Rojs Brands par izstādi Illuminations un mini revolūcijām
Īssaruna ar apjomīgās, 3. decembrī Maskavas galerijā "Triumf" atklātās Izraēlas laikmetīgās mākslas izstādes kuratoru Roju Brandu
04/12/2018
"Pašlaik mēs piedzīvojam ne tos gaišākos laikus, un vien daži vēl tic kustībai uz priekšu vai vismaz vispār kaut kādai kustībai. Lielākoties mēs atrodamies prostrācijas stāvoklī, klīstam, gaidām, līdz notiks kaut kas, labs vai slikts, vismaz kaut kas… Nav lielu spīdekļu, tomēr ir tumsā vāji zaigojošas iluminācijas, cerības uzplaiksnījumi, garāmskrienoši prieka brīži. Tie rodas, notrīs un tūliņ pat pašķīst. Iluminācijas var, Valtera Benjamiņa vārdiem, izveidot "zvaigznājus", līdzīgus apdzisušajiem zvaigznājiem debesīs, kuros mēs atpazīstam figūras un kuros saskatām zīmes. Šajā brīdī tas ir viss, ar ko varam būt mierā, bet uzdevums, kas šodien uzticēts mākslai, ir pagarināt šo ilumināciju dzīvi šifru formā." Tā savā ievadā izstādei "EXTENSION. Israel: Illuminations" raksta tās kurators, filozofijas doktors Rojs Brands, kurš kūrējis arī Izraēlas paviljonu Venēcijas biennālē (2014). Vien pirms gada Rīgā viņš stādīja priekšā līdz šim vērienīgāko Izraēlas laikmetīgās mākslas ekspozīciju Baltijas valstīs – izstādi "Sapņi un drāmas" (Dreams and Dramas), ko organizēja arterritory.com komanda. Tagad Izraēlas māksla redzama Maskavā nozīmīgās galerijas "Triumf" izstāžu projektu sērijas EXTENSION ietvaros (šī ir jau devītā ekspozīcija šajā sērijā, kas ikreiz veltīta kādas citas atsevišķas valsts mākslai).
Maskavā izrādīti vairāki darbi, kas pabijuši arī Rīgā, visupirms tas ir Daniela Kiczala video "Vēstnesis", kas pārsteidz ar savu meditatīvo iedarbības spēku, kā arī vēl kāds videodarbs – Dora Guezas "Sabir". Citus darbus Rīgā izstādīja Jehudita Sasportasa, kura smeļ savu iedvesmu Vācijas ziemeļu purvu noslēpumainajā enerģētikā, kā arī Ņujorkā dzīvojošais Nirs Hods un Kerena Jeala Golana. Viņiem līdzās pārstāvēti vārdi, kas pagaidām nav pazīstami nedz Baltijas, nedz Krievijas skatītājam (kopā 13 dažādu paaudžu mākslinieku). Projekta tēma, ko izvēlējies Rojs Brands, ir "Iluminācijas" (Illuminations). "Mākslas darbi šajā izstādē pārstāv objektus, kas izstaro gaismu, kuras avots ieslodzīts to iekšienē un nerimstoši turpina izstarot cerību… Māksla nevar vienā mirklī mainīt visu šodienas pasauli, tomēr tā var radīt nelielus enerģijas un dzīves anklāvus, kas pretojas pamatstraumei," raksta Rojs Brands. Zīmīgi ka "Ilumināciju" vernisāža sakrīt ar Hanukā, ebreju gaismas svētkiem. "Tas ir laiks, kad ebreji visā pasaulē astoņu nakšu garumā iededz sveces, pieminēdami otrā Jeruzalemes Tempļa atgūšanu un tai sekojošo brīnumu. Lai attīrītu templi, Makabejs nolēma pirmajās astoņās dienās iedegt menoru. Tomēr eļļas dievnamā bija palicis tikai vienai dienai. Lai vai kā, uguns tika iedegta un visiem par atvieglojumu tas eļļas mazumiņš brīnumainā kārtā dega visas astoņas dienas."
Lielā izstāde, veltīta "mazām gaismām" un blāvām iluminācijām, atklāta galerijā "Triumf" 3. decembrī. Mēs sazinājāmies ar kuratoru Roju Brandu, lai uzdotu dažus jautājumus par projektu. Un, lūk, ko viņš mums atbildēja.
Avners Ben-Gals. Laika prognozes diktore. 2018. Audekls, jaukta tehnika. 160×120 cm.
"Ilumināciju" katalogā jūs rakstāt: "Mēs nevaram apsolīt dižas nākotnes redzējumu, tomēr varam virzīties cauri ikdienībai, veikdami mini revolūcijas." Kāda veida mini revolūcijas jūs domājat?
Es uzskatu, ka lielas revolūcijas pašlaik nav iespējamas. Struktūras ir tik spēcīgas, ka esam gandrīz zaudējuši spēju iedomāties tām alternatīvu. Turklāt no pagātnes mēs zinām, ka tādas revolūcijas ir nežēlīgas un graujošas. Tādēļ mēs esam zaudējuši apetīti uz vērienīgām pārmaiņām. No otras puses, man negribētos, ka mākslinieki, domātāji un citi aktīvi un sevi no sabiedrības neizslēdzoši cilvēki zaudētu interesi par pārmaiņām. Tādēļ mums jāstimulē ideja par mini revolūcijām, tām lietām, ko varat mainīt jūsu apkārtējā vidē un kurām ir potenciāls ietekmēt arī citu apstākļu pārmaiņas. Gandijs reiz sacīja: "Esiet tās pārmaiņas, kuras gribat redzēt pasaulē." Tā vietā, lai gaidītu, kamēr pasaule mainīsies, ņemiet iniciatīvu savās rokās un sarīkojiet savu mini revolūciju.
Kerena Jeala Golana. Šķidrais baltais. 2005. Vienkanāla video, pleksistikla kaste ar ūdeni. 2′ 53″
Tā patiešām ir sagadīšanās – "Ilumināciju" starts Hanukā, ebreju gaismas svētku, laikā?
Nejaušu sagadīšanos nav.
Tsibi Geva. Bez nosaukuma. 2012. Audekls, jaukta tehnika. 178×120 cm.
Par Tsibi Gevas darbiem jūs rakstāt – "Zemes toņu un spilgti baltā paleti nepastarpināti iedvesmojušas Izraēlas ainavas un īpašā veida apgaismojums" Vai jūs varētu veltīt dažus vārdus gaismai (un iluminācijām) jūsu valstī?
Gandrīz visu gadu pie mums ir ļoti gaišs. Un cilvēki nēsā saulesbrilles pat iekštelpās. Tā ir tāda gaisma, kas laupa nokrāsas, bet saule šeit ir tik fundamentāli spēcīga, ka jūs varat burtiski ieraudzīt, kā gan šeit nonākuši pie monoteisma idejas – ja ir tāda gaisma. Tomēr izstāde runā arī par vēriena ziņā daudz mazākām gaismām, kuras varat viegli palaist garām, ja nepazemināsiet savas gaidas un nepieregulēsiet savu redzi, piemēram, tā ir gaisma no svecēm vai jāņtārpiņiem nomalē naktī. Tas liek mums atgriezties pie jautājuma par vāju spēku pretstāvi apžilbinošu gaismu spēkam. Tas ir jautājums par to, kā sadzirdēt klusas balsis un ieraudzīt nemanāmas kustības, kas mums saglabā pašu alternatīvas iespēju.
Dora Gueza. Sabir. 2011. Kadrs no video
Jūsuprāt, kā "Iluminācijas" var ietekmēt tos, kas atnāks uz izstādi?
Iespējams, tās būs spējīgas sniegt viņiem kādu cerību.
Ja savulaik bija Apgaismības laikmets, iespējams, tagad iestājas "Ilumināciju", izgaismošanās laikmets?
Ja ar to jūs domājat, ka Apgaismība novedusi no skatuves visdažādākās esamības formas, kas bija iespējamas pirms mūsdienu laikmeta, tad – jā. Daudzi runā par tumšo viduslaiku atgriešanos, un tas ir interesanti, ka dažādus laikmetus raksturo, izmantojot analoģijas ar gaismu. Tomēr es patiešām ceru, ka mēs virzāmies uz "izgaismošanos" laikmeta pusi, "izgaismošanos" daudzskaitlī, daudzās dažādās, nevis tikai vienā gaismas formā.
Avners Ben-Gals. Trusis helikopterā. 2017. Audekls, jaukta tehnika. 220×180 cm.