedvesmo citu mākslinieku paveiktais – varu stundām sēdēt internetā, staigāt pa izstādēm, šķirstīt grāmatas. Tikko biju Madridē, izstaigāju Prado muzeju – pēc tam ilgi nevarēju atjēgties.
5. Kurus mākslas darbus tu vēlētos savā īpašumā?
Ja varētu, iegādātos kādu no Harija Branta zīmējumiem – tur būtu, ko pētīt, jo reprodukcijās to īsto smalkumu nevar novērtēt.
6. Ko dari, kad nenodarbojies ar mākslu?
Lasu vai skatos seriālus – lielākoties gan tādus, kurus visi sen jau redzējuši un apsprieduši. Šad tad uzrodas kāds tulkošanas darbiņš.
7. Tu daudz guli?
Šobrīd gribētos vairāk – bet iekavēto parasti atgūstu vasarā.
8. Vai kaut ko kolekcionē?
Katrā muzejā, kuru apmeklēju, cenšos nopirkt kādu kartiņu – mājās man visas malas aplīmētas.
9. Viena no svarīgākajām lietām tavā darbnīcā?
Skičpapīru rullis, jo jebkurš darbs sākas ar skici. Man patīk izklāt uz galda lielu lapu un tad sākt zīmēt no vidus – jo tad līdz malām vēl tālu, var neuztraukties.
10. Kas tev garšo, kas negaršo?
Man ļoti garšo gumijas konfektes, bet nepatīk torte “Cielaviņa”.
11. Kas gribēji būt bērnībā?
Skaidri nezinu, bet man šķiet, ka māksliniece – laikam papa [gleznotājs Normunds Brasliņš – red.] dēļ. Viņš gan par to nebija sajūsmā.
12. Trīs radoši cilvēki, ar kuriem kopā vakars noteikti izdotos.
Man ikdienā apkārt ir tik daudz radošu un lielisku cilvēku (studiju biedru un pasniedzēju), ka būtu grūti izvēlēties tikai trīs. Bet man patiesībā vislabāk patīk būt ar kādu no viņiem divatā – tad raisās pavisam citādākas sarunas.
Rituāls I. Krāsu litogrāfija, 2012
Studentu brokastis II. Litogrāfija, 2011
Dievs, daba, darbs. Linogriezums, 2013
Karte un teritorija. Sausā adata, 2013
Linkolns: Nenopietna ābece pašu priekam. Ilustrāciju sērija, akvarelis, pasteļkrītiņi, datorgrafika, 2012
Ilustrācija Māra Čaklā dzejolim “Gaidītāja meža cūka”. Pasteļkrītiņi, datorgrafika, 2013
Lielais Melnais, fragments. Melnais pastelis, dzēšgumija, 2012
Matalaskanjas pludmalē Spānijā. Foto: Normunds Brasliņš, 2013
