Vai mākslīgais intelekts pārņems pasauli?
Īssaruna ar balvas „Baltijas jaunais mākslinieks” ieguvēju Juhanu Sometsu
09/11/2016
4. novembrī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā tika pasniegta pirmā Baltijas jaunā mākslinieka balva (Baltic Young Artist Award), kuru 53 mākslinieku konkurencē ieguva Juhans Sometss (Juhan Soomets) no Igaunijas. Vienlaikus Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 4. stāva izstāžu zālē tika atklāta balvas laureāta interaktīvās mākslas instalācija „Mākslinieka istaba” (The Artist’s Room), kas būs apskatāma līdz 27. novembrim.
„Esmu lepns par balvu kā iespēju izstādīt savu darbu Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā,” pēc balvas saņemšanas sacīja Juhans Sometss. „Manas instalācijas priekšplānā ir skatītāja iesaiste. Skaņu kompozīcijas, kuras skatītājs var veidot, vienlaikus pieskaroties alumīnija un vara „stīgām”, ir šķietami autentisks un individuāls piedzīvojums. Tomēr aiz tā stāv programma, kas nosaka šīs pieredzes robežas. Cik daudz par tādām zinām, ik dienas arvien vairāk laika pavadot virtuālajā vidē? Cik lielā mērā tās esam gatavi iekļaut arī savā mākslas pieredzē?”
Savā darbā „Mākslinieka istaba” Juhans Sometss izmanto tehnoloģijas, kuras „uzaugušas” reizē ar vairumu viņa paaudzes skatītāju un aptver veselas piecas desmitgades. Skaņu dizains nācis no septiņdesmito gadu analogajiem sintezatoriem. Programmēšanas estētika ir no astoņdesmitajiem, kad mākslinieks skolā apguva informātiku. Instalācijai izmantotā programmēšanas valoda nākusi no deviņdesmitajiem, kad kodu rakstīšana ieguva mūsdienās pazīstamās audiovizuālās aprises. Izmantotais dators ir divtūkstošo gadu modelis, toties no „lietu interneta” dekādes nācis regulators, kas aprūpē skārienjutīgās „stīgas”.
Juhans Sometss (1975) beidzis Igaunijas Mākslas akadēmijas Jauno mediju nodaļu (2016) un Tallinas Universitātes mākslas pedagoģijas nodaļu (2004). Šobrīd viņš dzīvo Trīgi ciematā Igaunijas ziemeļos, kur līdzās nodarbēm mākslas jomā kopj dārzu, strādā par namdari un vietējā pamatskolā pasniedz kibernētiku un robottehniku. Viņa radošo darbību raksturo kombināciju spēles, mākslas darbos apvienojot low-tech ierīces ar aktuālākajiem tehnoloģijas jaunievedumiem.
Juhans Sometss. “Mākslinieka istaba.” Ekspozīcija Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Foto: Kristīne Madjare
Jūsu instalācija „Mākslinieka istaba” paredz skatītāja iesaistīšanos. Pieskaroties alumīnija un vara „stīgām”, skatītājs kļūst par signālu raidītāju. Vai tas nav bīstami veselībai?
Tam nav lielāka ietekme, kā pieskaroties viedtālruņa ekrānam – ierīce nosaka jaudu. Tomēr tā ir bīstama, jo sver 200 kg, un, ja tā nokritīs, varētu būt problēmas. Mans draugs kalējs izkala dzelzs savienojumus un deva konstrukcijai 500 kg garantiju, tomēr nekad nevar zināt... Instalācijas koka daļas ir izgatavotas no 150 gadus veca oškoka – tāda paša vecuma materiāla kā muzeja ēka. [Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēka, kur notiek izstāde – O. F.] Ja skatāties uz instalāciju no apakšas, varat tajā ieraudzīt lodes caurumu. Kokā bija iestrēgusi lode, un kokkopis, no kura es nopirku materiālu, pēc koka gadu gredzeniem noteica, ka šī alvas lode ir no Pirmā pasaules kara laika. Turklāt tā kā Rīga ir Baltijas glamūra galvaspilsēta (smejas), es izmantoju koku, kas izmaksā 1000 eiro kubikmetrā.
Juhans Sometss. “Mākslinieka istaba.” Foto: Kristīne Madjare
Vai šis pats materiāls netika izmantots jūsu instalācijai, kad tā tika izrādīta Tallinā? Vai tā bija cita instalācija?
Savā izstādē galerijā Tallinā instalācijas koka kastei es izmantoju savu darbu An Empty Painting („Tukša glezna”). Tas bija kā otrreizēji pārstrādāts mākslas darbs. Rīgā telpa ir lielāka un muzejs ir iespaidīgāks, tāpēc man bija jāizmanto ekskluzīvais osis.
Instalācijas “Mākslinieka istaba” pirmais variants Juhana Sometsa izstādē Tallinā. Foto no personīgā arhīva
Izstādes aprakstā ir minēts, ka šajā darbā izmantojat tehnoloģijas, kuras aptver piecas desmitgades ilgu vēsturi. Kā nonācāt līdz domai par šo darbu?
Tā ir – tas aptver piecas desmitgades –, kā arī šī instalācija ir visu manu iepriekšējo darbu remikss. 1989. gadā es pirmo reizi uzprogrammēju grafisko programmu, jo man bija dators, bet tajā nebija zīmēšanas programmas, tāpēc man pašam tā bija jārada. Tad 1996. gadā es kopā ar draugiem Amiga datoriem uzprogrammēju pirmo igauņu shareware (internetā brīvi pieejamu) spēli Rockets. (Mums bija programmatūras kompānija, kas saucās The Farm. Tā tiek minēta kā pirmā igauņu datorspēļu kompānija.)
Juhans Sometss. “Mākslinieka istaba.” Ekspozīcija Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Foto: Kristīne Madjare
Instalācija “Mākslinieka istaba” darbībā. Foto: Kristīne Madjare
Šo instalāciju es neuzskatu par mākslas darbu, bet, tā kā mēs atrodamies muzejā, tai jābūt mākslas darbam. Man tā ir tāda kā datorspēle, un tai ir datorspēles estētika – saskarne (interfeiss) ir no datorspēļu zelta laikmeta – 80. gadu beigām un 90. gadu sākuma. Es atteicos no vizuālā naratīva, jo mūsdienās ikdienas dzīvē un mākslā mēs esam vizuāli orientēti, līdz ar to palika tikai fiziskais objekts – skaļruņi un koka kaste. Lietotāja saskarne vairāk ir kā datorspēle – pieskaroties dažādiem sensoriem, jūs saprotat, kā sistēma darbojas un ka varat to kontrolēt. Pirmā pakāpe ir sešas dažādas „stīgas” (sensori) – jūs varat radīt sešas dažādas skaņas. Ja ejat tālāk un izmantojat vairākus sensorus vienlaicīgi, jūs varat šo programmu patiešām izvest no kontroles, ārpus visiem skaņas diapazoniem – tā kļūs neparedzama un sāks darboties neatkarīgi no jums. Kibernētikas teorijā ļoti aktuāls jautājums ir, vai mākslīgais intelekts pārņem pasauli? Jums turpinot darboties ar šo instalāciju un kontrolējot arvien vairāk „stīgu”, tā pārņem varu un sāk kontrolēt jūs. Tā kļūst traka un neatkarīga.
Instalācijai Rīgā es vēlējos pārprogrammēt skaņas, tomēr šajā īpašajā telpā es tik ļoti izbaudīju spēli tās oriģinālajā variantā, ka izvēlējos neko nemainīt. Lai arī programma ir tā pati, tā izklausās pavisam savādāk telpas akustikas dēļ. Kad darbs bija izstādīts bijušās tekstilfabrikas telpās Tallinā, es izmantoju 80 W skaļruņus, bet šeit – 500 W skaļruņus. Te tā ir gluži citāda pieredze.
Mākslīgā intelekta zīmēšanas skolotājs rāda piemērus Igaunijas Mākslas akadēmijas jaunajā ēkā Kotzebue ielā 1, Tallinā. Foto no personīgā arhīva
Vai ticat, ka mākslīgais intelekts pārņem pasauli?
Igaunijas Mākslas akadēmijā pasniedzējiem tiek uzdots jautājums – kāda ir jēga jūsu darbam, par ko kļūs jūsu studenti? Man ir atbilde Jauno mediju nodaļai – viņiem vajadzētu pieaicināt mākslīgā intelekta skolotājus. Visi pasniedzēji no citām nodaļām – gleznotāji, tēlnieki, dzejnieki u.c. – var rakstīt atlūgumus. Jauno mediju mākslīgā intelekta skolotāji pārņems un vadīs izglītības procesu. Gluži kā ekonomikā mēs varam samazināt izdevumus – es radīšu kibernētiskos skolotājus, kuri var ietaupīt daudz naudas. Tas ir tikai viens no soļiem. Tā ir mākslas izglītības nākotne – mākslīgais intelekts to pārņems (smejas). Viens no maniem vizuālajiem projektiem ir patiešām vienkārša mašīna, kas izveidota no bērnu konstruktora. Tā zīmēs pati. Mums vairs nav nepieciešami gleznotāji, mana mašīna gleznos. Bet tas nav par mākslu, tas ir par to, kā pārņemt mākslas izglītību (smejas).
Vai uzskatāt sevi par mākslinieku?
Tas ir sarežģīts jautājums. Citi mani uzskata par mākslinieku.
Juhans Sometss. “Mākslinieka istaba.” Ekspozīcija Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Foto: Kristīne Madjare
