Uzmanības centrā: igauņu mākslinieks Marks Raidpere
12/08/2013
Mark Raidpere “Damage”
Igaunijas Laikmetīgās mākslas muzejs, Tallina
Līdz 8. septembrim, 2013
Līdz pat rudens ieskaņai Igaunijas Laikmetīgās mākslas muzejā iespējams apskatīt starptautiskajā mākslas līgā pamanītākā igauņu mākslinieka - Marka Raidperes (Mark Raidpere, 1975) darbus, kas tapuši laika periodā no 2007. līdz 2013. gadam. Īpaša vieta izstādē veltīta pilnīgi jaunai, tikko Tallinā tapušai Raidperes instalācijai.
Sabiedrības izstumtie, urbānā vardarbība un ielu dzīve, cilvēka dvēsele, vientulība un traģiski likteņi – ir tēmas, par kurām savās fotogrāfijās un videodarbos ierasti runā mākslinieks. Tēmu atspoguļojumā Raidperes īpašo rokrakstu iezīmē ģimenes un paštēla prizmas izmantojums.
2005. gadā pārstāvējis Igaunijas nacionālo paviljonu Venēcijas mākslas biennālē, tūlīt pēc tās mākslinieks savam veiksmes kontam pievienoja arī savulaik Baltijas reģionā lielāko - Hansabankas Mākslas balvu - par godīgumu un cilvēcību, portretējot attiecības starp indivīdu un sabiedrību.
Pēc 2005. gada Marka Raidperes soloizstādes ceļoja no Neapoles uz Parīzi, no Stambulas uz Glāzgovu, viņa darbi tika iekļauti neskaitāmās grupu izstādēs abpus Atlantijas okeānam. 2008. gads iezīmēja jaunu atzinības vilni mākslinieka karjerā un balvu sarakstam tika pievienotas Loop’08 Award, Gilles Dusein Prize un Ars Fennica Award.
Pēc izstādes Tallinā, kas pēc piecu gadu pārtraukuma beidzot ļāvusi ierakstīt Raidperes vārdu Igaunijas izstāžu afišās, no 24. augusta līdz 3. novembrim mākslinieks kopā ar divdesmit citu starptautiski atzītu mākslinieku plejādi piedalīsies Contour 2013: 6th Biennial of Moving Image - kustīgo bilžu biennāles izstādē „Leisure, Discipline and Punishment” – Beļģijas pilsētā Mešelenā.
Taču kamēr Marks Raidpere darbojās pie izstādes iekārtošanas Igaunijas Laikmetīgās mākslas muzeja zālēs, Arterritory.com centās izzināt vairāk par viņa radošo hronoloģiju – atkalatgriešanos no sociāli aktuālas tematikas pie identitātes meklējumiem.
“Alone” no “Damage” sērijas
Ka sacīts preses relīzē, izstādes „Damage” fokusā ir jūsu darbi, kas tapuši laikā pēc dalības Venēcijas mākslas biennālē. Vai jūs pats savā radošajā darbībā esat izdalījis kādus periodus, un kā jūs tos raksturotu?
Pēc izstādes “Isolator” Venēcijas biennālē es pieņēmu apzinātu lēmumu “paplašināt horizontu” un meklēt tēmas ārpus sava pašportreta un ģimenes loka. Jutu, ka caur tādiem darbiem kā “Io”, “Father”, “Voiceover” un “Shifting Focus”, esmu jau pietiekami atklājis visu savu tā laika spriedzi. Jutu, ka, lai attīstītos, viss līdzšinējais ir jānoliek malā un jāatrod jauns virziens, jauni temati.
Turklāt, dalība biennālē man nodrošināja jaunu pieredzi, zināšanas un galu galā – arī pašpārliecību, kura lieti noder, ja vēlies pievērsties tēmām, kas līdz šim nav bijušas apskatīto lokā.
Jau sākot ar pašu pirmo video (“Work In Progress” 2005), ko izveidoju pēc biennāles izstādes, es pievērsos raksturu un notikumu attēlojumam ārpus savas ģimenes. Abi Hansabankas video - “5 Guards” un “Andrey/Andris” ir spilgti tā perioda piemēri.
.jpg)
“Vicoletto 1 S. Paolo (gia Vicoletto S. Paolo)“ no “Napoli 2012” sērijas
“Piazza Monteoliveto 2” no “Napoli 2012” sērijas
“Via dei Tribunali” no “Napoli 2012” sērijas
Kā radošā vadlīnija iezīmējās tālāk?
Veidojot video un fotoinstalācijas “MajestosoMystico. Stockholm - Tallinn 26.04.07”, “Vekovka” (2008) “1:1:1” (2008) (tagad skatāma arī “Damage”), iespējams, arī “Napoli 2012”, turpināju darboties līdzīgi - tā bija vairāk sociāli iedvesmota darbu līnija. Taču paralēli es lēnām atgriezos pie personiskākām tēmām. Un tapa darbi “Dedication” (2008) un “09/12/07 – 05/04/09” (arī skatāma izstādē “Damage”).
Savukārt pēdējos divos gados jau diezgan noteikti esmu pievērsies pašportretam, veidojot fotogrāfiju sēriju “Damage” (2012) un pašu jaunāko video darbu “Pae St. Playlist” (2013). Tā nu ir sanācis, ka cilvēki, kurus es zinu vislabāk – es pats un mana ģimene – nekad nav beiguši mani vajāt.
Kadri no “Pae St. Playlist”
Pastāstiet lūdzu sīkāk par jūsu jaunāko videodarbu “Pae St. Playlist”!
“Pae St. Playlist” ir video, kurā es attēloju ielu, kurā savulaik uzaugu un dzīvoju - līdz man apritēja 25 gadi. Es atgriezos vecajā ielā, atkārtoju to pašu džoginga rutīnu, ko izpildīju ik dienas 15-17 gadu vecumā... Video pavadošajās balsīs var saklausīt manu tēvu un māti. Video atsauc atmiņā laiku, kad es piedzimu, māju, kurā dzīvoja mana ģimene, kāda tā bija… Tās ir atmiņu druskas, kuras mums visiem ir kopīgas, citas ir vairāk individuālās, citas - traumatiskas. Tā ir bērnība astoņpadsmit minūtēs. Ar šo darbu es centos atrast saikni ar to personu, kas esmu šodien, kā un kāpēc esmu kļuvu tāds, kāds esmu.
“Nobody Knows My Name” no “Damage” sērijas
“5-One By One” no “Damage” sērijas
Pastāstiet lūdzu vairāk par personu aiz “Damage” portretiem!
Salīdzinot ar to puisi labi zināmajā “Io” (1997) sērijā, šī persona, kas sastopama pašportretu sērijā “Damage”, kuru papildina videodarbs “Workout In Progress” (2012), ir vecāka un, protams, daudz pašironiskāka.
Kā šie pašportreti tika radīti? Spontāni vai iepriekšēji sagatavojoties?
Tagad darbi tiek radīti daudz apzinātāk, nekā tas bija agrāk. Es izmantoju īpaši iekārtotu vidi, dažkārt īpašus rekvizītus. Fotogrāfijas pilnībā atklāj to nosaukumi, kuri fotodarbus it kā pabeidz un norāda, kā tos “nolasīt” (piemēram, “Alone” un “Together” no diptiha). Šajās fotogrāfijās esmu centies attēlot kādus sava paštēla aspektus, veidu, kādā es sevi redzu šobrīd.
“Together” no “Damage” sērijas
“Wardrobe” no “Damage” sērijas
Kādus Jūs vēlētos redzēt cilvēkus, kas atstāj izstāžu zāli pēc “Damage” apskates.
Pacilātus.
2012. gadā jūs viesojāties Fondazione Morra Greco, kur arī tapuši jūsu jaunākie darbi. Kā jūs raksturotu Neapolē pavadīto laiku - kāda bija tur valdošā radošā enerģija?
Karsta!
Kas ir kopīgs Marka Raidperes “Damage” un franču režisora Louis Malle filmai “Damage”?
Noskaņa un vēstījums Louis Mallei “Damage” epilogā perfekti atspoguļo tās sajūtas, kas mani pārņēma, pametot Tallinu 2012. gada pavasarī, lai dotos uz Neapoli.
Kadri no “MajestosoMystico. Stockholm - Tallinn 26.04.07”
