Ārpus toņkārtas
Saruna ar lietuviešu multimākslinieci Linu Lapelīti
Lietuviešu mākslinieces Linas Lapelītes vārds pasaules mākslas ainā ieskanējās skaļāk, kad 2019. gadā viņas sadarbības projekts ar Vaivu Grainīti un Rugili Barzdžukaiti – opera–performance “Saule un jūra (marīna)” – triumfēja Venēcijas mākslas biennālē un joprojām turpina aizkustināt skatītājus dažādās pasaules mākslas institūcijās un kontekstos.
Savukārt pirms pāris gadiem Rīgas Starptautiskajā laikmetīgās mākslas biennālē (RIBOCA2, kuratore Rebeka Lamarša-Vadela) varējām vērot lielformāta instalāciju “Straumes” (Currents / sadarbība ar Mantu Petraiti) no vairāk nekā diviem tūkstošiem priežu baļķu, kas Andrejsalas ūdeņos izveidoja savveida salu, uz kuras norisinājās mākslinieces performance. Te arī rodamas pirmās saknes Linas Lapelītes jaunākajam darbam “Klusējošie” (The Mutes), kas šovasar piedzīvoja pirmizrādi Parīzē mākslas fonda Lafayette Anticipations telpās. Lapelītes jaunā performance veidota sadarbībā ar cilvēkiem bez muzikālās dzirdes.
Lina Lapelīte. Klusējošie. 2022. Foto: Marc Domage
Pirms pāris gadiem Rīgas Starptautiskajā laikmetīgās mākslas biennālē (RIBOCA) bija eksponēta lielformāta instalācija Currents, tapusi sadarbībā ar Mantu Petraiti (Implant Architecture). RIBOCA izstādes kuratore bija Rebeka Lamarša-Vadela, Lafayette Anticipations mākslas fonda direktore. Vai plāns par izstādi Parīzē radās jau tobrīd?
Jā, pēc mūsu sadarbības RIBOCA izstādē komunikācija ar Rebeku turpinājās – netika nosaukti nekādi konkrēti datumi vai izstrādātas koncepcijas, taču bijām vienisprātis, ka būtu jauki turpināt strādāt kopā. Un Lafayette Anticipations bija aizraujošs piedāvājums. Ēku projektējis Rems Kolhass, tā ir ļoti īpaša vieta, jo ļauj māksliniekiem izvēlēties tādu ēkas konfigurāciju, kas vislabāk der mākslas darba prasībām…
Lina Lapelīte. Klusējošie. 2022. Foto: Marc Domage
Vai vari sīkāk pastāstīt par sākumpunktu, pirmo iedvesmu The Mutes radīšanai?
Savā praksē bieži strādāju ar dziedātājiem, un viena no svarīgākajām prasībām atlases procesā ir spēja nodziedāt melodiju. The Mutes to apvērš, uzaicinot cilvēkus, kuriem trūkst muzikālās dzirdes un kuri visu dzīvi tikuši izslēgti no ar dziedāšanu saistītām aktivitātēm. Šis darbs mēģina saprast, ko nozīmē nespēt “noturēt meldiņu” – un ne tikai mūzikas kontekstā.
Izstāde sastāv no dažādiem skulpturāliem objektiem – koka nūjām un soliem, kurpēm, keramikas –, tie visi ir instrumenti performancē, kas norisinās katru dienu sešu stundu garumā. Visa telpa tiek pārvērsta par nātru dārzu – tas ir augs, pret kuru izturas kā pret nezāli (dārzā tas “dzied šķībi”) par spīti tā daudzajām ārkārtīgi labajām īpašībām.
Lina Lapelīte. Klusējošie. 2022. Foto: Marc Domage
Performances laikā cilvēki, kuri apgalvo, ka viņiem nav muzikālās dzirdes, izdzied tekstu no Šona Eštona romāna Living in A Land. Pastāsi vairāk par performaces dalībnieku atlases procesu?
Uz noklausīšanos tika aicināti cilvēki, kuri uzskata sevi par nemuzikāliem. Tiem, kam nav muzikālās dzirdes, to ļoti labi zina – viņiem tas ir pateikts, visbiežāk jau bērnībā. Tāpēc atlases process vienai daļai apstiprināja faktu, ka viņi dzied diezgan šķībi, un ar tiem tad arī turpinājām strādāt. Citiem muzikālā izjūta izrādījās tīri laba, tie netika atlasīti. Tā bija noklausīšanās bez negatīva iznākuma nevienam.
Darba radīšanas procesā bija daudz nezināmo – nebija ne jausmas, ko sagaidīt no izvēlētajiem cilvēkiem. Dažiem bija aktiera darba pieredze, citi bija dejotāji, taču lielākā daļa nekad nebija uzstājušies vai dziedājuši publiski. Taču mani pilnīgi satrieca katra iesaistītā cilvēka entuziasms. Drosme būt tiem, kas viņi ir, neizliekoties un brīvi priecājoties par sevi. Tas bija skaists un ļoti atalgojošs process.
Esmu strādājusi ar amatierdziedātājiem arī iepriekš. Salīdzinot ar profesionāļiem, kuri var nolasīt partitūru un dot to, kas tev vajadzīgs, process ir ļoti atšķirīgs. Šeit man bija jāiemācas, kas katram ir nepieciešams un kā šīs vajadzības apmierināt. Mūzikas pamatā ir dziesma – viņiem visiem tika iedots manas balss ieraksts ar dziesmām, un tādā veidā viņi tās apguva. Mans uzdevums, protams, nav kaut kā izlabot viņu dziedāšanu, galvenais uzsvars ir uz būšanu kopā un telpas apgūšanu.
Lina Lapelīte. Klusējošie. 2022. Foto: Marc Domage
The Mutes runā par citādību un tajā pašā laikā – par kolektīvisma veidošanos. Kā redzi savu darbu šodienas sociālpolitiskajā kontekstā?
Šis darbs nemēģina mācīt cilvēkiem dziedāt, bet rosina mūs kļūt par labākiem klausītājiem. Šī kolektīvā, kopīgā balss, kas nav paredzēta dziedāšanai, atsaucas uz daudziem mūsu dzīves aspektiem – gan aktuālo abortu krīzi ASV, gan karu Ukrainā… Kas ir šie politikas veidotāji, kas ļauj šādām lietām notikt? Vai tie, kurus nespējam sadzirdēt, “dzied šķībi”, vai arī tieši otrādi?
Lina Lapelīte. Klusējošie. 2022. Foto: Marc Domage
Tevis komponētajā mūzikā The Mutes performancei iekļauti arī tādu eksperimentālo mūziķu kā Anharada Deivisa, Rodri Deiviss un Džons Bučers ieraksti. Kā nonācāt pie šīs sadarbības?
Esmu uzstājusies un sadarbojusies ar šiem mūziķiem jau kopš sava agrīnā Londonas perioda. Viņi visi ir fantastiski mākslinieki, un The Mutes kontekstā viņu eksperimentālā pieeja mūzikai derēja izcili. Viņi paplašina savu instrumentu iespējas ārpus konvencijām, ārpus skaņas augstuma iespējām un dotā tembra. 22. jūlijā mēs uzstāsimies arī ar koncertu, kas būs kā daļa no izstādi pavadošās publiskās programmas.
Lina Lapelīte. Klusējošie. Mākslas fonda Lafayette Anticipations telpās, Parīze, 2022. Foto: Rasa Juškevičiūtė
Ko nozīmē izstādes nosaukums?
The Mutes attiecas uz visiem apklusinātajiem – gan nemuzikālajiem ļaudīm, kam liegti mūzikas kolektīvi, gan arī citas ādas krāsas, dažādu seksuālo orientāciju, dzimuma idenatitāšu un neirodaudzveidības pārstāvjiem, kuriem bieži nav dotas tiesības izpausties tādā pašā kapacitātē kā visiem pārējiem.
Tevis komponētā opera-performance “Saule un jūra”, kas tapa kopā ar Vaivu Grainīti un Rugili Barzdžukaiti, triumfēja 2019. gada Venēcijas biennālē. Kopš tā laika tā “jaunuzvesta” un izrādīta dažādās pasaules vietās un kontekstos. Kā Tev personīgi šķiet, kas ir šī darba panākumu atslēga?
Šī darba panākumu pamatā ir uzticēšanās, bezhierarhiskums, sadarbība, mīlestība, sakritības un smags darbs bez lielām gaidām.
Lina Lapelīte. Klusējošie. 2022. Foto: Marc Domage
Pēdējos gados Venēcijas biennāles Zelta lauva bieži piešķirta tieši performancēm*. Kādus jaunus aspektus ir atklājusi laikmetīgā performance?
Man grūti par to reflektēt, jo šajā ziņā neesmu objektīva, taču viena no pirmajām atziņām, ko dzirdēju, kad darbs tika izrādīts Venēcijā, bija, ka šis darbs ir licis mākslas pasaulei raudāt. Emocijas, kā arī vieglums kopā ar konsumērisma kritiku, iespējams, ir kaut kas jauns šajā žanrā. Man arī liekas, ka tieši dziesma ir laikmetīgās mākslas pēdējā laika jaunatklājums.
Vasaras pavadāt ar ģimeni savās lauku mājās Lietuvā. Daba un tās spēks bieži atspoguļojas Tavos darbos – vai var teikt, ka tā arī ir svarīgs radīšanas aspekts?
Radīšana plūst cauri ārkārtīgi trauslajam cilvēka ķermenim un prātam – ja tas dabū mazliet saules un svaiga gaisa, iespēju pastaigāt plikām kājām, horizonta plašumu acīm, tas daudz labāk spēj izlaist caur sevi visuma zemapziņu, radīt. Ārkārtīgi svarīgi ir prast piebremzēt, es to visu laiku sev atgādinu, un laukos to izdarīt ir daudz vieglāk.
Lina Lapelīte. Klusējošie. 2022. Foto: Marc Domage
Tavi darbības virzieni ir ļoti dažādi – komponēšana, režija, performances, kino mūzika - kādi rādās tuvākās nākotnes apvāršņi?
Var jau likties, ka darbojos atšķirīgos virzienos, taču būtībā sekoju vienām un tām pašām interesēm – no sevis jau nevar izbēgt.
“Saule un jūra” un “Lai jums laba diena!” ir darbi, kuri ceļos pa pasauli līdz 2023. gadam.
Tuvākās personālizstādes ir jauna performance uz ezera, kur es sadarbošos ar vietējo Theaterspektakel kori no Cīrihes, sabiedriskās mākslas darba pasūtījums Minhenē, kā arī personālizstāde Nantes FRAC (Reģionālais laikmetīgās mākslas fonds – red.) telpās.
* Tino Segala “Šis progress” (This Progress) 2013. gadā, Annes Imhofas “Fausts” (Faust) 2017. gadā, Linas Lapelītes, Vaivas Grainītes un Rugiles Barzdžukaites “Saule un jūra (marīna)” (Sun & Sea (Marina)) 2019. gadā.
Izstāde The Mutes apskatāma līdz 24. jūlijam Lafayette Anticipations mākslas fonda telpās.
———
Titulbilde: Lina Lapelīte. Foto: Rasa Juškevičiūtė
