Porno, cīkstoņi, māksla
Paula Lūse
13/07/2016
Līdz 21. augustam Rīgas Mākslas telpā apskatāma izstāde “Atpakaļ haosā”, kas ir centrālā izstāde no Pērnavas atbraukušajam grafikas festivālam “Printmaking IN”. Izstādē piedalās aptuveni desmit mākslinieku un mākslinieku grupu no Amerikas Savienotajām Valstīm. Amerikāņu mākslinieki, kas piedalās šajā izstādē, pārstāv plašu spektru – no smalkas detalizācijas uz visplānākā papīra līdz milzu kokgriezumiem, drastiskas estētikas un brīvas tehniku miksēšanas. Viņi strādā gan individuāli, gan apvienojušies darbnīcās un mēdz parakstīt darbus ar vienotu nosaukumu. Perfekcionisms un ambīcijas, ar kādām ir izpildīti darbi, pauž pārliecību par savu darbu ideju. Par satura pavedienu var kalpot gan skarbs uzsaukums, gan ikdienas dzīve vai aktuālu problēmu kritika. Forma, kas labprāt izaicina skatītāju, bet, galvenokārt, aicina domāt līdzi.
Izstādē “Atpakaļ haosā” aplūkojami The Amazing Hancock Brothers, Morisa Eiblmena (Maurice Abelman), Šona Stārvarsa (Sean Starwars), Denisa Makneta (Dennis McNett), Tailera Krasovska (Tyler Krasowski), Karlosa Barberenas (Carlos Barberena), Raiena O’Malija (Ryan O’Malley), Kērtisa Džonsa (Curtis Jones), Toma Haka (Tom Huck) darbi, kā arī grafikas no tādām mākslinieku apvienībām kā Cannonball Press, Burning Bones un Out Law Prints. Viņus visus saista spēja ironizēt gan par sevi, gan par sociālām parādībām sabiedrībā.
Arterritory tikās ar vienu no izstādē pārstāvētajiem māksliniekiem Kērtisu Džonsu, lai uzzinātu mazliet vairāk par to, kā viņš kļuva par mākslinieku un kas kopīgs pornoaktrisēm un MMA (Mixed Martial Arts) cīkstoņiem.
Kērtiss Džonss. Making Light With Things. (Fragments.) 2009. Papīrs, sietspiede, akvarelis (instalācija)
Pirms sākam runāt par mākslu, pastāstiet, kā jūs izdomājāt kļūt par mākslinieku?
Es studēju inženierzinātnes. Astoņpadsmit gadu vecumā sēdēju lekcijās pēc ļoti garas nedēļas nogales, skatījos un domāju – man ar šāda veida cilvēkiem būs jākomunicē visu savu dzīvi? Tas arī bija pagrieziena punkts, kad sapratu, ka kaut kas ir jāmaina. Es izmēģināju visdažādākās lietas, vienmēr bijis ķēriens uz matemātiku, bet pēc trīs gadiem beidzot sāku studēt grafisko dizainu.
Vai izvēle studēt grafisko dizainu izrietēja no iepriekšējām inženierzinātņu studijām?
Jā, tam noteikti ir saistība, es vienmēr esmu labi zīmējis, bet nekad nebija ienākusi prātā doma, ka varētu kaut ko ar to arī iesākt.
Kērtiss Džonss. Making Light With Things. 2009. Ekspozīcijas skats. Papīrs, sietspiede, akvarelis (instalācija)
Jūsu biogrāfijā redzēju, ka starp bakalaura un maģistra studijām ir pārtraukums. Ko darījāt tos dažus gadus?
Laikam vienkārši izbaudīju dzīvi. Pēc bakalaura grāda iegūšanas vēl joprojām īsti nezināju, ko vēlos iesākt ar savu dzīvi, taisīju dažādus mākslas projektus, pelnīju naudu, apprecējos, nopirku māju. Viens no pasniedzējiem iesēja manī domu, ka es varētu būt ļoti labs skolotājs, tāpēc iedvesmoja mani iegūt arī maģistra grādu. Vienmēr esmu apbrīnojis cilvēkus, kuri uzreiz zina, par ko grib kļūt. Vai tas nav pilnīgs neprāts jautāt astoņpadsmit gadu vecam cilvēkam, kurš tikko pabeidzis vidusskolu, ko viņš grib darīt dzīvē? Man taču nav ne mazākās nojausmas, vienīgais, ko gribu, vairs nemācīties vidusskolā. (Smejas)
Kērtiss Džonss. Making Light With Things – Army Pvt. Oscar Sauceda. 2009; Making Light With Things – Army Staff Sgt. David C. Kuehl. 2009. Digitālā fotogrāfija
Kur smeļaties iedvesmu saviem darbiem?
Oi, nu tas ir grūts jautājums. Laikam jau mani vienmēr interesējis kaut kas, kas ir ārpus mūsu apziņas laukiem, psihedēlisks. Liekas interesanti pētīt, kādu mākslu radījuši budisma mūki vai pilnīgi traki un “nepieskaitāmi” cilvēki narkotiku iespaidā.
Kāpēc tas tik ļoti saista?
Nezinu, man ir dabiska ziņkārība par visu šķietami nenormālo. Darbiem, kurus rada cilvēki, atrodoties citos apziņas laukos, piemīt īpaša vibrācija. Fascinē, ka viņi ir pietuvojušies citai realitātei, kuru neviens no mums nespēj un, iespējams, nekad nespēs ieraudzīt.
Vai pats esat kādreiz lietojis psihedēliskās vielas?
(Smejas) Jā, ir gadījies. Tas gan bija ļoti sen. Iespējams, caur šo pieredzi arī mazliet labāk sapratu, kur šie cilvēki atrodas, bet nekad neesmu radījis mākslu, atrodoties narkotiku iespaidā, tas nav domāts man.
Kērtiss Džonss. Setting Sun. 2012. Vinils
Jūsu darbos izteikti vērojama elementu atkārtošanās.
Jā, man tā ir gandrīz meditācija, ceļojums, kuru izbaudu.
Vai jūs atceraties pirmo mākslas darbu, kuru ieraudzījāt un nodomājāt – tas gan ir vienreizējs mākslas darbs!
Tā kā neesmu nācis no ar mākslu saistītas ģimenes, ļoti daudz ko nezināju, bet pirmais mākslinieks, kuru darbus ļoti novērtēju, kad studēju mākslas skolā, bija Džims Nats (Jim Nutt). Tā bija fantastiska pieredze, redzot, cik ļoti daudz darba mākslinieks ir ieguldījis katrā gleznā. Man tas vienmēr bijis svarīgi.
Kērtiss Džonss. Swelter. 2013. Ekspozīcijas skats.
Ko jūs domājat par konceptuālo mākslu?
Man patīk. (Smejas) Maģistra grādu ieguvu mākslas skolā, kura bija ļoti tendēta uz konceptuālismu. Iespējams, tāpēc to arī izvēlējos, lai mēģinātu saprast, kas ir aiz tās konceptuālās mākslas, jo katram mākslas darbam apakšā, protams, ir ideja, bet man personīgi ir ļoti svarīgs tieši mākslas darba tapšanas process.
Esmu daudz domājusi par to, ka, skatoties uz ļoti labu mākslas darbu, pirmais, kas skan galvā – man patīk! Bet kad vēroju konceptuālo mākslu, vārdiski mēģinu to raksturot un attaisnot, līdz ar to automātiski tam mākslas darbam tiek piešķirts ilgāks domāšanas process, kas, iespējams, attālinās no emocionālā darba baudījuma.
Cilvēki uzskata, ka mani darbi ir ļoti konceptuāli. Man vienmēr nākas viņus sarūgtināt. (Smejas)
Kērtiss Džonss. Swelter. (Fragments.) 2013
Kad sākāt izmantot fotogrāfiju savos mākslas darbos?
Tas notika uzreiz pēc bakalaura studijām, kad sieva man Ziemassvētkos uzdāvināja fotoaparātu. Kādu brīdi nenodarbojos ar gleznošanu un grafiku, bet uzņēmu simtiem fotogrāfiju un ļoti ar to aizrāvos.
Kērtiss Džonss. Hope Less. Ekspozīcijas skats Rīgas Mākslas telpā izstādē "Atpakaļ haosā". 2016
Pastāstiet par darbu, kas redzams šajā izstādē.
Tās ir hibrīdfotogrāfijas, kurās savienota pornoaktrises un cīkstoņa seja. Es aizdomājos par to, kāpēc mēs vardarbību mēdzam uztvert kā izklaidi. Likās interesanti noķert brīdi, kurā šo divu profesiju pārstāvji nespēj kontrolēt savas emocijas vai sejas izteiksmes – orgasma brīdī un cīņas laikā. Smieklīgi, ka sejas izteiksmes viņiem ir ļoti līdzīgas, kā no šausmu filmas.
Kērtiss Džonss. Hope Less. (Fragments.) 2016
Vai noskatījāties vairākus porno, lai atrastu “īsto” seju?
Jā, tā bija pamatīga izpēte. (Smejas)
Vai esat drošs, ka pornoaktrises netēlo to orgasma brīdi?
Jā, tā ir lieta, par kuru mēs nekad nevaram būt pārliecināti, tāpēc skatījos kadrus no amatieru porno. Tā kā viņi nav profesionāli aktieri, tad esmu diezgan pārliecināts, ka to nevar tā notēlot.
Ko jūs darāt, kad nenodarbojaties ar mākslu?
Skatos porno. (Smejas) Es strādāju par pasniedzēju Oklahomas universitātē, tāpēc katru brīdi, kad neradu mākslu, gatavojos lekcijām.
Kērtiss Džonss. No sērijas Ol’ MacDonnell Douglas. 2012. Papīrs, sietspiede, akvarelis
Kērtiss Džonss. No sērijas Wings and Preyers. 2014. Papīrs, sietspiede, akvarelis
Kērtiss Džonss. No sērijas Wings and Preyers. 2014. Papīrs, sietspiede, akvarelis
Instalācija Making Light with Things. 2014. Matfield Green, Kanzasa
