Noslēpumaini un vareni
Saruna ar Andersu Koldu, Luiziānas Modernās mākslas muzeja kuratoru un iepirkumu nodaļas vadītāju
25/05/2017
Academy of Tal R
Luiziānas Modernās mākslas muzejs, Kopenhāgena
20. maijs – 10. septembris, 2017
Dāņu mākslinieks Tal R (1967) ir viens no spilgtākajiem savas paaudzes pārstāvjiem ar spēcīgu starptautisko reputāciju, kas arvien turpina nostiprināties. Spilgtā krāsu palete un bagātā tēlainība Tal R gleznās rada naivās mākslas iespaidu, tik vienkāršu, ka augstā māksla teju padarīta par bērnu spēli. Izteiksmīgo krāsu un biezo triepienu līdzsvarotajos audeklos saskatāma dziļa izpratne par glezniecības tradīcijām. Daļēji abstraktajās lielformāta gleznās Tal R attēlotie cilvēku raksturi, priekšmeti un vide īstenota unikālā rokrakstā.
Pēdējo desmit gadu laikā Luiziāna izveidojusi oriģinālu mākslas kolekciju, kurā īpašu vietu ieņem Tal R gleznas. Tāpēc šķiet tikai dabiski, ka muzeja triloģiju, kurā bijuši pārstāvēti laikmetīgie mākslinieki, kas savā praksē galvenokārt pievēršas glezniecībai, noslēdz tieši viņš: 2015. gadā ‒ Pīters Doigs, 2016. gadā ‒ Daniels Rihters un tagad ‒ Tal R.
Arterritory.com sazinājās ar Andersu Koldu (Anders Kold), Luiziānas kuratoru un iepirkumu nodaļas vadītāju, lai uzdotu četrus ar izstādi saistītus jautājumus.
Kādus jaunus un unikālus aspektus šī izstāde atklāj par Tal R, tik pazīstamu mākslas pasaules personību?
Tal R tik tiešām visai pamatoti ir plaši pazīstama personība mākslas pasaulē ‒ un arī ārkārtīgi ražīga. Konkrēto izstādi īpašu padara laikam gan tas, ka darbus tai izvēlējos es, nevis viņš, turklāt tas ir pirmais īstais viņa jaunrades pārskats vienas izstādes ietvaros ‒ uzmanība te pievērsta darbiem, kas tapuši no 1996. gada līdz mūsdienām. Pat tik darbīgam un visās jomās ražīgam māksliniekam kā Tals palaikam nepieciešams šāds skats no malas. Un pēc izstādes slēgšanas Luiziānā ekspozīcija pārceļos uz brīnišķīgo Bojmansa un van Bēningena muzeju Roterdamā.
Vai jūs nenosauktu dažus spilgtākos piemērus no darbiem, kas aplūkojami šajā izstādē?
Atļaujiet nosaukt trīs lieliskus iemeslus, kāpēc uz izstādi vajadzētu atbraukt. Laikā no 2003. līdz 2005. gadam Tal R uzgleznoja milzīgu darbu, kas saucas “House of Prince” (“Prinča nams”). Tas sastāv no 194 mazākām gleznām un ir spilgts paraugs “sliktai glezniecībai” ar visnotaļ brīnišķīgiem rezultātiem. Glezna hipnotizē, tā pilnīgi nepakļaujas nekādiem mēģinājumiem aplūkot to panorāmiskā kopskatā. Darbs tiek izstādīts reti, un es laikam saprotu, kāpēc, bet tagad tas būs skatāms pie mums un Roterdamā.
Otrs iemesls ir milzu galerija ar aptuveni četrdesmit skulptūrām, kuras izvietojis pats mākslinieks. Neviens kurators nebūtu spējīgs uz šādu pieeju; tas ir pilnīgs “trakums”, taču atklāj par šiem darbiem patiesību, ko parādīt varētu vienīgi viņš.
Mans pēdējais arguments būtu viņa jaunās vārdu gleznas. Tals nav akadēmisks mākslinieks, tāpēc arī izstādes nosaukumā ‒ “Tal R akadēmija” ‒ būtu izlasāma viegla ironija, taču nekādā gadījumā nevar teikt, ka viņš neprastu rīkoties ar vārdiem. Šis jauno darbu kopums ārkārtīgi dzejiski un brīžiem pat dadaistiski savij kopā vārdu un attēlu ‒ tā, kā es to vēl nekur citur neesmu redzējis. Noslēpumaini un vienlaikus vareni.
Kāds ir izstādes fiziskais izkārtojums?
Māksliniekam atklāšanas dienā paliek 50, un, ņemot vērā viņa darbu vitalitāti, būtu nepareizi sakārtot ekspozīciju stingri hronoloģiskā secībā. Viņš ir visnotaļ dzīvs, un tāpēc mēs līkumojam turp un atpakaļ starp 1996. gadu un gleznām, kas tik tikko paguvušas nožūt. Glezniecība pārņem stafeti no tēlniecības un aizved tālāk pie zīmējumiem un lielajām kolāžām. Ekspozīcija pati būs kā kolāža.
Kādām pēc jūsu ieceres vajadzētu būt izstādes apmeklētāju izjūtām?
Es ceru, ka izdosies piedāvāt kaut kādu pamata priekšstatu ‒ pārskatu par 20 gadu veikumu ‒ tiem, kuri mākslinieku īpaši labi nepazīst, un parādīt, kā laika gaitā mainījušās dažādas tendences. Es ceru panākt to, ka kaut kas ‒ nebūt ne viss, no A līdz Z ‒ tajā visā kļūs patiešām saprotams. Tas notiek, kad cilvēki liek lietā savu prātu un emocijas, ne tikai acis.