Mākslas tirgus augsnes irdītāji
Elīna Sproģe
Saruna ar JAUNmarkas komandu
Kā veidot veiksmīgu mākslinieka karjeru un pārdot savus mākslas darbus? No 13. decembra atbildes uz šiem jautājumiem mēģina rast Latvijas Mākslas akadēmijas studenti izstādē JAUNmarka 2025 – Mākslas Spēkstacija, savukārt tās apmeklētāji tiek aicināti atklāt jaunos māksliniekus un iegādāties studiju ietvaros tapušus darbus. Notikums ar 23 gadu vēsturi ir piedzīvojis zīmola atjaunošanu, un šobrīd arvien vairāk tiecas pildīt izglītojošu funkciju mākslas tirgus politikā, pārņemot mākslas meses formātu. Pārstāvot visas LMA nodaļas, vairāk kā 300 studenti katru gadu decembrī iesniedz vairākus tūkstošus darbu, ar kuriem ekspozīcijas izveides procesā strādā mākslas kurators Raivis Alksnis un pieaicināti vieskuratori – kolekcionāri un sabiedrībā atpazīstami dažādu nozaru profesionāļi.
Sarunā ar JAUNmarkas galvenajiem ģeneratoriem – direktoru Jurģi Tūbeli, kuratoru Raivi Alksni un cilvēkresursu koordinatori Agnesi Apini, atklājam, kādas transformācijas aizvadīto gadu laikā piedzīvojis šis Baltijas mērogā unikālais notikums. Kā tas iedzīvojas institūcijas ietvarā un kā ietekmē plašāku mākslas ekosistēmu.
Foto: Kaspars Alksnis
Ar ko JAUNmarka šodien ir unikāla un kas nosaka to, kā šī izstāde top?
Raivis Alksnis: LMA ēka ir karkass, bet tas, kāda ik gadu izdosies izstāde, ir atkarīgs no studentu paveiktā. Mēs kā komanda varam noteikt struktūru, bet saturs patiesībā rodas viņu rokās – no tā, ko viņi rada, cik drosmīgi eksperimentē. Tā kā izstādē ir pārstāvētas visas formas un mediji, un darbu skaits ir milzīgs, nebūs melots, ka uzdevums ir izaicinošs. Tie ir vairāki tūkstoši darbu, sākot no glezniecības un keramikas līdz instalācijām un modei. Tas atspoguļo akadēmijas īsto dzīvi – daudzbalsīgu, haotisku, intensīvu.
Būtiski ir kopīgā meklējumi, lai skatītājam būtu pēc iespējas vieglāk orientēties šajā apjomā. Iekārtojot aulu, mēs ņemam vērā tematiskās grupas – akti un cilvēki, dabas motīvi, ainavas, emocionāli vai formāli līdzīgas gleznas. Ir ļoti svarīgi, lai ekspozīcija būtu pārskatāma un lai cilvēks, ienākot šajā daudzumā, spētu orientēties. Tā ir telpiska montāža, kas ne tikai rāda darbus, bet arī strukturē vārdā nenosaucamo enerģiju, kas rodas, kad tik daudz jaunu autoru strādā vienlaikus.
Agnese Apine: Ļoti svarīga ir arī pārstāvniecība – studenti ir ārkārtīgi atšķirīgi pēc savām interesēm, prasmēm, līmeņa un izvēlētā medija. Daudzveidība ir JAUNmarkas spēks, un mēs to sargājam. Mēs tiecamies radīt platformu, kur ikkatram studentam ir iespēja parādīt sevi un, iespējams, atrast savu pircēju. Tas nozīmē, ka JAUNmarkā ienāk gan pilnīgi jauni autori, kuri tikai nesen sākuši studijas, gan tie, kas jau atraduši balsi un dažkārt pat savu auditoriju.
Šī līdzāspastāvēšana padara notikumu dinamisku, neprognozējamu un ļoti dzīvu. Un tas ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki šeit atgriežas – viņi zina, ka JAUNmarkā iespējams atklāt ko pilnīgi jaunu, ko negaidītu, ko patiesi svaigu.
Foto: Kaspars Alksnis
Pastāstiet par šī gada tēmu Mākslas Spēkstacija. Kā nonācāt pie šāda vadmotīva?
Jurģis Tūbelis: Dizaina nodaļas studenti, sadarbojoties ar mums un katedras vadību, ik gadu vienojas breinstorma sesijā, kuras rezultātā tiek nodefinēts tematiskais virziens un izstrādāta grafiskā identitāte. Mēs uzskatām, ka tieši viņi vislabāk spēj uztvert to, kas mākslā un dizainā ir aktuāls gan lokāli, gan starptautiski. Vienlaikus topošajiem dizaineriem tā visbiežāk ir pirmā pieredze ar šāda mēroga kampaņu un iespēja savu darbu ieraudzīt materializētu – piemēram, digitālajā vidē vai pilsētvidē.
Šogad pamanījām, ka tematiskais uzsvars organiski sasaistās ar pašu ēku. Nav noslēpums, ka daudzi JAUNmarkas apmeklētāji ierodas ne vien, lai iepazītos ar studentu darbiem, bet arī lai nokļūtu akadēmijas telpās, kas lielākajai sabiedrības daļai ikdienā nav pieejamas. Gadu gaitā ir bijušas arī runas, ka varbūt JAUNmarkai vajadzētu pārcelties uz plašākām, mesei piemērotākām telpām, taču mēs saprotam, ka tieši ēka ir būtisks faktors – tai ir savs šarms, īpaša aura. Akadēmija ir tā spēkstacija, kur tūkstošiem “ģeneratoru” ražo enerģiju, un decembrī ikviens var atnākt tai pieslēgties un uzlādēties.
R.A.: Pēc fizikas principiem – ja enerģija ir radusies, tai kaut kur jātiek novadītai. Ja pagājušajā gadā mūsu tēma bija Sasildies ar mākslu, tad šogad vairāk vēršam uzmanību uz enerģijas apmaiņu – gan caur uzmanību un klātbūtni, gan arī finansiālā kontekstā.
Kā veidojas JAUNmarkas darbu piedāvājums? Vai jūs palīdzat studentiem orientēties cenu veidošanā un mākslas tirgus loģikā?
J.T.: JAUNmarkā atrodami studiju laikā tapušie darbus. Starp studentiem ir gan tie, kas nupat absolvējuši vidusskolu, gan autori, kuri jau paspējuši izveidot savu vārdu. Skaidrs, ka akadēmijas ietvars atstāj iespaidu uz darbu radīšanu, un tieši to mums ir interesanti fiksēt. Citas cenzūras mums nav. Arī cenu politikā iesaistāmies tikai tad, ja students pats to vēlas. Šis notikums mudina topošos māksliniekus domāt par savas mākslas vērtību – pirmajā kursā tu pamēģini, uzliec cenu pēc saviem ieskatiem un vēro pieprasījumu; nākamajā gadā, iespējams, cenu vari celt vai arī ambīcija būs jāpieklusina.
R.A.: Kā Jurģis saka, mūsu mērķis ir palīdzēt māksliniekiem veidot izpratni par to, kā funkcionē mākslas tirgus – ka cenas tiek celtas pakāpeniski, un nozīme ir izglītībai, apbalvojumiem, rezidencēm, kolekcijām, kurās nonāk darbi. Akadēmijas posmā var vairāk atļauties eksperimentēt, lai noteiktu šo starta punktu savu darbu vērtībai.
J.T.: Šajos gados nereti sastopam autorus un darbus, par kuriem mūsu kurators Raivis pavisam godīgi var teikt, ka par šādu cenu tos nekur citur vairs nekad nenopirksiet. Kopš 2019. gada šajā izstādē vairs nepiedalās akadēmijas pasniedzēji – lai neveidotos neveselīga konkurence. Protams, izņēmums ir, piemēram, pasniedzēji, kas paralēli joprojām studē profesionālajā doktorantūrā. Esam novērojuši, ka JAUNmarkā pircēji pārsvarā skatās uz darbu pēc vizuālajām kvalitātēm, nevis autora vārda. No studentu perspektīvas tas ir būtiski.
Te spilgti iezīmējas izglītojošā funkcija. Bieži vien mākslas tirgus sastopas ar auditorijas neizpratni par cenu politiku un tās veidošanās procesu. Šeit tam ir iespējams izsekot gan no jaunā mākslinieka, gan pircēja skatpunkta.
J.T.: Jā, tā kā JAUNmarkai ir pop-up formāts – tas ir kā salūts, kas tiek izšauts reizi gadā – šobrīd pietrūkst sava veida pēctecības un pieredzes izvērtēšanas pēc notikuma. Ņemot vērā, ka ievērojami lielākā daļa ieņēmumu no pārdošanas nonāk pie māksliniekiem, milzīga nozīme ir atbalstītājiem, kas investētu ilgtermiņa un izglītojošās norisēs.
Kā, jūsuprāt, raksturojama pasākuma auditorija? Kādas nianses ņēmāt vērā, plānojot šī gada izstādi?
R.A.: Būtiski, ka teju visi vietējie kolekcionāri apmeklē JAUNmarku un iekļauj studentu darbus savās kolekcijās. Tas ir spēcīgs signāls jaunajiem autoriem – viņi tiek pamanīti jau studiju laikā. Tā ir ļoti konkrēta motivācija strādāt ar pilnu atdevi. Es izjūtu personīgu atbildību veidot mediāciju ar nozares profesionāļiem. Aicināt viņus pievērst uzmanību jaunajiem māksliniekiem un nepalaist garām iespēju atklāt unikālus talantus jau agrīnā posmā. Mums jau ir vairāki piemēri, kas pamanīti tieši šeit – tas ir milzīgs iedvesmas avots studentiem.
J.T.: Līdzīgi kā teātrī vai akadēmiskās mūzikas koncertos, arī šeit ir savs, nosacīti fiksēts apmeklētāju loks, kas gadu no gada rotē. Mūsu mērķis ir šo loku paplašināt. Daļa meklē dāvanas ar pievienoto vērtību, daļa uztver JAUNmarku kā izstādi vai muzeja apmeklējumu, bet daļa nāk unikālu atradumu meklējumos ar gatavību investēt.
A.A.: To veicina arī plašais cenu diapazons: te iespējams iegādāties gan nelielu, simbolisku darbu, gan pilnvērtīgu, profesionālu mākslas darbu, kas var kalpot kā investīcija. Nekas nav rūpnieciski ražots – katrs priekšmets ir oriģināldarbs.
Jūsu gadījumā tie ir vairāki desmiti tūkstošu apmeklētāju. Daudzi iegriežas atkārtoti, jo ekspozīcija mainās ik pāris dienas.
R.A.: Kā Jurģis jau minēja – kultūras patērētāju kopskaits Latvijā ir relatīvi stabils. Tas nozīmē, ka apmeklētāji rotē starp teātri, koncertiem un izstādēm. Strauja auditorijas palielināšana ir lēns process. Tomēr mēs piesaistām arī tūristus, jo JAUNmarka sakrīt ar Ziemassvētku sezonu. Tas ir nozīmīgs notikums ne tikai akadēmijai, bet arī Rīgai. Un šogad pirmo reizi mērķtiecīgi pievēršam uzmanību arī Baltijas auditorijai.
A.A.: Nevienā citā vietā nav iespējams vienkopus redzēt tik daudz jauno mākslinieku darbus. Tas ir ļoti spilgts piedzīvojums – pat ja apmeklē to kā izstādi, nevis mesei līdzīgu notikumu. Un ieeja ir bez maksas, kas to padara īpaši pieejamu.
J.T.: Viens no brīnišķīgākajiem mirkļiem ir brīdis, kad pie mums ierodas skolēnu grupas. Mākslas skolu skolotājas ved bērnus smelties iedvesmu, vērot tendences un meklēt idejas – tā ir nākamā paaudze, kas varētu turpināt šo ceļu.
Ko jūs vēlētos attīstīt turpmākajos gados? Skaidri iezīmējāt starptautisko un sadarbības aspektu. Kā plānojat virzīties uz priekšu, irdinot Latvijas mākslas tirgus augsni?
R.A.: Lekcijas un diskusijas, iesaistot studentus, mācībspēkus un nozares profesionāļus, būtu vērtīgs programmas papildinājums. Tas ļautu nostiprināt izpratni par mākslas tirgus mehānismiem un radītu ilgtspējīgāku ietekmi. Baltijas sadarbība sniegtu iespēju apmainīties pieredzē un salīdzināt situāciju reģionā – kā mākslas vide uztur sevi Lietuvā un Igaunijā. Mūs ļoti interesē šāds dialogs.
Kādu lomu spēlē vieskuratoru piesaiste pasākumam?
R.A.: Vieskuratorus piesaistām, lai paplašinātu jauno autoru iespējas tikt pamanītiem profesionāļu vidū. Tas vairo viņu redzamību arī sabiedrībā – iepriekš šajā lomā darbojušies finanšu eksperti, mūziķi, sportisti, politiķi. Tas palīdz ieraudzīt studentu darbus ārpus ierastajām mākslas struktūrām.
J.T.: Vieskuratoru ekspozīcijas padara notikumu līdzīgāku mākslas mesei. Studentiem tas ir signāls: ja sabiedrībā atpazīstami cilvēki un institūciju vadītāji, piemēram, LNMM direktore Māra Lāce, starp darbu lērumu izvēlas tieši tavējo – tas ir ļoti spēcīgs impulss un novērtējums.
Šogad esat pieaicinājuši vieskuratorus arī no ārvalstīm. Vai ir vārdi, kurus varat atklāt?
R.A.: Svētku laiks nav vieglākais brīdis vieskuratoru piesaistei, tāpēc jo vairāk novērtējam katru, kas piekrīt. Darbs nav viegls – runa ir par vairākiem tūkstošiem darbu no vairāk nekā 20 nodaļām. Šogad redzēsim dizainera Alekseja Muraško, advokāta Jāņa Lozes, finansista Sigvarda Dzelzskalēja, kā arī lietuviešu uzņēmēja, Vinted līdzdibinātāja Justas Janauskas un igauņu mākslas kolekcionāra, galerista Reigo Kuivjõgi izlases.
J.T.: Vieskuratori ierodas brīdī, kad noliktava ir pilna. Tas ir laikietilpīgs, tomēr unikāls process – izvēlēties pēc sajūtas un vizuālā iespaida, nevis balstoties autoru atpazīstamībā.
A.A.: Tas padara procesu brīvu no stereotipiem. Lieliska glezna tikpat labi var būt tapusi Funkcionālā dizaina vai Stikla mākslas apakšnozarē. Bakalaura ietvaros gleznošana ir visām nodaļām – arī mākslas vēsturniekiem.
J.T.: Šos stereotipus nākas lauzt arī akadēmijas iekšienē – aicinām arī, piemēram, Vides mākslas un Dizaina nodaļu studentus iesniegt darbus un atgādinām, ka JAUNmarka nav tikai gleznotāju vai keramiķu pasākums. Mēs gribam redzēt konceptus, 3D printus un videodarbus.
Kur Latvijas mākslas tirgus kartē atrodas JAUNmarka? Statistika liecina, ka ik gadu pārdodat aptuveni 50 procentus no iesniegtajiem darbiem – gandrīz četrus tūkstošus.
R.A.: Jā, un šogad ceram uz vēl augstākiem rezultātiem. JAUNmarka ir profesionālā mākslas tirgus satelītpasākums. Ne visas galerijas var atļauties vai vēlas strādāt ar ļoti jauniem autoriem, tāpēc daudziem mēs esam vieta, kur tiek iegādāts pirmais mākslas darbs. Nereti seko arī otrais, un tā jau sākas ceļš uz galerijām vai mākslinieka darbnīcu. Tādēļ uzskatām, ka esam ļoti nozīmīgs notikums – ne tikai no finansiālā skatpunkta, bet arī vairojot interesi un izpratni par mākslu.
A.A.: Daudziem studentiem tā ir vienīgā platforma, caur kuru ienākt tirgū, ja viņi vēl nav gatavi rīkot izstādi vai nav piesaistījuši kuratoru vai galeristu uzmanību. Es ceru, šie pirmie pirkumi, pirmās sarunas un pirmā interese palīdz studentiem noticēt, ka viņu darbs rada vērtību. No tā sākas pašcieņa, profesionālisms un drosme turpināt. Un tas ir labākais, ko šāds notikums var dot.
J.T.: Ar laiku mainās arī studiju motivācija. Ja agrāk akti vai klusās dabas bija tikai studiju uzdevumi, tagad students zina – iespējams, šo darbu kāds vēlēsies iegādāties. Tas vairs nav tikai par atzīmi.
R.A.: JAUNmarka ir tikai sākums. Mēs ar garantiju nevaram paredzēt, kurš no šiem autoriem būs nākamais lielais vārds, bet varam radīt vidi, kurā talants iedegas un sāk kustēties. Mūsu uzdevums ir turēt šo telpu atvērtu, dinamisku un godīgu – lai enerģija, kas šeit rodas, tiešām nonāktu pasaulē.
***
JAUNmarka 2025 – Mākslas spēkstacija
Līdz 4. janvārim
Latvijas Mākslas akadēmijas aula
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
