Atjaunojamā nākotne
Ekspresintervija ar vienu no RIXC dibinātājiem Raiti Šmitu
06/10/2015
Žanru saplūšana ir viena no laikmetīgajām tendencēm mākslā. Sarunā ar vienu no organizācijas RIXC veidotājiem Raiti Šmitu runājām par mākslas un zinātnes festivālu, kas piedāvā apmeklēt divas izstādes, kā arī mākslas un zinātnes konferenci. Festivāls norisināsies no 8. līdz 10. oktobrim. kim? Laikmetīgās mākslas centrā tiks atklāta izstāde “Datu sanesas” un RIXC galerijā, 11. novembra krastmalā 35, – izstāde “Transformējošās ekoloģijas”, kas atceļojusi no 2015. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas Monsas.
Festivāls tiks atklāts ceturtdien, 8. oktobrī, plkst. 21.00, ar performanci Spīķeru koncertzālē, kurā tiks izmantota audiovizuāla sintēze ar elektroakustisko mūziku. Vakara programmā uzstāsies islandiešu čelliste Hildura Gudnadotiru (Hildur Guðnadóttir), tai sekos čellists Ēriks Kiršfelds, kā arī Platons Buravickis. Uzstāsies arī norvēģu flautists Bjornars Habestads (Bjørnar Habbestad) un Gērts Jans Prinss (Gert-Jan Prins).
Kim Albrecht, Boris Müller, Marian Dörk. Culturegraphy
Kas tieši ir RIXC, kad šī organizācija radās un kāda ir tās pamatideja?
Šī organizācija dibināta jau sen. Tā ir mākslinieku iniciatīva. Bijām ļoti jauni un 1996. gadā dibinājām Elektroniskās mākslas laboratoriju, kas 2000. gadā tika pārdēvēta par RIXC, kas nu jau bija lielāka institūcija. RIXC darbojas vairākos virzienos – vēl joprojām darbojamies kā mākslinieku kolektīvs, kas taisa darbus, zem kuriem parakstāmies kā RIXC, rīkojam dažādus pasākumus, un viens no tiem ir šis ikgadējais festivāls. Šogad nedaudz tiek mainīta festivāla virzība. Ja deviņdesmitajos strādājām ar mediju mākslu un tās attīstību, šogad tēmu mainām uz mākslas un zinātnes sadarbību. Manuprāt, zinātne mūsdienās nosaka cilvēku pasaules uzskatus. Mēs tā īsti neko neredzam, bet par to zinām un tam ticam. Un nav atšķirības, vai runa ir par to, kas ir kosmosā vai mūsos pašos, un tas viss – pateicoties zinātnes attīstībai. Zinātne cenšas izzināt pasauli, bet mākslinieki iedvesmojas no dažādajiem zinātnes atklājumiem un pēc tam tos izmanto mākslā. Un šis savijums ir tas, kas šobrīd mums šķiet interesants, tāpēc arī tam pievēršam pastiprinātu uzmanību.
Ļevs Manovičs / Software Studies Initiative. The Exceptional and the Everyday: 144 Hours in Kyiv
Kādi mākslinieki piedalās šajā festivālā?
Festivālam kā vienmēr ir vairākas daļas. Pirmkārt, tā ir konference, kurā piedalīsies gan teorētiķi, gan mākslinieki. Divās galvenajās lekcijās uzstāsies Ļevs Manovičs un Džons Takars. Ļevs Manovičs ir dzimis un audzis Krievijā, bet 80. gados pārcēlies uz ASV. Viņš ir viens no zināmākajiem 90. gadu jauno mediju pētniekiem, pats arī ir nodarbojies ar mākslu, bet galvenais viņa ieguldījums ir šis teorētiskais aspekts. Viena no viņa grāmatām “Jauno mediju valoda” ir tulkota arī latviešu valodā. Šobrīd viņš strādā pie datu vizualizācijas. Savukārt Džons Takars ir vairāk sevi pierādījis un darbojies dizainā. Viņš ir pētījis dažādas kopienu iniciatīvas “dari pats” līmenī. Pēta, kā šīs iniciatīvas var palīdzēt veidot jauna veida ekonomiku pasaulē. Kā piemēru var minēt to pašu zemnieku produkcijas tiešo pārdošanu Latvijā. Tas ir materiāls, ar kuru Takers strādā. Lekcija būs nevis par dizainu, vai tas ir estētisks vai nē, bet par to, vai tas ir funkcionāli lietojams.
Semiconductor. Band 9
Par ko būs izstādes šā festivāla ietvaros?
Būs divas izstādes. Viena būs kim?, otra – RIXC galerijā Mākslinieku savienības mājā. kim? izstādi kūrējam kopā ar Ļevu Manoviču, izstādītas būs dažādas datu vizualizācijas. Šī gada festivāla izstāde reflektēs par konferences „Atjaunojamā nākotne“ apskatītajām tēmām un sniegs ieguldījumu postmediju perspektīvas konstruēšanā. Mākslinieki tika aicināti pieteikt savus mākslas darbus, darbnīcas un/vai performances, kas, sapludinot dažādu disciplīnu robežas, attīsta vīzijas daudz ilgtspējīgākiem un tēlainākiem dzīvošanas paņēmieniem. Tiks apskatītas tādas tēmas kā postmediju māksla – avangards praksē un teorijās, “lēnā” mediju māksla – mediju mākslas saglabāšanas izaicinājumi muzejam, māksla un zinātne, konstruējot tehnoekoloģisko perspektīvu, informācijas paradigmu tehnopolitiskā izpēte, “lielie dati” un datu vizualizācijas, kultūra ilgstspējīgai attīstībai Baltijas jūras reģionā.
Atvainojos par, iespējams, dumju jautājumu, bet ko nozīmē datu vizualizācija?
Mūsdienās ir pieejami dažādi elektroniskie rīki, un mēs vairāk nekā jebkad aiz sevis atstājam kaut kādas pēdas, kurām var izsekot. Mēs varam savākt savu elektrības rēķinu vēsturi, varam savākt savas instagram fotogrāfijas, twitter mesidžu vēsturi u.t.t. Tas viss paliek, pareizāk sakot, tas viss kaut kur uzkrājas. Un tad ir jautājums, vai šo milzīgo datu masīvi vispār neko nenozīmē? Vai mēs kaut ko ar tiem varam darīt? Piemēram, tos apkopojot, analizējot, padarot vizuāli nolasāmus, varam paplašināt savas zināšanas par kultūru?
Kristaps Epners. „Skrējiens.“
Un tas būs parādīts ar vizuālās mākslas palīdzību?
Ideja ir šīs izstādes parādīt mazliet interesantākas. Viens būs tas, kā dizaineri izvēlas parādīt savus darbus un funkcionālā dizaina pielietojamību, otrs, kā ar to interesantā veidā operēt un piesaistīt potenciālos pircējus un sabiedrību. Bet, runājot par datiem, arī tiek nodalīts tas, vai tā ir tuvāka vizuālajai mākslai vai funkcionalitātei. Tiks izstādīti divpadsmit mākslas darbi, bet mākslinieku ir vairāk, jo ir darbi, kurus veidojuši vairāki mākslinieki gan no Latvijas, gan citām valstīm. No Latvijas piedalās Kristaps Epners ar darbu, kam viņš izveidojis diezgan palielu grāmatu. Viņš regulāri skrien dažādu garumu distances, un vairāku gadu garumā Kristaps apkopojis savu GPS skrējienu ierakstus – līniju zīmējumus. Tad būs arī mans, Rasas Šmites un Mārtiņa Ratnika darbs, kas atvasināts no mūsu projekta „Runā ar mani“ jeb Talk to Me. Mums bija instalācija, kuras ietvaros aicinājām cilvēkus iesūtīt ziņas augam, kas ir izstāžu zālē. Kopā bija ap 30 000 ziņām, līdz ar to mums ir milzīga čupa ar tekstiem un vārdiem, ko mēģināsim vizuāli parādīt, veidojot kartes no tā, kas ir visbiežāk lietotie vārdi, kādas ir to savstarpējās saistības, tos rādīt gan drukātā, gan 3D formātā.
Rasa Šmite, Raitis Šmits, Mārtiņš Ratniks. „Runā ar mani.“ (2011–2015)
Būs arī darbs, kas, piemēram, vizualizēs 20. gs. populārākās kino filmas. Tika izmantots veids, kā salīdzināt vairākas kino filmas – paņemts aplis ar vairākām scēnām, to garumiem, krāsu paletēm un dinamiku. Tas viss tika likts kopā, skatīts un salīdzināts. Vissmieklīgākais šajā mākslas darbā bija tas, ka visstatiskākais un visneinteresantākais laika celiņš bija pornogrāfijai, jo tajā ir ļoti maza krāsu palete, tikpat kā nav dinamisku kustību un scēnu garumi ir garlaicīgi ilgi. Cits darbs ir slepkavību vizualizācija, kurā tika izmantoti publiski pieejami dati konkrētā laika periodā, cik ASV bijušas izdarītas slepkavības, izmantojot šaujamieročus. Tiek rādīta cilvēka dzīve kā līkne, kurā parādīts viņa hipotētiski pieejamais dzīves laika nogrieznis, ko viņš varētu būt bijis nodzīvojis, ņemot vērā gan sociālo stāvokli un medicīniskos datus, un kurā brīdī ir aprāvusies viņa dzīves līkne nejaušības dēļ.
Vēl festivāla ietvaros būs skatāma performance Spīķeru koncertzālē. Mums elektroniskās mūzikas performances bijušas bieži, bet šoreiz vēl vairāk mēģinām tās apvienot ar laikmetīgo – nopietno mūziku. No latviešiem piedalīsies Ēriks Kiršfelds, kurš ir Liepājas Simfoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistars, ilggadējs Baltijas kameroķestra Kremerata Baltica solists un čellu grupas koncertmeistars. Viņš spēlēs triju komponistu darbus – Lindas Leimanes, Rolanda Kromlaha un vienu skaņdarbu no 2. gs. Islandiešu čelliste izpildīs laikmetīgu mūziku, tādu kā elektronisko popu uz čella u.c. Tiks strādāts ar to, kā vizuālais materiāls ietekmē skaņu un skaņa vizuālo. Kā arī piedalīsies Platons Buravickis, kurš nupat beidzis Latvijas Mūzikas akadēmiju, strādā diezgan plašā diapazonā – spēlē un komponē nopietno mūziku, kā arī to apvieno ar elektronisko mūziku.
Kādai mērķauditorijai jūs veidojat šos pasākumus?
Tas ir jautājums, uz kuru es cenšos izvairīties atbildēt. Standarta atbilde būtu – jaunā, studējošā jaunatne, kas tiešām arī apmeklē šos pasākumus. Bet nāk arī vecāka gadagājuma cilvēki. Vienmēr ir vēlme piesaistīt visdažādākās apmeklētāju un interesentu plūsmas.
Vairāk par festivāla programmu un māksliniekiem, kas tajā piedalās, iespējams iepazīties RIXC mājaslapā.
