Papīra objektu festivāls
Ekspresintervija ar Unu Meibergu
Agita Salmiņa
26/06/2014
Sākot no rītdienas, 27. jūnija pulksten 17.00 Kalnciema ielas kvartālā un Pārdaugavā trīs nedēļas (līdz 19. jūlijam) norisināsies Papīra objektu festivāls, kas ir viens no vērienīgākajiem Latvijas – Japānas kultūras sadarbības projektiem. Gan japāņiem, gan latviešiem raksturīga cieņa pret amata prasmēm un roku darbu, savukārt no austrumu tautas varam mācīties izpratni par mūžvecajām vērtībām. Materiāli - koks un papīrs - ir tie elementi, kas saista Kalnciema radošo kvartālu un japāņu kultūru. Uz festivālu ir ieradušies vairāki ārzemju viesi - Tomomi Hayashi, Kaori Kato, Ryosuke Kondo, Irmak Canevi, Tengyo Kura, Kumiko Mizuno, Yasuko Watanabe, Kazuhiro Yajima, Narumi Yamasaki, Tsuguo Yanai un apvienība Cardboardia, kuri ne tikai radīs papīra instalācijas, kas būs redzamas pilsētā, bet arī dalīsies savā mākslinieciskajā pieredzē un iepazīstinās ar darbības principiem, kuru balsts ir Japānas kultūra. Pārdaugavā tiks izvietoti deviņi lielformāta objekti, kas būs skatāmi Botāniskajā dārzā, Āgenskalnā un Kalnciema ielas kvartālā, lekcijās tiks apspriestas tādas tēmas kā logi Japānas kultūrā, japāņu telpas izpratne, papīra skulptūras laikmetīgajā mākslā u.tml. Vairākus vakarus pēc kārtas ar papīra locīšanas mākslu varēs iepazīties skatoties filmu “Starp locījumiem” (Between the Folds ), bet līdz pat 11. jūlijam varēs sekot līdzi Kumiko Mizuno darba (no vairāk nekā 7000 papīra elementiem veidotas instalācijas) tapšanas gaitai Kalnciema ielas kvartāla galerijā. Savukārt festivāla noslēgumā uzstāsies neatkarīgu mākslinieku un aktieru apvienība Cardboardia, kuras performancē aicināts iesaistīties ikviens interesents. Visi pasākumi pieejami bez maksas. Lekcijas un meistarklases notiks japāņu un angļu valodās, bet darbnīcas bērniem – latviešu valodā.
ar festivāla organizētāju Unu Meibergu tiekas vienā no Kalnciema kvartāla restaurētajām koka ēkām. Sarunai pievienojas arī mākslinieks Tengyo Kura, kas festivālā sadarbosies ar Foldlife. Kamēr malkojam mākslinieka iemīļoto zālīšu tēju, pārspriežam ziemeļu un austrumu kultūru līdzības un atšķirības,Tengyo Kura mums stāsta par japāņu kultūras estētiku un par WA SHI papīru, kas uz Latviju atvests no viņa ģimenes krājumiem un kam ir senas tradīcijas Japānā. Kamēr Tengyo runā, Una pacietīgi klausās un otrādi.
Kāda ir šī festivāla pamatkoncepcija?
Kalnciema iela vienmēr bijusi iecienīta japāņu tautības cilvēku vidū, viņiem šeit patīk. Iepazīstoties tuvāk, esam sapratuši, ka mūs vieno līdzīgas vērtības - abu kultūras estētikā klātesošā daba, kā arī skaistums, ko saskatām senajā. Varam daudz mācīties par skaistā izpratni Japānas estētikas kontekstā, savukārt glaimojoši, ka arī viņi mūsu kultūrā saskata ko sev pievilcīgu. Strādājot vairākus gadus Kalnciema kvartālā, man bija radusies šaurības sajūta, tādēļ vēlējos realizēt kādu lielāku projektu. Mani pašu interesē iejaukšanās pilsētvidē, un Pārdaugava ir tik skaista vide, kurā darboties! Festivāla ietvaros tad arī atklāsies abas kultūras vienojošie elementi, kas izpaužas vairākos stāstos.
Viens no maniem iedvesmas avotiem festivālam bija Tallinas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas projekts LIFT 11 2011. gadā, kura laikā tika uzstādīti dažādi pilsētvidei netradicionāli objekti un arhitektoniski veidojumi .
Pēc kādiem principiem notika mākslinieku atlase?
Lielu atbalstu sniedza Japānas festivālu komiteja (EU – Japan fest Japan comittee) , kas ieteica māksliniekus. Bez tās mēs nebūtu piekļuvuši japāņu māksliniekiem, kuri parasti neatbild uz e-pasta vēstulēm, kas nāk no svešiniekiem, vēl jo vairāk - no citiem kontinentiem. Sākotnēji komunikācija bija rezervēta, taču pēc gadu ilgas saziņas ir pozitīvi rezultāti. Un tagad jau līdzās uzaicinātajiem māksliniekiem, piesakās arī viņu draugi - mākslinieki, kuri entuziasma vadīti arīdzan vēlas piedalīties festivālā.
Kādu ietekmi, jūsuprāt, šis festivāls atstās uz Latvijas sabiedrību? Vai būs paliekošas sekas ?
Patiesībā šis ir nozīmīgs notikums Latvijas - Japānas sadraudzības kontekstā. Līdz šim nekas tik liels nav organizēts. Mēs plānojam draudzēties ilgtermiņā, iespējams, turpmāk regulāri organizējot kultūras pasākumus.
Festivāls ir lieliska pieredze arī pašiem māksliniekiem. Un daudziem no viņiem šis ir arī liels izaicinājums, jo viņi nekad iepriekš nav veidojuši darbus, kas paredzēti izstādīšanai zem klajas debess.
Festivāla tēmu būtisks stūrakmens ir abu kultūru mijiedarbība. Kā notika tēmu atlase?
Man pašai bija izveidojies priekšstats, kādam vajadzētu būt šim festivālam. Tad, ņemot vērā katra mākslinieka konkrēto pieredzei, nonācām pie darba tematikas. Viņus interesē Pārdaugavā aktuālā koka arhitektūras saglabāšanas tēma. Piemēram, bibliotēka “Zvirbulis”, kas ir pavisam nošļukusi koka mājiņa, kuru grasās slēgt, ir viens no festivāla objektiem. To Tomomi Hayashi ietērps baltā papīrā. “Zvirbulis” ir vienīgā Āgenskalna bibliotēka, un ir svarīgi tai pievērst uzmanību arī sociāla kontekstā. Otra ēka, ar kuru darbosies Kazuhiro Yajama, ir “Trīs pakāpieni” Nometņu ielā, kas ir īstens degradācijas perēklis. Pastāv liels risks, ka šo darbu sabojās. Taču redzēsim, kā sabiedrība uz to reaģēs, cik ilgi tas spēs pastāvēt. Mēs esam gatavi "zūdāmībai" - starp citu - japāņu kultūrā tas ir aktuāls motīvs - netveramais skaistums!
Festivālā piedalīsies arhitekti, kuri paudīs savu skatījumu par Pārdaugavas pilsētvidi, visiem pazīstamā origami māksla tiks atklāta netradicionālā formā - darbosies rotu meistares un lielizmēra papīra objektu veidotāja. Paredzamais gala rezultāts varētu būt visai atšķirīgs no manis iztēlotā. Tas viss ir liels eksperiments! Pats labākais šajā festivālā ir tas, ka to var arī vienkārši baudīt - nav nepieciešams iedziļināties nevienā koncepcijā. Taču, ja apmeklētājs vēlas, tas ir iespējams, apmeklējot meistardarbnīcas un pat satiekot kādu no māksliniekiem.
Kā jūs raksturotu sadarbību ar šiem māksliniekiem ?
Liela daļa mākslinieku, kas piedalīsies Papīra objektu festivālā, būs pirmo reizi Eiropā, un viņiem ir savi darba principi. Austrumu kultūrās nav pieņemts, ka kāds iejaucas radošajā darbībā. Mākslinieki darbojas tā, kā ir iecerējuši. Līdz ar to rezultāti ir pārsteidzoši, taču visnotaļ labā ziņā!
Un cik viegli japāņu māksliniekiem ir sadarboties ar latviešiem?
[Sarunā iesaistās Tengyo Kura]
Tengyo Kura: Japāņu kultūrā zīmīgi ir tas, ka nepastāv tāds jēdziens kā “nē”. Mēs parasti skaidrojam situāciju tā, ka otrs cilvēks saprot - tas nozīmē "nē". Mūsu saziņa nereti ir cirkulāra, tā nav tieša. Uz to mums savstarpēji jābūt gataviem. Tas ir japāņu etiķetes pamatā. Taču ar latviešu māksliniekiem varam saprasties, viņi savā saziņā ir tieši, taču respektē otra cilvēka viedokli un jūtas. Man un maniem draugiem šeit patīk, jo latviešiem patīk māksla un piemīt izpratne par skaisto.
Kā jūs raksturotu latviešu mākslu?
Tengyo Kura: Manuprāt, latviešu mākslā ir kaut kas ļoti cilvēcisks, organisks. Tā nav masu produkcija. Es varu sajust mākslinieka enerģiju, kas ieguldīta darbā, tas liek man justies ērti un relaksēti, baudot šo mākslu. Tas ir tas, ko es novērtēju. Arī Rīgā man rodas sajūta, ka cilvēki nevēlas visu kontrolēt, ļauj dabai būt klātesošai pilsētā, tas liek man šeit justies labāk nekā, piemēram, Tokijā, kur daba ir pilnībā pakļauta cilvēkam.
Series of interaction. 2011
Arvien biežāk dzirdam par netradicionālu telpu apguvi dažādu mākslas disciplīnu kontekstā. Kā jums šķiet - kālab?
Una Meiberga: Šobrīd ir populāri iepazīt savu tuvāko apkārtni un tādējādi iepazīt arī sevi. Kā labu piemēru varam minēt Kalnciema ielas apkārtnes attīstību pēdējo gadu gaitā. Piemēram, ekskursijas pa Pārdaugavu, ko organizējam, ir ļoti pieprasītas. Jo īpaši ieinteresēti ir vietējie iedzīvotāji. Tas palīdz atrast skaistumu ikdienā, saredzēt to tepat un saprast, ka nav nekur tālu jādodas, lai to atrastu.
Kas dominē Japānas mākslinieku priekšstatos par Latviju?
No mākslas viedokļa zīmīgi, ka viņi pievērš uzmanību gaismas spēlēm - tās esamībai un svārstībām, kā arī vējam. Lielai daļai mākslinieku pirmie iespaidi saistīti tieši ar šiem diviem dabas elementiem.
Kas, jūsuprāt, vieno šīs divas kultūras?
Tā ir pacietība, uzmanība, vērība, atbildīga attieksme vienam pret otru. Cieņa un pateicība ir tas, ko no viņiem varam mācīties. Viņi darbojas ar ļoti lielu pietāti pret visu.
Festivāla programma ir plaša. Ko noteikti nedrīkst palaist garām?
Tiem, kam maz laika, iesaku izstaigāt "papīra objektu" maršrutu, ko iespējams izdarīt stundas laikā. Arī arhitektu lekcijas solās būt ļoti interesantas, tās dos iespēju iepazīties ar visdažādākajām pieredzēm starpdisciplinārā kontekstā.
Interesanti varētu būt arī satikties ar kādu no māksliniekiem. Komunikācija ar publiku, kultūru mijiedarbība ir ļoti būtiski šī festivāla raksturlielumi.
