Kas ir zīns?
Īssaruna ar mākslinieci Maiju Kurševu par Rīgas Zīnu festivālu
Paula Lūse
11/04/2016
Jau kādu laiku ir izsludināta pieteikšanās pirmajam Latvijas zīnu konkursam, ko organizē mākslinieku vadītais kolektīvs Popper Publishing. Konkursā var piedalīties gan profesionāli, pieredzējuši mākslinieki un ilustrētāji, gan zīmēšanas amatieri, mākslas studenti un jaunie talanti. Konkursa darbu iesniegšanas termiņš ir 30. aprīlis, bet uzvarētāji tiks paziņoti 27. maijā. Konkurss tiek rīkots pirmā Rīgas Zīnu festivāla ietvaros no 27. līdz 29. maijam, bet paralēli festivālam norisināsies arī pavadošās izstādes un ārvalstu mākslinieku prezentācijas un lekcijas, būs aplūkojami gan neatkarīgo izdevēju publicētie, gan Latvijas mākslinieku zīni, kas tapuši īpaši šim festivālam. Festivāls būs veltīts neformālās izdevējdarbības veicināšanai Latvijā, kultūrpieredzes dažādībai, apskatot vairākas laikmetīgās mākslas tendences, kā arī atskatoties uz zīnu vēsturi Latvijā.
Arterritory.com tikās ar mākslinieci, vienu no izdevuma Popper un Zīnu festivāla idejas autorēm, Maiju Kurševu, lai uzzinātu mazliet vairāk par Zīnu festivālu un tā pavadošo izstāžu programmu.
Līvas Rutmanes zīns sadrukāts. Foto no personīgā arhīva
Kā radās ideja par Zīnu festivālu?
Pati ideja tika aizgūta no ārvalstīm, kur šāda veida festivāli notiek jau sen. Mūsu komandai – man, Dacei Reselei, Andrejam Lavrinovičam un Marijai Luīzei Meļķei – bija vēlme kaut ko tādu uztaisīt arī Latvijā. Likās, ka vajag kaut kā aktualizēt to subkultūru, lai būtu iespēja un platforma, kur visiem sanākt kopā. Šī pašizdošanas kultūra ir ļoti demokrātisks veids, kā parādīt savu darbu, un velk paralēles arī ar ielu mākslu. Tas savā ziņā ir politisks žests, pat ja nav runa par politiku. Zīns ir mākslas darbs, kas pieejams plašākai publikai.
Ko tieši nozīmē “zīns”?
Zīns ir saīsinājums no vārda “magazine”. Parasti zīns ir mazas tirāžas neliela formāta žurnāls, ko publicē pats satura autors. Zīnu satura iespējas ir visai plašas – tajos tiek publicēti teksti par politiku, dzeja, komiksi, fotogrāfijas, gan ar roku zīmēti, gan datorā izstrādāti zīmējumi utt. Bet latviešu tautai zīns nav nekas pilnīgi jauns. Zīnu festivāla ietvaros būs iespējams apmeklēt arī Jāņa Daugavieša lekciju par neuzrakstīto Latvijas zīnu vēsturi – tas gan būs vairāk saistīts ar mūziku, latviešu underground 80. un 90. gadiem. Zīniem veltītajā izstādē būs arī vēsturiskais stūrītis, kur aplūkojami šie vēsturiskie zīni, kas darināti manuālajās tehnikās, būs aprakstīts, kā tas zīns salikts kopā utt.
Zīna tapšana. Zane Zlemeša darba procesā. Foto no personīgā arhīva
Vai ir vērojamas izteiktas atšķirības starp latviešu un ārzemju mākslinieku iesūtītajiem zīniem? Cik daudz jau ir atsūtīti open call pieteikumi līdz šim?
Poppers ir atzīts un zināms arī konkrētās ārzemju aprindās, līdz ar to zīnu pieteikumus sūta vairāk no ārzemēm, latvieši kā vienmēr kautrējas. Neatceros, cik tieši līdz šim ir atsūtīti zīnu pieteikumi, bet es piestrādāju pie tā, lai konkursā piedalās arī mani Latvijas Mākslas akadēmijas studenti – kaut kā viņus vajag iekustināt, lai visiem labi. Bet par Zīnu festivālu un konkursu raksta un interesējās daudzi, šobrīd pat atsaukušies jaunie mākslinieki no tādām valstīm kā Beļģijas, Francijas, Japānas, Francijas, Vācijas, Lietuvas u.c. Latvieši nesūta, bet vēl ir laiks. Ļoti ceru, ka latvieši pēdējā nedēļā sāks uzdot jautājumus un sarosīsies. Līdz šim iesūtītajos darbos apskatītas ļoti dažādas tēmas.
Kādi ir noteikumi, lai piedalītos šajā zīnu konkursā?
Mēs speciāli nedodam nekādus ierobežojumus vai tēmas, lai mākslinieki brīvi var izpausties. Tās var būt gan ilustrācijas, gan fotogrāfijas vai vizuāli interesanti interpretēts dzejolis, kas atklājas šķiramā formātā, bet, protams, galvenā ir vizuālā vērtība. Jāiesniedz jau gatavs zīns – populārākais zīna formāts ir A5, jo lapas var izdrukāt uz A4 formāta lapām, pārlocīt uz pusēm un saskavot vai iesiet, bet arī tas nav obligāti. Lappušu skaitam jābūt sākot no 10, var būt drukāts digitāldrukā, sietspiedē vai jebkurā citā grafikas tehnikā, pavairots ar kseroksu vai zīmēts ar roku vienā eksemplārā.
Ir arī maksimālais lappušu skaits?
Nē, lai nes kaut vai „Bībeli“.
Drukāšanas process. Foto no personīgā arhīva
Kas izvērtēs visus pieteikumus un noteiks uzvarētāju?
Droši vien es. (Smejas.) Nu visa mūsu Popper komanda izdomās, domājam arī par to, vai vajadzētu piešķirt kādu skatītāju simpātiju balvu.
Kāda ir galvenā balva?
Konkursa pirmās vietas ieguvējs balvā saņems Popper Publishing atbalstu zīna publicēšanā un iespēju piedalīties citos starptautiskos zīnu kultūrai veltītos festivālos. Pirmās, otrās un trešās vietas ieguvēji saņems vērtīgas dāvanas no Popper komandas un mūsu draugiem.
Kur ir jāiesniedz darbs?
Savu darbu var nest uz grāmatu veikalu “Bolderāja” (Avotu iela 29) vai sūtīt uz pasta adresi – biedrība “Popper”, Lāčplēša iela 26 – 21, Rīga, LV-1011. Norādot savu vārdu, uzvārdu un epasta adresi, uz kuru tiks nosūtīti konkursa rezultāti.
Kriša Salmaņa robotu zīna drukāšana. Foto no personīgā arhīva
Zīnu festivāla ietvaros norisināsies vairāki notikumi...
Jā, Zīnu festivāla kulminācija būs trīs dienas – no 27. līdz 29. maijam, bet līdz tam būs iespējams apmeklēt vairākas pavadošās izstādes un lekcijas. Programma ir diezgan plaša – 12. maijā Kalnciema kvartāla galerijā tiks atklāta grupas izstāde “Akvārijs”, kurā piedalās Andrejs Lavrinovičs, Zane Zelmene, Kristaps Zelmenis un Krišjānis Mežulis un „Noasā“ tiks atklāta Somijas mākslinieku apvienības “Kuti Kuti” izstāde “Tempora mutantur”, ko organizē komiksu žurnāls “Kuš!”
23. maijā Chomsky būs Aksela Bruka “I WILL MARRY YOU/A Guide to Finding a Husband” zīna prezentācija un priekšnesums.
24. maijā galerijā „427“ notiks mākslinieku apvienības „3/8“ izstādes „x kg” atklāšana un zīna prezentācija, bet „Bolderājā“ – Jāņa Klauča izstāde “Grieztie ziedi”.
25. maijā Latvijas Arhitektu savienībā atklās Katrīnas Čemmes izstādi „Between Shapes/ Between Forms” un galerijā “Neputns” – Mārtiņa Zuša izstāde un zīna prezentācija “Zirgs”.
26. maijā Kaņepes Kultūras centrā būs mākslinieces Baibas Baibas zīna prezentācija un izstādes “Bailes un trīsas” atklāšana.
Visbeidzot Zīnu festivāla trīs noslēguma dienās – 27. maijā būs izstāžu atklāšana Ģertrūdes ielas teātrī, open call iesūtīto zīnu pieteikumu uzvarētāju paziņošana, vakarā mūziku liks Ernests Ansons un Viestarts Gailītis un atklāšanas afterparty norisināsies “Bolderājā”; 28. maijā Ģertrūdes ielas teātrī būs iespējams apmeklēt viesmākslinieku Jenni Rope un Dunja Jankovic uzstāšanos, un vakarā klausīties mūziku. Un festivāla noslēguma dienā, 29. maijā, Ģertrūdes ielas teātrī vieslekcijas vadīs Jānis Daugavietis par zīnu neuzrakstīto vēsturi jeb Unwritten history of Latvian zines, kā arī filozofs Normunds Kozlovs uzstāsies par tēmu “Pašgetoizācija”.
Īpaši festivālam tiks drukāti arī latviešu mākslinieku – Baibas Baibas, Oskara Pavlovska, Mārtiņa Zuša, Zanes Putniņas, Zanes Zlemešas, Lienas Bondares, Līvas Rutmanes, Klāva Upaciera, Aksela Bruka, Ievas Kraules, Mārtiņa Ratnika, Kaspara Groševa, Kriša Salmaņa, Oskara Veilanda, „3/8“ komandas (Kristianas Marijas Sproģes, Jāņa Kraukļa, Jāža Dzirnieka, Riharda Rusmaņa), Katrīnas Čemmes, Jāņa Klauča, Līgas Spundes, Pētera Novika, Maijas Kurševas, Andreja Lavrinoviča (sadarbībā ar Zelmeņiem un Mežuli), Roberta Rūrāna, Roberta Galviņa un Marijas Luīzes Meļķes – riso zīni.
Tā drukājas Kaspara Groševa zīns
Ko nozīmē „riso zīni“?
Tie ir zīni, kas drukāti ir specifisku risogrāfijas printeri. Vienas krāsas drukas aparāts, vizuāli izskatās ļoti elementārs, bet tam ir baigā jauda. Pirmais ieguldījums ir liels, bet uzturēšana salīdzinoši lēta, tas ātrums ir baigi iespaidīgs, kādā viņš var saražot materiālu.
Vai mākslinieki bieži izmanto risogrāfu savu darbu drukāšanai?
Pats aparāts izgudrots jau 80. gados, oriģināli paredzēts visādām veidlapām. Dzirdēju ka risogrāfu bieži izmanto uz kruīza kuģiem, kur katru dienu jāsadrukā jaunas ēdienkartes, Amerikā to izmanto baznīcās un skolās. Bet jau pēdējos desmit gadus risogrāfu izmanto arī mākslinieki. Tas ir ļoti interesanti, kā viens specifisks dzelzis – drukas aparāts – var savienot māksliniekus un dažādus mākslinieku kolektīvus visā pasaulē.
