Ētika, kas pierādīta ģeometriskā kārtībā
Īssaruna ar mākslinieku Ervīnu Vurmu par viņa personālizstādi Ņujorkā
Odrija Fišere
10/04/2017
Erwin Wurm. Ethics demonstrated in geometrical order
30. marts – 26. maijs, 2017
Lehmann Maupin Gallery, 536 West 22nd Street, Ņujorka
Marta beigās Lehmann Maupin galerijā Ņujorkā durvis vēra izstāde Ethics demonstrated in geometrical order (“Ētika, kas pierādīta ģeometriskā kārtībā”) – austriešu mākslinieka Ervīna Vurma “Vienas minūtes skulptūru” jaunākā izstāde. Šogad aprit divdesmit gadi, kopš mākslinieks pirmo reizi izstādīja šādas – publikas iesaisti paredzošas – skulptūras, un tām būs pievērsta uzmanība arī Vurma darbu ekspozīcijā 57. Venēcijas mākslas biennālē, kur mākslinieks šogad pārstāv Austriju.
Ervīna Vurma “Vienas minūtes skulptūru” ir ietekmējušas veselu mākslinieku paaudzi, piedāvājot jaunu definīciju skulptūrai, kā arī skatītāja un mākslas darba medija attiecībām.
Ar sev raksturīgo humoru un pat cinisma piedevu mākslinieks visu pārvērš jautājumā, nojaucot robežas starp ikdienas priekšmetiem un mākslu, starp cilvēka ķermeni un skulptūru.
Jaunākajā “Vienas minūtes skulptūru” izstādē Ervīns Vurms kā rekvizītus izmanto 20. gadsimta vidus mēbeles. Piedāvājot skatītājam iesaistīties mākslas darba tapšanā – dodot instrukcijas un liekot tam ieņemt fiziski neērtas pozas – mākslinieks ar savu darbu palīdzību provocē skatītāju un izraisa viņā nedrošības sajūtu, tādā veidā padarot par “domājošu skulptūru”. Vurma sniegtās instrukcijas atbalsojas autora izvēlētajā izstādes nosaukumā Ethics demonstrated in geometrical order, kas atsaucas uz 17. gadsimta filozofa Benedikta (Baruha) Spinozas darbu.
Arterritory.com sazinājās ar mākslinieku, lai noskaidrotu tuvāk, kādi darbi skatāmi izstādē un kā Spinozas idejas, pēc autora domām, korelē ar mūsdienām.
Ervīns Vurms. Ethics demonstrated in geometrical order. Ekspozīcijas skats. Lehmann Maupin (30. marts – 26. maijs, 2017). Mākslinieka un Lehmann Maupin (Ņujorka/Honkonga) īpašums. Foto: Elisabeth Bernstein
Ethics demonstrated in geometrical order – tātad, jūs paņemat Spinozas metodi un piemērojat to vienkāršām situācijām, kas tiek izveidotas izstāžu zālē.
Izstādes nosaukums ir saistīts ar vienu darbu, kas ir redzams izstādē un kas atsaucas uz Spinozas darbu. Viņa sarakstītā “Ētika” tiek uzskatīta par apgaismības laikmeta priekšvēstnesi un atklāj brīvās gribas nenoteiktību. Tolaik viņš ticēja, ka brīvās gribas vietā ir Dieva griba, bet mūsdienu neirozinātnieki diskutē par jautājumu, vai šī brīvā griba vispār pastāv, vai arī mūsu uzvedību nosaka gēni un apstākļi? Tās ir interesantas paralēles.
Izstādē Ņujorkā galvenokārt ir skatāmas “Vienas minūtes skulptūru”, kurām es pievērsos pirms 20 gadiem.
Ervīns Vurms. Deep Snow. 2016. Zīmējums-instrukcija, Baker Copenhagen sols, skatītājs. 45,7 x 124,5 x 47,6 cm. Mākslinieka un Lehmann Maupin (Ņujorka/Honkonga) īpašums. Foto: Eva Wuerdinger
Vai mēs uz izstādi varam paskatīties kā uz Spinozas piedāvāto ideju ilustrāciju?
Nē, tā nav ilustrācija. Izstāde vienkārši piedāvā diskutēt par brīvās gribas ideju. Arī Spinoza domāja par brīvo un Dieva gribu. Šodien Dieva griba ir savienota ar esamību tikai vienā daļā sabiedrības. Visa musulmaņu sabiedrība, kuras skaits Eiropā pieaug, tic Dieva gribai tāpat kā Spinoza ticēja. Tajā pašā laikā Rietumu sabiedrības galvenais mērķis ir brīvā griba, kas balstās cilvēka personībā. Šeit parādās mūsu atšķirības.
“Vienas minūtes skulptūrās” es lūdzu cilvēkus atteikties no brīvās gribas un sekot man, izpildīt kaut ko saskaņā ar manām instrukcijām – tās ir par kādas darbības veikšanu, balstoties uz noteiktiem nosacījumiem.
Ervīns Vurms. Spaceship to venus. 2016. Zīmējums-instrukcija, Aalto Tank krēsls (model 37), skatītājs. 72,4 x 74,9 x 91,4 cm. Mākslinieka un Lehmann Maupin (Ņujorka/Honkonga) īpašums. Foto: Eva Wuerdinger
Izstādē skatāmi arī jauni tēlniecības darbi bronzā un jauktā tehnikā.
Jā, tās ir vairākas “kūstošās” celtnes, tostarp arī “kūstošs” Flatiron Building. Ir interesanti to visu redzēt kopā, jo savā ziņā gan šie darbi, gan “Vienas minūtes skulptūras” attiecas uz vienu un to pašu – ideju norādīt kaut ko, paklausīt kāda norādēm vai arī sekot uzaicinājumam radīt mākslas darbu.
Mans darbs Venēcijas biennālē būs veidots pēc līdzīga koncepta, bet paplašinātā mērogā.
Ervīns Vurms. Flat Iron. 2016. Bronzas lējums, patina. 170 x 60 x 110 cm. Mākslinieka un Lehmann Maupin (Ņujorka/Honkonga) īpašums. Foto: Eva Wuerdinger
Ervīns Vurms. Salatgurke modernistisch / Modernist Pickle. 2016. Bronzas lējums, patina. 104 x 50 x 15 cm. Mākslinieka un Lehmann Maupin (Ņujorka/Honkonga) īpašums. Foto: Eva Wuerdinger
Ja salīdzināt laiku, kad pievērsāties “Vienas minūtes skulptūrām”, un šodienu – kādas izmaiņas ir notikušas?
Ir liela atšķirība. Sākumā es lūdzu skatītājus uzņemt Polaroid fotogrāfijas ar sevis izpildītajām “Vienas minūtes skulptūrām” un tad tās parakstīju. Tādā veidā šie darbi bija arī par autorību, jo skatītāji kaut ko paveica sekojot manām instrukcijām, viņi radīja darbus, un tad es ar savu parakstu tos apstiprināju kā savus. Mūsdienās jebkurš var uzņemt pašbildi ar telefona kameru un uzreiz ielikt internetā, līdz ar to sociālais aspekts ir vēl vairāk klātesošs. Lielā mērā tas arī ir par šīs paaudzes cilvēkiem, kuri darbojas kā paš-paparaci, sevi pastāvīgi novērojot.
Ervīns Vurms. Organization of Love. 2016. Zīmējums-instrukcija, Robsjohn-Gibbings dīvāns, skatītājs. 44,5 x 67,3 x 67,3 cm. Mākslinieka un Lehmann Maupin (Ņujorka/Honkonga) īpašums. Foto: Eva Wuerdinger
