“Nemainīgais pārsteiguma mirklis, atverot cepli!” Ekspresintervija ar Inesi Pētersoni
14/02/2014
Foto: Kristīne Madjare
RMDV keramikas nodaļas izstāde “Savējie”
RDMV izstāžu zāle, Rīga
13. februāris – 7. marts, 2014
Rīgas dizaina un mākslas vidusskolai 2014. gads iesācies īsteni svinīgi. Keramikas nodaļa ar vakar atklāto izstādi “Savējie” atzīmē 80 gadu jubileju. Izstāde bez maksas apskatāma skolas galvenajā ēkā, Krišjāņa Valdemāra ielā 139, līdz 7. martam.
Pati labākā dzimšanas dienas dāvana ir iespēja nodaļai atgriezties mājās – Lāčplēša ielas koka namā, kas pēc divu gadu darbiem Zaigas Gailes arhitektu biroja vadībā ir pilnībā restaurēts: atjaunoti pat nodrupušie pamati (piepaceļot ēku ar domkratu!) un iepriekš ugunsnelaimēs izpostītie bēniņi, kur tagad iekārtotas papildu darba telpas. Lāčplēša ielas 55. namā, kas ir galvaspilsētā lielākā vienstāvu koka celtne, strādās aptuveni simt jauniešu, kuri te apgūs kādu no četrām RDMV izglītības programmām – metāla, keramikas, koka izstrādājumu dizainu, kā arī formas dizainu jeb tēlniecību.
Restaurācijas laikā Keramikas nodaļas mītne bija skolas galvenās ēkas aerobikas zāle – ar spoguļu sienu un vingrošanas stieni. Pagaidu šaurībai nu pielikts punkts, un pretim simtgadei nodaļa strādās laikmetīgā un darbam atbilstošā vidē, līdzšinējiem 500 absolventiem piepulcējot jaunus.
Arterritory.com uz īsu sarunu aicināja izstādes “Savējie” kuratori Inesi Pētersoni – RDMV Keramikas nodaļas vadītāju, vienu no Dizaina informācijas centra dibinātājām un keramiķi pēc izglītības.
Kāpēc izstāde nenotiek tikko restaurētajā Lāčplēša ielas namā?
Tur nav tik lielas zāles, lai varētu sarīkot tik apjomīgu pasākumu. Lāčplēša ielā izmantosim iespēju izveidot neliela apjoma izstādes.
Keramika ir māksla vai dizains? Kāda būs izstādes proporcija?
Gan, gan. Un vēl arī amatniecība, tautas māksla. Izstādē ir redzami visi minētie virzieni, viss plašais iespēju spektrs keramikā.
Dizaina sadaļu izstādes ievadā veido nodaļas diplomdarbi, jo skolā strādājam tieši dizaina virzienā. Ir darbi, kur grūti novilkt striktu robežu: tā ir māksla, tas dizains. Ir izcili darbi, kas raksturo mūsu dekoratīvi lietišķo mākslu (paldies Dekoratīvās Mākslas un dizaina muzejam (DMDM) par iespēju tos izstādīt!). Ir darbi, kas vairāk uztverami kā mazo formu tēlniecības vai instalāciju objekti, arī izcili mūsdienu amatniecības paraugi.
Proporcionāli māksla šoreiz ņēmusi virsroku.
Skaidrīte Cihovska. Grupa “Tējkanna”. 1991
Aira Lesiņa. Zeme-pazeme. 2014
Pastāsti par dažiem no darbiem, kas iekļauti izstādē un kurus skatītājs noteikti pamanīs!
Izstāde veidota tā, lai parādītu izvēles iespējas radošajam darbam, kādas ir keramikas nodaļas absolventiem. Tāpēc kādus atsevišķus darbus nosaukt grūti, katrs pamanāms!
Skolas dizaina sadaļa ievadā Airas Lesiņas īpaši izstādei radītie šamotētā porcelāna trauki ar filigrāno zīmējumu “Zeme-pazeme”, kas veido saikni starp mākslu un dizainu, Imanta Klīdzēja tehniski perfektais porcelāna virpojums “Balti”, arī tieši izstādei veidots darbs. No DMDM deponētie lietišķi dekoratīvas mākslas izcilākie paraugi – Skaidrītes Cihovskas tējkannas, Ausmas Žūriņas krūzes. Arī Baibas Dumpes “Renesanses citāti” – virpots māls ar smalku angobas ornamentu. Arī porcelāna apgleznojumi. Gribas nosaukt visus!
Imants Klīdzējs. Balts. 2014
Kas jauniešus šodien pamudina studēt keramiku? Kurp viņi visbiežāk dodas pēc nodaļas un arī augstskolas absolvēšanas?
15–16 gadu vecumā ļoti daudziem, pat jau stājoties RDMV, nav izpratnes par to, kas notiek katrā no skolas izglītības programmām. Tās vairāk ir asociācijas, stereotipi, kas saistās ar vienas vai otras nodaļas specifiku. Cits saprot keramiku kā sīkplastiku vai tautas mākslu, cits zina ko vairāk. Domāju, ka zinošajiem motivācija īpaši nemainās. Ir jau patīkami just, ka vari izveidot no plastiska materiāla to, ko vēlies, pats radīt paliekošu lietu. Un nemainīgi – pārsteiguma mirklis, atverot cepli!
Pēc nodaļas absolvēšanas ap 90 procentiem aiziet mācīties tālāk – uz Latvijas mākslas akadēmiju, studē dažādās mākslas un dizaina programmās, arī arhitektūru Latvijā un citur pasaulē. Sagatavotība ir augstā līmenī, izvēle kļūst aizvien plašāka un tiek izmantota. Daļa iesaistās darba tirgū, citi arī maina profesiju. Tomēr tie, kuru sirdslieta ir keramika, vienmēr atradīs ceļu, kā pie tās palikt vai pēc laika atgriezties.
Kāpēc ikdienā galvenokārt lietojam importa keramikas traukus?
Tāpēc, ka mums vairs nav savas keramikas/porcelāna rūpniecības. Sāpīgs jautājums.
Diāna Boitmane. Labu apetīti, Keidža kungs! 2008
Laura Sarkane. Lieliskais bumbieris un Lieliskā paprika. 2010
Elīna Titāne. Pēc lietus. 2009/2010
Nosauc kādus no jaunajiem keramiķiem, kuru izaugsmei iesaki sekot līdzi!
Rakstot darbu anotācijas – tās šoreiz tādas apjomīgas, jo ietver arī skolas diplomdarba foto, vadītāju, beigšanas gadu un ieskatu absolventa radošajā darbībā, izjutu patiesu prieku par bijušo audzēkņu aktivitātēm un radošajiem panākumiem. No jaunajiem – Elīna Titāne, Laura Sarkane, Diāna Boitmane, Dina Mīliga, Ilona Soļaņika.
Kas tevi keramikā valdzina un joprojām liek būt tai uzticīgai?
Nekādi nevaru atdalīt un skatīt atsevišķi divas lietas – keramiku un skolu, laikam vienmēr tas būs un paliks tāds komplekts “divi vienā”. Man gluži vienkārši patīk mans darbs. Gan keramika, gan skola prasa pacietību, daudz laika un pūļu, bet ir pilnas pārsteigumu un dod milzu gandarījumu.
Izabella Krolle. Torņa nesēja. 1996
Vita Valdmane. Kustoņi. 2013
www.facebook.com/rdmv.keramika
K. Valdemāra iela 139
Rīga, Latvija
www.rdmv.lv
