Ekspresintervija ar mākslinieku Miko Hincu
15/12/2015
No 6. decembra Ventspilī, teātra namā „Jūras vārti“, skatāma Somijas mākslinieka Miko Hinca (Mikko Hintz, 1974) personālizstāde „Lost/Saldējums“. To veido gan autora jaunākie darbi, gan iepriekšējo gadu veikums – zīmējumi no sērijas Lost drawings („Pazaudētie zīmējumi“), kā arī gleznu un izgrieztu metāla formu silueti. Mākslinieks izmēģinājis un apvienojis dažādus medijus, lai vērstu skatītāja uzmanību no centra uz perifēriju, turklāt novietojot mākslas darbu labilā pozīcijā starp objektu un gleznu.
Šī ir mākslinieka otrā izstāde Latvijā – 2012. gada jūnijā Miko Hinca izstāde You’re hello I’m goodbye bija apskatāma Kalnciema kvartālā Rīgā, bet 2011. gada nogalē viņš kopā ar latviešu mākslinieci Ingu Melderi izstādīja darbus Temnikova&Kasela galerijā Tallinā.
Miko Hincs
Miko Hincs izglītību guvis Helsinku Mākslas akadēmijā un Dānijas Karaliskajā akadēmijā Kopenhāgenā. Viņš ir nostiprinājies mākslinieks Somijā – piedalījies grupas izstādēs Laikmetīgās mākslas muzejā Kiasma, Hamburgas galerijā HfBK, Helsinku Mākslas muzejā u.c. Miko Hinca darbi atrodas Kiasma muzejā, Somijas valsts kolekcijā, Helsinku mākslas muzejā, M WOODS kolekcijā, Frieder Burda kolekcijā u.c.
sazinājās ar autoru, lai uzdotu dažus jautājumus par Ventspilī skatāmo „Lost/Saldējums“.
Miko Hinca darbs izstādē „Lost/Saldējums“
Kas/kurš ir pazudis (lost)?
„Lost“ attiecas uz zīmējumu tapšanas procesu un to saturu. Tie ir dabas un figūru zīmējumi. Zīmēšanas procesā idejas, kas bijušas sākumā, var tikt pazaudētas un aizmirstas laikā starp idejas rašanos un tās realizāciju.
Kur radās saldējums?
„Saldējums“ bija rotaļīga doma, kas radās kā atbilde pazaudēšanās sajūtai.
Kas atrodas starp objektu un gleznu?
Es domāju, ka „starp“ paredz to, ka pa vidu var kaut kas rasties. Tā īsti nav koncepcija, bet drīzāk mēģinājums aprakstīt, kā gleznas izskatās. Darbiem patiesībā nav lielas saistības ar glezniecību. Par tradicionālo gleznu atgādina vien apakšrāmji. Darbi drīzāk ir kļuvuši par objektiem.
Miko Hincs. Izstāde „Lost/Saldējums“. Ekspozīcijas skats
Kāpēc vēlaties pievērst mūsu uzmanību gleznas ārējām robežām?
No vienas puses tā ir brīva iecere, lai novērtētu virsmu vai kompozīciju. Var domāt, ka gleznas vidusdaļai ir vērtīgāks saturs un tādējādi ārējām malām tiek veltīta mazāka uzmanība. Abstraktā ekspresionisma gleznotājs Džūlzs Olickis (Jules Olitski) pievērsa uzmanību tam, ka abstraktas gleznas ārējās robežas ir zīmējums. Viņa glezniecība, šķiet, bieži pasvītro šīs ārējās robežas. Domājot par to, es centos strādāt ar ārējām robežām, nogriežot malas vai deformējot taisnstūra principu.
Vai jums ir svarīgi, lai skatītājs saprot jūsu darbus?
Darbu parādīšana izstādē iet roku rokā ar cerību, ka cilvēki tos skatīsies. Atgriezeniskā saite vienmēr kalpo par spēcīgu motivāciju. Tam, cik lielā mērā var mēģināt iesaistīt skatītāju, ir robežas, bet ir veidi, kā skatītāju var sagatavot. Liekot uzsvaru uz izstādes kvalitāti, mēģinot saprast darba fizisko klātbūtni attiecībā uz skatītāju.
Vai arī šajā izstādē var atrast atsauces uz Martinu Heidegeru?
Es sastapos ar dažiem Heidegera tekstiem par garlaicību un man šķita, ka tajos esmu atradis saistību ar gleznošanas procesu.
Miko Hincs. Backyard Boredom. 2013
Vai šajā izstādē vajadzētu meklēt sejas?
Kādu laiku atpakaļ es nonācu pie domas – kad tu skaties uz gleznu, tai arī būtu jāskatās uz tevi.
Šis gads gandrīz vai ir noslēdzies. Kurš, pēc jūsu domām, bijis gada izcilākais notikums kultūrā?
Notikums... Gabriela Forē (Gabriel Fauré) “Rekviēms” Pirmā Pasaules kara noslēguma piemiņas dienā (Remembrance Day) Londonā bija lielisks.
Miko Hinca izstāde „Lost/Saldējums“ teātra namā „Jūras vārti“ skatāma līdz 2016. gada 13. janvārim.
