Festivāls kā žanru krustpunkts
Intervija ar Liepājas Mākslas foruma māksliniecisko vadītāju Baibu Bartkeviču
12/09/2018
No 28. līdz 30. septembrim Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” norisināsies ikgadējais mūsdienu mākslas festivāls Liepājas Mākslas forums. Šogad tas piedāvā apmeklēt vairāk nekā desmit dažādu žanru notikumus un klātienē sastapt spilgtus māksliniekus no Latvijas un ārvalstīm – laikmetīgās mūzikas grandus Ictus Ensemble (Belģija), mūsdienu komponistus Benu Frostu (Austrālija) un Danielu Bjarnasonu (Islande), izcilo dejotāju Lizbetu Gruvezu (Belģija) u.c. Festivāls sola pārsteigt ar Eiropas un pasaules skatuves mākslas šedevriem, izpaužoties gan mūzikā un dejā, gan teātrī, kino, vizuālajā mākslā un vēl nepieredzētās dažādu žanru saplūsmēs.
Baiba Bartkeviča ir koncertzāles “Lielais dzintars” un Liepājas Mākslas foruma mākslinieciskā vadītāja; viņas vadībā šis notikums jau otro gadu Liepājas kultūras dzīvi bagātina ar izcilu mākslas programmu.
Arterritory.com aicināja Baibu Bartkeviču uz sarunu, lai uzzinātu vairāk par festivāla programmu un māksliniekiem.
Simfoniskās svītas Solaris publicitātes attēls
Vai šogad Liepājas Mākslas forumam ir kāds vienojošais vadmotīvs vai tēma?
Mēs festivālam nepiešķiram konkrētu tēmu un to neierobežojam arī ar nosaukumu, jo māksliniekus neizvēlos pēc tēmām, bet gan to radošā veikuma, kas man šķiet saistoši. Kad atlasīti mākslinieki, tēma bieži vien mēdz izkristalizēties pati. Šogad interesanti ir tas, ka vairāku mākslinieku darbi vai uzstāšanās tiek veidota, iedvesmojoties no dažādu žanru priekšgājēju darbiem.
Piemēram, divi izcili mūsdienu komponisti – Bens Frosts un Daniels Bjarnsons – uzstāsies ar simfonisko svītu Solaris, kas tapusi, iedvesmojoties no Andreja Tarkovska filmas Solaris un minimālista Braiena Īno ambientās mūzikas. Savukārt Lizbeta Gruzeva uzstāsies ar dejas izrādi “Lizbeta Gruveza izdejo Bobu Dilanu”. Tādējādi veidojas dažādu žanru refleksijas starp kino, mūziku, deju un vizuālo mākslu.
Ņemot vērā, ka forumā apmeklējamo notikumu žanru amplitūda ir plaša, pēc kādiem kritērijiem tiek atlasīti mākslinieki?
Plānojot festivālu, vēlos, lai tas ir starptautisks un starpdisciplinārs, un reizē pārstāvētu arī vietējos māksliniekus, veidojot interesantu sintēzi. Vēlos iekļaut arī spilgtas starptautiskas zvaigznes, lai festivāls nepaliek kā šauras nišas notikums. Ņemot vērā, ka divdesmit gadus esmu dzīvojusi ārzemēs, šajā laikā ir satikti un iepazīti izcili mākslinieki, kuru darbus vēlos izrādīt Latvijā. Daudz ceļoju, skatos, pētu, veidoju mākslinieku atlasi, tad mēģinu izvēlētajiem māksliniekiem radīt ietvaru, kur veidoties saspēlei. Bieži jūtos kā kolekcionārs, atlasot un izvēloties māksliniekus, kuri varētu būt interesanti arī mūsu lokālajai videi.
Man ir svarīgi, lai būtu laikmetīgā deja, kino, starpžanru sintēze, kā arī lai būtu interesanta programma bērniem. Saprotu, ka nevar pārblīvēt notikumu skaitu, jo tomēr tās ir tikai trīs dienas, bet vēlos, lai tās ir kvalitatīvi aizpildītas un pasākumi nepārklājas, lai var izbaudīt un apskatīt visu festivāla programmu. Protams, ne visi apmeklēs visus festivāla notikumus, bet iespējams tas būs.
Vai šo festivālu uz Latviju dodas apmeklēt arī ārzemju viesi?
Mūsu festivāls ir pavisam jauns, notiks tikai ceturto reizi. Pagājušajā gadā tas norisinājās augustā, kad visiem ir atvaļinājumi, tādēļ, protams, to apmeklēja arī daudz ārzemju tūristu. Lai izveidotos konkrēta ārzemju publika, kas apmeklētu tieši šo festivālu, ir vēl zināms ceļš ejams, bet šis ir vienīgais laikmetīgais mākslas festivāls Liepājā, kas apvieno laikmetīgo mākslu, mūziku, deju, kino un teātri. Citas šādas platformas šeit nav, tādēļ ceru ka ar laiku tas varētu kļūt arī par vienu no pilsētas atpazīšanas zīmēm.
Vai vizuālajai mākslai ir liela loma šī festivāla ietvaros?
Liepājas Mākslas foruma ietvaros no 13. septembra līdz 31. oktobrim mākslas telpā Civita Novabūs skatāma arī laikmetīgās mākslas izstāde “Viņas spējas”. Tā ir grupas izstāde, kas apvieno piecus jaunās paaudzes autoru darbus, velkot estētiskas un tematiskas paralēles ar čehu režisora Jaromila Jireša 1970. gada filmu “Valērija un viņas brīnumu nedēļa”. Izmantojot sirreālisma, fantastikas un šausmu žanram raksturīgus elementus, dažādos medijos atklāsies stāsts par sievietes ceļu no bērnības līdz briedumam, tās ārējā veidola un iekšējās pasaules transformāciju un cīņu. Tā būs vizuālās mākslas dimensija, bet pārsvarā festivāla ietvaros norisināsies starpdisciplināri un dažādu žanru pasākumi. Ar šo festivālu vēlamies parādīt, ka laikmetīgajā mākslā un mūzikā ir iespējama dažādu formu un tēmu daudzveidība un ka žanri jau vairs nav nodalāmi. Svarīgs ir mākslinieks un tas, ko viņš ar savu mākslu vēlas pateikt.
Eva Reitere. Publicitātes attēls
Kādi ir festivāla spilgtākie starptautiskie viesi?
Katrā no dienām ir centrālie notikumi. Festivālu atklās austriešu komponiste Eva Reitere un vadošais laikmetīgās mūzikas ansamblis Ictus Ensemble no Briseles. Koncertā “Melnāks par melnu”, vijīgi sapludinot laikmetīgo un seno mūziku, saldsērīgas melodijas ar simtiem reižu palēninātas popmūzikas dziesmām, varēs piedzīvot īstu renesanses mūzikas atdzimšanu. Eva Reitere spēlēs viola da gamba, Toms Povelss – elektrisko un akustisko ģitāru, Mihaels Šmits – flautu, bet soprāns Terēza Dlouhija klausītājus apburs ar renesanses mūzikai raksturīgo dzidro dziedājumu.
Ļoti nozīmīgi viesi ir jau iepriekš minētie komponisti Bens Frosts un Daniels Bjarnasons, kas radījuši simfonisko svītu Solaris. Koncertu papildinās Īno un Nika Robertsona veidotas video projekcijas ar Tarkovska filmas motīviem. Bjarnasona vadībā svītu izpildīs vieni no spilgtākajiem mūsdienu mūzikas interpretiem Latvijā – Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga, bet elektronisko mūziku spēlēs pats komponists Bens Frosts.
Lizbeta Gruveza. Publicitātes attēls
Tad vēl Lizbeta Gruveza, laikmetīgā dejotāja un horeogrāfe no Beļģijas, ļoti spilgta, virtuoza personība, māksliniece, kas strādājusi jau no 90. gadiem un sadarbojusies ar Janu Fabru. Viņai ir vizuāli ļoti spēcīgi vizuālie pieteikumi, no kuriem mēs izvēlējāmies individuālo solo izrādi par Bobu Dilanu. Gruvezai dejojot, Boba Dilana 60. un 70. gadu dziesmas uz vinila platēm atskaņos komponists Mārtens van Kauvenbergs.
Nils Berg Cinemascope. Publicitātes attēls
Savukārt mūzikas un video saspēli uzburs džeza trio Nils Berg Cinemascope; tas ir džeza trio, ko 2009. gadā dibinājis Nils Bergs kopā ar bundzinieku Kristoferu Kantillo un basģitāristu Jozefu Kallerdālu, maksimāli atspoguļojot neierobežoto brīvību mūzikā. Šajā izpildījumā džezs satiekas ar pasaules mūziku. Viņi ceļo pa pasauli, meklējot un atrodot brīnišķīgus māksliniekus. Izmantojot video ierakstus ar šiem dziedātājiem un mūziķiem un projicējot tos uz skatuves, grupa rada jaunu mūziku un nojauc robežu starp digitālo un akustisko tehniku.
Kā arī tiks izrādītas piecpadsmit aizvadītā gada labākās īsfilmas, kas izvirzītas Eiropas Kinoakadēmijas balvai.
Vladislavs Nastaševs. Publicitātes attēls
No Latvijas māksliniekiem viszināmākais ir Vladislava Nastaševa vārds.
Jā, Vladislavs Nastavševs kopā ar eksperimentālās mūzikas grupu “Ezeri” klausītājiem jaunā skanējumā izpildīs iemīļotas dziesmas no paša veidotajām izrādēm. Nastaševs sacīja, ka lēno deju vakars būs reizē gan koncerts, gan sajūtu notikums – valdīs atmosfēra, kas iedrošina cilvēkus dejot, ļaujoties mūzikas valdzinājumam un otra cilvēka klātbūtnei.
"Meža dziesmu" publicitātes attēls
Es trīs dienās vēlējos iekļaut diversitāti un saspēli starp māksliniekiem. Festivāla ietvaros no latviešu māksliniekiem uzstāsies arī Latvijas Jaunā teātra institūts; sirsnīgs “Baltā vilka trio” koncertuzvedums “Meža dziesmas”, kas tapis, komponistam Edgaram Raginskim iedvesmojoties no Jāņa Baltvilka dzejas. Koncertuzvedumā ģimenes būs aicinātas aktīvi līdzdarboties. Dziesmas dziedās Madara Botmane, saksofonu spēlēs Arvīds Kazlausks, klavieres – Rihards Plešanovs. Savukārt Liepājas Mākslas forumu noslēgs Latvijas elektroniskās mūzikas vakars, kurā tiks akcentēti aktuālākie Latvijas nepieradinātās elektroniskās mūzikas skatuves projekti. Vakara gaitā dzīvajā izpildījumā būs dzirdamas gan dažādas deju mūzikas formu mutācijas un eksperimenti ar skaņu, gan klasiskākas elektroniskās mūzikas formas, piemēram, tehno un bīta mūzika.
Vai ar ārzemju māksliniekiem bijāt jau iepriekš iepazinusies un nodibinājusi kontaktus?
Jā, ar vairākiem no māksliniekiem esmu personīgi vai profesionāli pazīstama un sekojusi viņu darbiem daudzviet pasaulē. Benelux valstīs kultūras vidē starpžanru māksla ir ļoti ierasta lieta. Pēdējos gadus dzīvojot Briselē, gan pašai piedaloties kā dziedātājai, gan sekojot līdzi skatuves mākslas aktualitātēm, esmu redzējusi daudzus spilgtus starpdisciplinārus projektus, kuri ir mani uzrunājuši un kurus esmu gribējusi atvest arī uz Latviju. Varbūt Latvijā šo mākslinieku darbi pagaidām nav tik ļoti zināmi, bet viņi ir spilgtas un unikālas mūzikas un mākslas personības pasaulē, ko ir vērts iepazīt. Festivālā pāroju zināmo ar nezināmo un par šo mākslinieku kvalitāti ne mirkli nešaubos.
Īsfilmu maratona publicitātes attēls
Vai starptautiskie mākslinieki iepriekš bija zinājuši par Liepāju?
Visbiežāk nē, bet katrs mākslinieks grib uzrunāt aizvien jaunas auditorijas un izvērst savu darbību aizvien plašākos mērogos.Līdz šim nav bijuši gadījumi, kad kāds atteiktos no iespējas koncertēt mūsu koncertzālē! Daži bija arī dzirdējuši par Liepājas koncertzāles iespaidīgo arhitektūru un tās augsto akustisko kvalitāti un, protams, priecājas šeit uzstāties.
Kā jau minējāt, vairākus gadus dzīvojāt ārzemēs. Kāpēc bija vēlme atgriezties Liepājā?
Man piedāvāja iespēju būt par “Lielā dzintara” māksliniecisko vadītāju, un tas man likās ārkartīgi interesanti. Ideja par Liepājas iekšējās kultūras vides veidošanu šķita aizraujoša un uzrunājoša. Pati esmu no Liepājas, dziedāju arī pirmajā Liepājas Mākslas forumā. Uzstājos ar diezgan sarežģītu darbu – Arnolda Šēnberga “Mēness Pjero”, Liepājas publika to ļoti labi uzņēma, un es sapratu, ka uz šo vietu var vest arī eksperimentālus un ekstravagantus darbus. Pieņēmu šo izaicinājumu, un tā šķiet brīnišķīga iespēja savu gadiem krāto pieredzi izmantot “Lielā dzintara” vadīšanā. Tas ir pagodinošs un brīnišķīgs darbs, kurā sevi attīstīt, darboties, atrast pareizos kontaktus un domāt ilgtermiņā.
Ar Liepājas Mākslas foruma programmu var iepazīties mājaslapā.
