Tamtam Me*
Ekspresintervija ar Zani Mellupi
Agita Salmiņa
10/04/2015
Zane Mellupe (1981) ir Latvijā dzimusi māksliniece, kura jau vairāk nekā desmit gadus savu radošo karjeru attīsta Ķīnā. Kopš 2010. gada viņa sadarbojas ar ifa galeriju, kura kļuvusi par viņas pārstāvi. Mellupe studējusi fotoreportāžu Lielbritānijā, taču maz pamazām attīstījusi savu unikālo valodu, viņa darbojas dažādos medijos, kā arī pati mēdz rīkot izstādes. Viena no spilgtākajām viņas iniciatīvām ir Yongkang Lu Art projekts – šajā nelielajā Šanhajas rajonā, bijušajā dārzeņu tirgū, tika atklātas septiņas eksperimentālas mākslas telpas (tajā skaitā ifa un YK Art Space), kurās notika vairākas izstādes un performances. Viena no mākslinieces pēdējā laika svarīgākajām izstādēm tika atklāta novembrī Beļģijā – Another Trilogy – ifa galerijā Briselē, par kuru viņa vēlāk stāsta sarunā. Izstādes pieteikumā Zane Mellupe tiek raksturota kā māksliniece, kas domā attēlos, viņas darbi svārstās starp ironiju un konceptuālu konstrukciju, tajos klātesoša ir fotogrāfija, priekšmetiskais un ķermeniskais.
Marta izskaņā Zane Mellupe piedalījās Art Paris mākslas mesē, bet maijā gaidāma viņas veidotā izstāde Šanhajā Community Hospital. Māksliniece dalās ar par piedzīvoto Art Paris, topošajām izstādēm un nākotnes plāniem.
Recorded landscape, Art Paris art fair, The Even Hills, 2014. Foto: ifa gallery
Pastāstiet, lūdzu, par savu dalību Art Paris mākslas mesē – ar kādu darbu piedalījāties, kādā tehnikā tas radīts un kādu ideju tas nes?
Šogad tika izstādītas četras dažādas darbu sērijas, no kurām trīs ir tapušas fotogrāfijas formā, bet viena sērija ir marmorā tapis grafīts. Katrs no darbiem atspoguļo noteiktu ainavu vai pieskaras noteiktām tēmām – bailēm, pazušanai, emocionālam izvirdumam.
Vēstulē pirms diviem gadiem minējāt par mākslinieku ielas projektu, no kura nupat bijāt aizgājusi. Kas noticis ar šo ielu, kā tā attīstījusies? Kā jums šķiet – vai iespējams izbēgt no šīs ķēdes – mākslinieki ieņem kādu vietu, apmetas tur uz dzīvi, darbojas un tādējādi padara to patīkamāku, sāk rajona attīstību – bet, iegūstot atpazīstamību, šīs vietas vienmēr paliek dārgākas un galu galā pašiem māksliniekiem vairs nav izdevīgas vai citādi pievilcīgas. Vai šādu projektu jūs uzņemtos uzsākt no jauna kādā citā vietā?
Konceptu Yongkang Lu Art, ko realizēju pašā Šanhajas centrā, veidoju apzinoties, ka tā pastāvēšana nebūs ilga. Kopā tas bija pusotrs gads, kura laikā iela kļuva tik populāra, ka īres maksa tajā trīskāršojās. Līdz ar to studiju pastāvēšana kļuva neiespējama. Tā ir cirkulāra pilsētas attīstītība, kura ir neizbēgama.
Eiropā daudz runāts par Ķīnas mākslas tirgu, salīdzinot to ar burbuli, kas tūlīt pārplīsīs. Kā jūs redzat šī brīža mākslas situāciju?
Šie burbuļi ir dažāda izmēra – daži ir izveidoti nodokļu deducēšanai. Taču galvenais jau ir tas, ka ir tirgus, ir kolekcionāri un pircēji, kas laikmetīgo mākslu viena vai otra iemesla dēļ atbalsta. Protams, varai un atbalstītājiem mainoties, daži mākslinieki krīt, bet citi ceļas. Bet ne Ķīnas māksla ir burbulis, tā ir pasaules finansiālā spēle.
Another trilogy, Chapter I Waiting, Shaved negative (2014), Bites (2013), The Wall Drawing (2014), Washed Negative (2013). Foto: ifa gallery
Pastāstiet, ar ko nodarbojaties šobrīd un kas ir pēdējā laika lielākie mākslas notikumi jūsu dzīvē?
Šī gada februārī Ifa galerijā Briselē beidzās mana personālizstāde Another Trilogy, kas man pašai bija ļoti nozīmīga. To veidoja trīs daļas – „Gaidīšana”, kas vēstīja par dažādiem dzīves pagriezieniem; „Piens” – kā esence; un „Ģimenes relikviju sākums”, kurā pētīju ainavas ietekmi uz estētiku. To papildināja atsevišķa daļa, kas kalpoja kā ironija par Tamtam Me. Tajā runāju par Art escort, ironiski liekot domāt, ka mākslas darbu var izmantoto kā eskortservisu.
Šī gada novembrī tiek plānota mana personālizstāde Šveicē, un tad pēc pāris mēnešiem piedalos Londonas mākslas mesē. Savukārt Šanhajā 30. maijā tiks atklāta manis kūrētā izstāde Community Hospital jeb „Sabiedriskā slimnīca”. Mākslinieki piedalās ar dažādiem darbiem, kas ataino šo tēmu caur personīgu, sociālu vai filozofisku problēmu prizmu. Tā top kādas izbijušas poliklīnikas telpās. Pašlaik zināmi 15 mākslinieki, kuri piedalīsies, taču plašāk ar izstādes koncepciju varēs iepazīties atklāšanā.
Foto: ifa gallery
Viņa sniedz profesionālus un diskrētus eskorta pakalpojumus, piedāvājot kungiem / dāmām iespēju baudīt greznu un intīmu pavadoņa pieredzi. Viņa ilgojas. Viņa savus pakalpojumus piedāvā jebkurā vietā (tostarp tirdzniecības centru, peldbaseinu, parkus, bibliotēku, restorānus, bārus, jumtus, muzejus un privātmājas). Ja jūs uzturaties ārpus Briseles, mēs tik un tā varam piedāvāt viņas pakalpojumus. (..) Par piemiņu visiem “Lūdzu, nepieskarieties!” mākslas darbiem, mēs aicinām jūs šim pieskarties.
Vēstules izskaņā minējāt, ka labprāt atgrieztos Latvijā. Vai šobrīd redzat iespēju tuvākajā laikā atgriezties?
Rakstīju tiešām sen... Labprāt vēlētos pavadīt ilgāku laiku Latvijā, domāju atbraukt vasarā uz pāris nedēļām.
Ar Latviju ir tādas sarežģītas attiecības – nevar nemīlēt, bet palaikam sadzīvot arī grūti.
___________________
* Zanes Mellupes darba nosaukums izstādē Another trilogy, 2014
