Ekspresintervija ar Maiju Rudovsku un Andreasu Nilsonu
Arterritory.com
29/09/2014
MODERNA EXHIBITION – SOCIETY ACTS
Malmes modernās mākslas muzejs, Zviedrija
2014. gada 20. septembris–2015. gada 25. janvāris
Ik pa četriem gadiem notiekošā izstāde Moderna Exhibition ir bijusi tāda kā zviedru laikmetīgās mākslas inventarizācija. Iepriekšējās divas reizes izstāde notika Stokholmas modernās mākslas muzejā, bet šoreiz ģeogrāfiskajā ziņā ir divas izmaiņas. Pirmkārt, izstāde ir pārcēlusies uz Malmi, otrkārt, tajā vairs nav pārstāvēta tikai Zviedrijas, bet arī citu valstu laikmetīgā māksla – Somijas, Dānijas, Polijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas. Kopumā izstādē Moderna Exhibition, kurai šoreiz dots apakšnosaukums Society Acts, piedalās 38 mākslinieki un mākslinieku grupas.
Uz Arterritory.com sagatavotajiem ekspresjautājumiem atbild izstādes kuratori Andreass Nilsons un Maija Rudovska.
Moderna Exhibition 2010 izstādē piedalījās 54 mākslinieki – un visi no Zviedrijas. Šī gada izstādē piedalās 38 mākslinieki no Skandināvijas un Baltijas valstīm, kā arī no Polijas un Somijas. Būtībā var uzskatīt, ka Moderna Exhibition sērija pilnībā mainījusi savu sākotnējo konceptu – vairāk pievēršoties pašiem mākslas darbiem noteiktas tēmas ietvaros, nevis notiekošajam vienā lokālajā, proti – zviedru – laikmetīgās mākslas ainā. Kāpēc šāda pārstrukturizācija?
Moderna Exhibition pirmo reizi notiek Malmes modernās mākslas muzejā. Mūsu izstāde sakrīt ar Baltijas izstādes simtgadi, kas tolaik – pirms simts gadiem – atklāja visa Baltijas jūras reģiona kultūras daudzveidību. Tas bija labs iemesls, lai paplašinātu arī Moderna Exhibition fokusu – no zviedru laikmetīgās mākslas izpētes uz ieskatu visā Baltijas jūras reģionā.
Iepriekšējās divas Moderna Exhibtion izstādes notika Stokholmas modernās mākslas muzejā – 2006. un 2010. gadā. 2009. gada nogalē Stokholmas muzejam tika atklāta filiāle Malmē, tāpēc likās tikai pašsaprotami šoreiz izstādi sarīkot šeit.
Vai izstādes darbi jau bijuši apskatāmi kur citur vai arī šeit skatītājiem būs iespēja tos aplūkot pirmo reizi? Vai ir darbi, kas tikuši radīti speciāli šai izstādē?
Darbi, kas atlasīti izstādei, ir gan jaundarbi, gan jau iepriekš izstādīti. Turklāt mēs nolēmām iekļaut izstādē arī tādus kā vēsturiskus atskatus dažu klasiķu daiļradē – Zentas Dzividzinskas (Latvija, 1944–2011), Tadeuša Kantora (Polija, 1915–1990) un Bjerna Lēvina (Zviedrija, 1937–2009). Taču ir arī daudzi autori, kas darbus radījuši speciāli šai izstādei, – AaBbCc, Patriks Ārnivāra, Egle Budvitīte & Barts Gronendāls, Joahims Hamou, Mete Vinkelmane, Lea Porsagere, Mihala Paludana un citi.
Lūdzu, pastāstiet tuvāk par izstādei izraudzīto tematiku – Society Acts. Kādēļ šāda izvēle? Cik plašu interpretācijas horizontu tā pieļauj?
Nosaukums Society Acts apspēlē angļu valodas vārda ‘act’ daudzās nozīmes – tā var būt darbība, redzama vai neredzama kustība, tēlošana, transformācija, dinamika utt. Šis nosaukums piedāvā skaidru un plašu konceptu, caur kuru ieraudzīt dažādas tēmas un virzienus. Vairāki izstādes darbi pievēršas performatīvai izteiksmei, kas prasa skatītāja piedalīšanos; šeit svarīgākais ir attiecības starp vērojumu un darbību. Citi aspekti ir, piemēram, attiecības starp faktiem un fikciju, laika ietekme uz tēlu un tekstu izpratni, kā arī saistība starp personisko un kolektīvo identitāti.
Kā to visu savos darbos ir risinājuši paši mākslinieki jeb ko tieši varam redzēt izstādē?
Izstāde piedāvā dažādas laikmetīgas tēmas, tostarp sabiedriskās iesaistīšanās prakses, geju un feminisma diskursu, publisko un privāto sfēru, sociopolitiskos aspektus, interesi par spekulatīvā reālisma teorijām un privāto saskarsmi. Nolūks bija radīt daudzveidīgu un reizē vienotu izstādi, kas stimulētu diskusijas un domāšanu par mūsdienu pasauli.
Kādu mediju pārsvarā izmantojuši mākslinieki?
Izstādē pārstāvēts plašs mediju klāsts, sākot no glezniecības, zīmējuma, grafikas, tēlniecības un fotogrāfijas, līdz pat video mākslai, performancēm, mākslas grāmatām, objektiem, kas radīti specifiskai vietai utt. Medijam, atlasot darbus un māksliniekus, bija otršķirīga nozīme.
Izstādes preses relīzē sacīts, ka daži no darbiem prasa arī auditorijas iesaistīšanos, ne tikai pasīvu vērošanu. Kāds ir jūsu kā kuratoru novērojums attiecībā uz to, cik aktīvi šajā interakcijā ir izstāžu apmeklētāji?
Katrs darbs šajā izstādē no apmeklētāja kaut ko prasa, it īpaši – laiku. Esam iekļāvuši arī kino programmu, kas ir sešarpus stundas gara. Katram eksponētajam darbam ir īpaša vēsture un/vai konteksts, kam, lai novērtētu darbu un arī visu izstādi kopumā, jāpievērš uzmanība. Ir arī vairākas performances un darbi, kas izstādīti publiskās vietās, piemēram, Johannas Gustafsones darbs Fürst’s White Pillars (2014) būs redzams Malmes Mollevonga laukumā, bet Leas Porsageres darbs Golden Insider – 81 Inflated Facets (2014) izstiepjas laukā no muzeja brīvā dabā. Mākslinieks Joahims Hamou īstenos performanci ar nosaukumu UIP 27 (2014) – apaļā galda diskusiju, kurā skatītāji varēs piedalīties. Šis darbs tapis sadarbībā ar vietējo teātri Inkonst; tematiski tas pievēršas Izraēlas un Palestīnas konflikta problemātikai.
Ar ko šajā izstādē nākuši klajā Latvijas mākslinieki – Miks Mitrēvics un Kristīne Kursiša? Kādi darbi izraudzīti no Zentas Dzividzinskas (1944–2011) veikuma?
Miks Mitrēvics & Kristīne Kursiša radījuši jaunu versiju savam jau iepriekš eksponētajam darbam Let Me Google That for You, kas pievēršas informācijas apmaiņai un atšķirīgiem tās izplatīšanas metožu meklējumiem; Google filtrs šeit izmantots gan kā avots, gan kā instruments.
Zintu Dzividzinsku pārstāv oriģināldarbi no viņas personiskā arhīva – no cikla par Rīgas pantomīmu (~1964–67), kas šādā atlasē tiks izstādīti pirmo reizi.
Kā jūs raksturotu vispārējo izstādes noskaņu?
Moderna Exhibition 2014 piedāvā plašu un bagātīgu skatījumu par dažādām tēmām, kas ietver gan vēsturisku atskatu, gan mūsdienu aktualitātes. Izstādes mākslinieki savos darbos kā ‘materiālu’ izmantojuši gan pieredzēto, gan izsapņoto un iztēloto. Mūsdienu pasaule nepārtraukti mainās un transformējas, dažbrīd ir grūti to visu aptvert, tāpēc mēs ceram, ka šī izstāde kalpos kā instruments, kas vismaz nedaudz palīdzēs saprast šībrīža mākslas un sabiedrības attiecības ar pasauli.