NNN jeb “Nosaukumam nav nozīmes”
Īssaruna ar Līgu Marcinkeviču un ieskats topošajā izstādē “Nosaukumam nav nozīmes”
05/10/2017
No 7. oktobra Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Lielajā zālē būs skatāma izstāde “Nosaukumam nav nozīmes”, kuras idejas autori un īstenotāji ir mākslinieki Līga Marcinkeviča, Ojārs Pētersons un Maija Kurševa. Izstādē piedalās 32 Latvijas mākslinieki, kurus vieno noteikts domāšanas veids un izglītība – visi mākslinieki studējuši Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā pie profesora Ojāra Pētersona. Pēdējais lielais šāda veida projekts, kuras iniciators ir Vizuālās komunikācijas nodaļa, notika 2005. gadā – izstāde “Jukas” izstāžu zālē “Arsenāls” rādīja tolaik svaigāko, kā strādā Latvijas mākslinieki, kuri darbojas nodaļas iedotā virziena vektorā.
Izstāde “Nosaukumam nav nozīmes” ir veidota bez kuratora diktētā rāmja, un kā atzīst viena no idejas autorēm Līga Marcinkeviča, “diskomforts, kādā dzīvoja autori, ir mākslas darba radīšanas procesa sastāvdaļa, it īpaši, ja tev saka – taisi to, kas tev ir svarīgi, jo tas būs tavs darbs, kas pēc tam vai nu komunicēs ar skatītāju, vai arī tas nenotiks.” “NNN” pieteikums vēsta, ka “izstādes autorus interesē uztveres paradoksi, satura atkarība no konteksta, valodas un tēla attiecības. Ikviens mākslas darbs ir kādas ilgstošas refleksijas rezultāts, kuram ir sakars ar mūsdienām un laikmetīgo mākslu. Nejaušība nav viņu vadmotīvs, taču nejaušību pilna ir dzīve, kas iezogas viņu daiļradē.”
Lai noskaidrotu, kas vēl vieno izstādes autorus un ko redzēsim ekspozīcijā, tikāmies uz nelielu sarunu ar Līgu Marcinkeviču.
Armands Zelčs. “Tālā gaisma atpakaļskata spogulī”. Foto:
Kā jūs paši pozicionējat šo izstādi?
Mākslas darbi paši sevi pozicionēs. Te ir tas unikālais gadījums, kad nosaukumam nav nozīmes. Būtiski ir, kā skatītājs sevi nopozicionēs pret notikumu.
Pārsvarā izstādē būs redzami jauni darbi, radīti šai izstādei. Turklāt tie nebūs darbi “ar konkrētiem parametriem”, kas nekad vairs nemainīsies – mājās var izdomāt vienu domu, bet muzeja telpās, tu jūti pilnīgi ko citu.
Kā saprotu, jums svarīgākais ir process?
Process un nākamais posms, kad darbi ir pabeigti jeb attiecību estētika: skatītājs – mākslas darbs. Nav pareizas vai nepareizas interpretācijas, svarīgi ir tas, kas notiek ar skatītāju brīdi, kad viņš skatās uz darbu. Šodiena ir rītdienas vakardiena.
Vai šo izstādi varam uzskatīt par Ojāra Pētersona skolas izstādi?
Pie Ojāra Pētersona kompozīciju mācās visi Vizuālās komunikācijas nodaļas un Kustība. Attēls. Skaņa nodaļas 1. kursa student. Pēc tam tālāk tieša komunikācija ir tikai maģistrantūrā. Taču kopējā gaisotne ir tāda, ka Ojāra redzamais vai neredzamais skatiens nodaļu kontrolē psihofiziskā līmenī. Mācīšana vārda “iemācīt” tiešā izpratnē nenotiek, jo to, kas notiek nodaļā, jau nevar iemācīt. Faktiski lielākā “loterija” notiek iestājeksāmenos, jo to, kādi cilvēki atnāks mācīties uz VKN nav atkarīgs no mums, – akadēmijā ir tik daudz nodaļu. Kosmoss darbojas...
Mēs visi nodaļā strādājošie un studējošie tiešām zinām viens otru, sekojam ko katrs dara – tā ir tā pievienotā vērtība. Tāda “savējo” sajūta.
Ojāra Pētersona instalācijas “Eiropa nezina” fragments. Foto:
Kā izvēlējāties autorus dalībai izstādē?
Mēs trīs [Līga Marcinkeviča, Ojārs Pētersons, Maija Kurševa – red.] ikdienā strādājam VKN un KAS. Domājot par izstādi, katram bija savs impulss un domas, ko un kā darīt. Bija Mākslas muzeja izsludināts konkurss un izdomājām pieteikt izstādi, jo ļoti ilgi kopā nekas nebija darīts. Salikām kopā katra sarakstu ar izstādes dalībnieku vārdiem, no kura daudzi vārdi paši atbira, jo kāds aizbrauc projām, cits pirms diviem gadiem strādāja, šobrīd vairs nav aktīvs, kādam sadzimuši bērni un šobrīd nevar piedalīties izstādē utt. Izstāde savā ziņā ir visu kopā jušana, bet ekspozīcijas iekārtojums bija Ojāra pārziņā.
Kurš ir izstādes vizuālās identitātes autors?
Mums šķita, ka to vajadzētu darīt Ojāram Pētersonam. Viņš ar marķieri uzvilka vairākas burtu kombinācijas NNN variantus un tas, kas šķita vislabākais tika pārvērsts zīmē. Tobrīd nodaļā ienāca Mārtiņš [Ratniks] un mēs pajautājām arī viņa domas...
Līgas Spundes instalācijas “Ko tāda meitene kā tu dara tādā vietā kā šī / Pirmā daļa / Ledusskapis” fragments. Foto:
Izstādē “Nosaukumam nav nozīmes” būs skatāmi darbi dažādos medijos – no zīmējuma, video un fotogrāfijas līdz objektiem un instalācijām, radot jaunus iespējamās eksistences vektorus. Piemēram, Maija Kurševa muzeja telpā ienesusi sevis vadītās galerijas LOW telpas maketu dabīgā izmērā. Pārnešana ir manifests bez teksta. Tā ir izstāde izstādē, kuras idejiskos uzslāņojumus, iespējams, pilnvērtīgi uztvers tikai tie, kas 2017. gada 29. jūnija vakarā bija Ģertrūdes ielā 115.
Savukārt grupas F5 (Līga Marcinkeviča, Mārtiņš Ratniks, Ieva Rubeze) lielizmēra instalācija “Ārstēšana ar mākslu” radīta autoriem domājot par to – kāpēc nodarbojamies ar mākslu – un secinot, ka mākslas radīšanas process ir tas, kas darbojas kā plāksteris. “Katrs cilvēks savām problēmām pats rada savu iedomātu “plāksteri”, kādam tā ir šokolāde, bet mums māksla” saka Līga Marcinkeviča. Izsekojot Rietumu medicīnas klasificēto slimību diagnožu sarakstam, kur tās ir klasificētas pēc alfabēta un cipariem, atklājies, ka zem F burta ir sakopotas tikai mentālās diagnozes, un F05 ir delīrijs, ko nav izraisījis alkohols vai citas psihoaktīvas vielas. “Mūsu delīrijs – kas tad cits, ja ne pārņemtība ar mākslu tā varētu būt,” komentē Līga.
F5 instalācijas “Ārstēšana ar mākslu” fragments. Foto:
Ievas Kraules-Kūnas instalācijas “Gorgoniona skatiens” fragments
Ieva Kraule-Kūna savu instalāciju “Gorgoniona skatiens” komentē: “Alkas pēc skaistuma radījušas atbaidošo, tiekšanās pēc harmonijas – tikai haosu ap to. Izstumti perfekcijas nomalēs nu ir visi, kas nepilnīgi pulcējas tās ēnās.
Tu stāvi šajā ierobežotajā nepiekāpīgās perfekcijas zemē. Neļauj skaistuma vienveidībai sevi garlaikot! Neesi tāds pats kā citi! Izdur sev aci un kļūsti par ciklopu. Burā ar mums uz pretējo krastu – uz kropļu un dīvaiņu Ēdeni, uz daudzveidības zemi. Klibiķis būs mūsu kompass, kanibāls būs mūsu pavārs un resnīša apakšbikses mēs izmantosim kā buru. Mūsu kuģa priekšgalu rotās gorgonions.”
Indriķis Ģelzis. “Aiolija telpa.” Foto: Odrija Fišere
Indriķis Ģelzis izstādē piedalās ar diviem darbiem “Aiolija telpa” – viens no tiem būs eksponēts LNMM izstāžu zālē, otra lielizmēra instalācija tiks izvietota pilsētvidē. Mākslinieka darbi koķetē ar grafiskajām statistikām, kuras ļauj aptvert sabiedrību kopumā, salīdzināt un pretstatīt sociālos novērojumus, kā rezultātā ir iespējams izdarīt secinājumus un veikt prognozes. Mākslinieka veidotās sienas skulptūras kalpo kā lokālas fenomenoloģijas, atvasinātas no globāli sociālas struktūras, un komunicē ķermeņa vai žestu valodā, attēlojot emocijas un funkciju, ar fizisku darbību jeb pozu. Šie abstrahētie tēli, bez galvām, reflektē par no prāta neatkarīgu struktūru vai realitāti, kas liecina par ieprogrammētu darbību, kas rezultējās mehāniskā vai arī ikdienišķā ainā.
Savukārt Kaspars Groševs gleznā Words don’t Come Easy mākslinieka radošu procesu parādījis caur Žaka Luija Davida darba „Marata nāve“ interpretāciju.
Kaspars Groševs. Words don’t Come Easy. Foto:
Izstādē “Nosaukumam nav nozīmes” piedalās Monta Andžejevska, Vents Āboltiņš, Katrīna Čemme, Krista Dzudzilo, Reinis Dzudzilo, Kaspars Groševs, Indriķis Ģelzis, Jānis Klaučs, Ģirts Korps, Maija Kurševa, Ieva Kraule, Andrejs Lavrinovičs, mākslinieku apvienība “3/8” (Jānis Dzirnieks, Jānis Krauklis, Rihards Rusmanis un Kristiāna Marija Sproģe), mākslinieku grupa “F5” (Līga Marcinkeviča, Mārtiņš Ratniks un Ieva Rubeze), Darja Meļņikova, Anta Pence, Ojārs Pētersons, Kaspars Podnieks, Krišs Salmanis, Alise Sondore, Līga Spunde, Klāvs Upaciers, Evita Vasiļjeva, Oskars Veilands, Lidija Zaneripa, Brigita Zelča-Aispure un Armands Zelčs.
Izstāde būs skatāma līdz 19. novembrim un ir saturiska pieturvieta ceļā uz mecenātu Borisa un Ināras Teterevu fonda līdzfinansēto Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja izveidi, kura mērķis – atspoguļot laikmetīgās mākslas un vizuālās kultūras mijiedarbības procesus Baltijas jūras reģionā, īpaši uzsverot Latvijas mākslinieku lomu muzeja satura radīšanā.
