Ekspresintervija ar komiksu mākslinieku Tomasu Velmanu

Agita Salmiņa
14/11/2014

Kamēr Latvijā vēl spītīgi pretojamies atzīt komiksus par līdzvērtīgu mākslas nozari visiem citiem medijiem, citviet Eiropā un pasaulē komikss kļūst arvien populārāks. Lai noskaidrotu, kas aktuāls Baltijas komiksu mākslā, Gētes institūtā šonedēļ atklāta izstāde Life is Live, kas Torņa ielā 1 būs aplūkojama līdz 11. decembrim. To papildinās krāsaini un eksperimentāli komiksi no Vācijas.

Piektdien, 14. novembrī, Kaņepes Kultūras centrā plkst. 19:00 notiks tikšanās ar vācu komiksu mākslinieku Tomasu Velmanu (Thomas Wellmann) – viņš sadarbojies ar amerikāņu animācijas seriāla Adventure Times veidotājiem un patlaban strādā pie animācijas filmas Clarence. Velmans iepazīstinās ar šogad Erlangenes Starptautiskajā komiksu festivālā apbalvojumu Artwork 2014 saņēmušo stāstu Pimo & Rex, bet nedēļas nogalē meistardarbnīcā Gētes institūtā viņš dalīsies komiksu stāstīšanas pieredzē. Ekspresintervijā vācu mākslinieks stāsta par komiksu mākslu Vācijā un Amerikā, kā arī par veiksmīga stāsta veidošanas noslēpumiem.

Tomass Velmans. Foto no personīgā arhīva

Vai esat pazīstams ar latviešu komiksu māksliniekiem, Maijas Kurševas radošo darbību vai Popper Magazine, kuš! ?

Godīgi sakot, latviešu komiksu mākslas aina man ir ļoti maz zināma. Taču es to labprāt mainītu, sākot jau ar vizīti Rīgā. Popper Magazine visā visumā rada pozitīvu iespaidu. Mani priecē arī tas, ko dara kuš!, tas, kā viņi sadarbojas ar māksliniekiem no dažādām valstīm.

Kā jūs komentētu komiksu pieaugošo popularitāti Vācijā? Kas ir vadošie šī brīža vārdi un kādu paredzat komiksu tuvāko nākotni?

Popularitāte, ko komiksi ir sasnieguši pēdējo gadu laikā, tikai vēloties iepazīstināt vācu lasītāju ar grafisko romānu, ir pārsteidzoša. Daudz kas ir mainījies, kopš es pirmo reizi iepazinos ar komiksu mākslu. Šobrīd vadošie vārdi un mākslinieki, par kuru darbiem esmu sajūsmā, ir Mavils (Mawil), Nadīne Redliha (Nadine Redlich), Anna Haifiša (Anna Haifisch) un Makss Baitingers (Max Baitinger).

Tas būtu lieliski, ja komiksu māksla iegūtu lielāku respektu un uzmanību mediju telpā. Marvel Movies lielie panākumi, iespējams, ir vēstnesis par jauno paaudzi, kas ir ieinteresēta un jau pieradusi pie grafiskajiem romāniem. Šajā jomā noteikti ir vēl daudz neatklāta potenciāla.

Komiksu grāmatas Renés Meditationen vāks. © Rotopolpress

Kas jums lika izvēlēties šo mākslas virzienu un kas jūs tajā saista?

Tā ir vienkāršākā forma, kā pastāstīt vizuālu stāstu. Prasības ir minimālas, viss, kas jāiegulda, ir laiks un darbs. Man patīk stāstu attīstīt no vienkāršas idejas, no skices piezīmju blociņā. Stāsts parasti sākas ar tēliem, tad tālāk skatos, kādu stāstu tie veido. Esmu trīs grāmatu autors, un katra no tām ir pilnīgi atšķirīga gan stāstā, gan tēlos.

Meistardarbnīcā, ko vadīsit Gētes institūtā, lielāko uzmanību veltīsit stāsta vēstījuma formai. Kādi ir galvenie principi, uz kuriem balstāties, veidojot komiksa stāstu?

Tā kā komiksi ir tik dažādi un pieļauj ļoti dažādas izteiksmes formas, kādā stāstīt stāstu, ir grūti to vispārināt. Taču ir viens princips, kas jāievēro jebkurā gadījumā, – tā ir stāsta skaidrība un spēja komunicēt ar lasītāju. Rakstot oriģinālu stāstu, manuprāt, jābūt skaidrībā, ko vēlies pateikt. Jebkurš lielisks stāsts var tikt sabojāts, ja aprobežojamies ar vienkāršu tā izklāstu, radot iespaidu, ka tajā nav nekādas vērtības. Taču tas ir sākums, lai attīstītu stāstu tālāk, lai attīstītu tā formu.

Jūs esiet sadarbojies ar amerikāņu komiksu māksliniekiem animācijas seriālā Adventure Time. Vai pamanījāt kādas atšķirības vācu un amerikāņu komiksu mākslā?

Seriālam 2012. gadā radīju pāris epizodes – The Suitor un Wizards only, fools – abās sadarbojos ar Džesiju Moinihanu (Jesse Moynihan), kurš ir lielisks amerikāņu mākslinieks. Tā bija lieliska pieredze, viena no labākajām, kāda man jebkad bijusi. Es nemāku pateikt, kas atšķirīgs starp vācu un amerikāņu komiksiem, jo abas ir tik ļoti dažādas.

www.thomaswellmann.eu